Vai gribētu, lai radiostacijās vairāk skanētu pašmāju mūzika? 2
Saeimā tiek diskutēti grozījumi likumā, kas paredzētu ieviest noteiktu kvotu Latvijā veidotai mūzikai, lai tā biežāk skanētu mūsu radiostacijās. Vai radioklausītāji atbalsta šādu ideju?
Adele Grunte, skolniece: “Raugos uz to divējādi. No vienas puses, tas būtu labi, jo biežāka atskaņošana radio atbalstītu vietējos mūziķus un dotu tiem iespēju tikt pamanītiem. Arī es pati ļoti priecātos vairāk dzirdēt mūsu izpildītājus, jo mans mīļākais mūzikas stils ir tieši latviešu tautas mūzika. Labprāt redzētu arī parādāmies jaunus māksliniekus, jo daudzos žanros piedāvājums nav nemaz tik bagāts. No otras puses, katrai radiostacijai tomēr izveidojies savs stils un mērķauditorija. Ne visi radio spētu integrēt latviešu mūziku savā formātā. Kas attiecas uz Latvijā radītās mūzikas kvalitāti, manuprāt, tā ne vienmēr un ne visos žanros spēj konkurēt ar ārzemju piedāvājumu, tāpēc pastāv zināms risks, ka pēc kvotu noteikšanas varētu kristies raidstaciju auditorija. Tomēr tikpat labi daudziem vietējiem mūziķiem būtu motivācija radīt pēc iespējas labāku mūziku.”
Aldonija Jakunova, pensionāre: “Manuprāt, tas būtu ļoti pareizi. Es jau šobrīd klausos sabiedrisko radio, kur pārsvarā atskaņo latviešu mūziku, arī citās radiostacijās šāda prakse nenāktu par sliktu. Ja cilvēks vēlēsies klausīties tikai ārzemju daiļradi, viņš to brīvi varēs darīt, izvēloties ārzemju frekvences. Domāju, arī jaunieši būtu tikai ieguvēji, ja papildus ārzemju hitiem biežāk nekā tagad dzirdētu vietējos izpildītājus. Neesmu pret ārzemju mūziku – arī tā palīdz izglītoties un papildināt redzesloku, taču sekot līdzi un būt lietas kursā par vietējo kultūru tomēr ir goda lieta. Man arī liekas, ka Latvijas sabiedrība nereti ir pārmēru kritiska pret pašmāju mūziķiem. Mums būtu jāpriecājas, ka talantīgi cilvēki uzņemas radīt mūziku. Savējie ir jāciena un jānovērtē. Cits jautājums par gaumi – katrs taču var klausīties to, ko vēlas.”
Nellija Tarasjuka, strādā valsts iestādē: “Man personīgi pret to nebūtu nekādu iebildumu. Taču nezinu, kā tas varētu atsaukties uz radiostacijām, kuras pašlaik vispār neraida latviešu mūziku. Te gan svarīgi, kāda procentuālā izteiksmē būs Latvijas mūzikas kvota. Pati klausos raidstaciju, kura jau tagad visai pieklājīgu daļu savas programmas atvēl Latvijā radītajai mūzikai, un man šķiet, ka tā kvalitātes ziņā var brīvi konkurēt ar ārzemju mūziku. Pieļauju, ka ne visām gaumēm un ne visos žanros Latvijā ir pietiekami daudz izpildītāju un mūzikas, taču tas droši vien ir lauciņš, kurā būtu iespēja izsisties jaunajiem.”
Aigars Kveders, students: “Pašlaik vairākumā radiostaciju pamatā tiek atskaņota ārzemju mūzika – pārsvarā angļu un krievu valodā. Latvijas mūzika patīk daudziem. Ne tikai vecā paaudze izvēlas klausīties stacijas, kurās daudz atskaņo latviešu mūziku. Arī jaunieši un cilvēki spēka gados labprāt to klausās, tāpēc domāju, ka kvotu noteikšana nāktu par labu kopējai ainai. Nepatīkami būtu, ja radiostacijās sāktu atskaņot nekvalitatīvu mūziku, jo, piemēram, nupat, skatoties vietējo Eirovīzijas atlasi, nācās atskārst, ka dzied visi, kuri domā, ka viņiem tas labi sanāk. Tikai diemžēl nereti paši izpildītāji ir vienīgie, kuriem tā šķiet. Mūzikai jābūt labai, tad priecīgas būs gan radiostacijas, gan klausītāji. Man personīgi šķiet, ka kvotu ieviešana varētu mainīt manus klausīšanās paradumus – es, visticamāk, radio klausītos biežāk, jo man tiešām patīk latviešu mūzika.”
Uzziņa
“Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas mūzikas eksports” aicina no šā gada oktobra noteikt 20% kvotu vietējās raidstacijās atskaņotajai mūzikai, no kuras 10% būtu jābūt latviešu valodā un vēl 10% – Latvijā radītai mūzikai, bet no 2015. gada oktobra noteikt 40% kvotu, no kuras puse būtu latviešu valodā, bet otra puse Latvijā radīta mūzika.
Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija konceptuāli atbalstījusi mūzikas kvotu ieviešanu Latvijas raidstacijās, taču vēl nekoncentrējās uz konkrētiem, termiņiem, procentiem un tehniskajiem risinājumiem.
