Rīgas Svētā Alberta katoļu draudzes prāvesta Krišjāņa Damberga pārraudzībā ir visa lielā dievnama saimniecība un atjaunošana – gan naudas gādāšana, gan projektu rakstīšana, gan atskaites.
Rīgas Svētā Alberta katoļu draudzes prāvesta Krišjāņa Damberga pārraudzībā ir visa lielā dievnama saimniecība un atjaunošana – gan naudas gādāšana, gan projektu rakstīšana, gan atskaites.
Foto – Timurs Subhankulovs

Vai kādi būs līdztiesīgāki? 17


Pēc būtības ar šo likumu viena kultūras mantojuma privātīpašnieku grupa tiek izcelta pāri citām, un tas daudzos var raisīt neizpratni. Piemēram, Lsm.Lv kāds komentētājs neslēpj sašutumu: “Ar ko gan baznīca 
atšķiras no jebkura cita pieminekļa?! Ja īpašnieks ir nespējīgs, lai no tā atsakās!”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Lasīt citas ziņas
Tāpēc būtiski ir izprast konfesiju argumentāciju. “Visas mūsu baznīcas un klosteri ir mūsu tautas garīgām vajadzībām, jo katras konfesijas ganāmpulks ir latviešu tautas daļa. Arī konfesiju ļaudis maksā nodokļus – tātad arī viņiem ir tiesības, lai viņu dievnami tiktu atjaunoti ne tikai ar ziedojumu palīdzību, bet arī no budžeta,” sarunā ar “KZ” uzsver Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis, virspriesteris Nikolajs Tihomirovs. Savukārt Rīgas diecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzskata, ka “paredzētais Latvijas valsts finansiālais atbalsts reliģisko celtņu un artefaktu saglabāšanai apliecina, ka valstij un tradicionālajām konfesijām ir vienota izpratne un gatavība sadarboties, lai šīs materiālās vērtības saglabātu nākamajām paaudzēm”. LELB pārstāvis Kaspars Upītis argumentē, ka “mēs savus kulta priekšmetus un ēkas nevaram ne pārdot, ne ieķīlāt. No otras puses, ja mūsu ēka ir pasludināta par valsts nozīmes, mums ir jānodrošina tās publiskā pieejamība. Nereti ēkas ir neatbilstoši lielas šodienas vajadzībām – piemēram, Trikātā ir baznīca, kurā var apsēsties 200 cilvēku, lai gan draudzē viņu ir mazāk par simtu. Esam spiesti to remontēt, kurināt, lai gan privātpersonai būtu izdevīgāk to pārdot un nopirkt mazāku ēku, bet mēs to nevaram izdarīt.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.