Kuram būs veto tiesības? 17
Taču likumprojekts šobrīd sniedz pagalam izvairīgu atbildi uz svarīgo jautājumu, kas tad īsti lems par naudas piešķiršanu un kam šajā jautājumā būs veto tiesības, vienīgi paužot, ka “sakrālā mantojuma finansēšanas programmu apstiprina VKPAI sadarbībā ar Sakrālā mantojuma padomi”. To savā atzinumā par likumprojektu prasa precizēt arī Tieslietu ministrija (TM).
Juris Dambis ir pārliecināts, ka pēdējam vārdam šajā lietā jābūt inspekcijai, jo vienīgi tai ir atbilstoša kompetence kultūras mantojuma profesionālā atjaunošanā.
“KZ” no neoficiālām sarunām ar konfesiju pārstāvjiem gan rodas iespaids, ka vēlme ir VKPAI nedot pārāk lielu vaļu un ka galvenajām noteicējām par atbalstāmo objektu listi un pieņemamajiem lēmumiem jābūt pašām konfesijām.
“Vispirms sanāk kopā baznīcu augstākās pārvaldes institūcijas – nekonkurējot, bet katra ar savu prioritāšu sarakstu. Tās iekšpusē nosakām mēs, nevis VKPAI. Inspekcija tikai apstiprina, vai šie listē iekļautie objekti ir atbilstoši, slēdz līgumu ar attiecīgā objekta īpašnieku un saņem atskaites – tātad pilnībā īsteno visu kontroli,” LELB redzējumu pauž Kaspars Upītis.
“Sliktākais būtu, ja konfesijas sāktu dalīt naudu savā starpā un no augšas noteiktu, kuriem objektiem to vajadzētu piešķirt. Mans redzējums ir, ka mēs zinām problēmas visā valstī, un tad skatāmies, kuras ir izcilākās vērtības,” uzsver J. Dambis.
Katrai konfesijai būtu jāiesniedz viens kopējs priekšlikums, norādot atjaunojamos objektus prioritārā secībā, taču nekādi nav regulēts, kā rīkoties, ja konfesiju prioritātes nesakrīt ar valsts pieminekļu politikas prioritātēm – uz to savā atzinumā norādījusi arī TM.
