Grib glābt dievnamus. No kopējās kabatas? 17
Kā salāgot intereses?
Viens miljons eiro nākamgad un vismaz divi miljoni eiro gadā, sākot no 2019. gada – tik lielu valsts budžeta finansējumu reliģiskajām organizācijām to īpašumā esošo valsts pieminekļa statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai paredz Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekts, kas jau guvis valdošās koalīcijas atbalstu un izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, bet šobrīd nonācis starpministriju saskaņošanā.
Līdz šim to atjaunošanai svarīgs bijis ziedotāju un ārvalstu brāļu draudžu, arī pašvaldību atbalsts. ES fondu, arī Eiropas Ekonomiskās zonas finansējums daudzām reliģiskajām organizācijām palicis neaizsniedzams, bet valsts atbalsts, kas ticis sniegts caur speciālo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) administrēto Kultūras ministrijas (KM) programmu “Kultūras mantojums” un arī caur Valsts kultūrkapitāla fondu, ir bijis vairāk nekā nepietiekams. Valsts to ir centusies kompensēt ar neregulāru atbalstu daudz un pamatoti kritizēto deputātu kvotu veidolā.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle lēnām drūp un brūk, tās 86 metrus augstais tornis ir avārijas stāvoklī. Lēnām atdzimstošā latviešu identitātei tik svarīgā Kurzemes baroka pērle Lestenes baznīca ļoti smagā darbā atgūst bijušo godību, pateicoties atsevišķu pašaizliedzīgu ziedotāju atbalstam un daudz kritizētajām deputātu kvotām. Ieejot Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kļūst skaidrs, ka vienam no senākajiem dievnamiem Latvijā restaurācija ir nepieciešama, lai tas varētu izdzīvot vēl vismaz nākamos simt gadus… Šādu traģisku piemēru visā Latvijā ir daudz, un tie visi liecina, ka nozīmīga mūsu kultūras mantojuma daļa lēnām iet bojā.
“KZ” izpētīja, cik jaunajā likumprojektā, par kuru šobrīd pietrūkst plašākas sabiedriskās diskusijas, ir samērotas reliģisko konfesiju un visas pārējās Latvijas sabiedrības intereses.
