Grib, bet netiek mājās 0
Saistībā ar valdības lēmumu no 17. marta uz laiku apturēt visus starptautiskos avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumus, simtiem, ja ne tūkstošiem Latvijas pilsoņu nonākuši neapskaužamā situācijā, jo lielā ātrumā jāatrod veids, kā nokļūt mājās.
Kā novēroja “LA”, tas ir ārkārtīgi sarežģīts un brīžiem pat neiespējams uzdevums – lielākā daļa avioreisu uz Rīgu ir pilni, bet ceļotgribētāju ir krietni vairāk nekā vietu lidmašīnās.
No Rietumiem nevar atbraukt
Valdības lēmums nozīmē, ka no 17. marta tiek slēgta ieceļošana Latvijā, neskaitot visu veidu kravu pārvadājumus. Jāuzsver, ka pa sauszemi Latvijas pilsoņi varēs atgriezties arī pēc 17. marta, tomēr Latvijas ģeogrāfiskais novietojums šoreiz nav pateicīgs autotransportam – ar Krieviju un Baltkrieviju no 17. marta tiks pilnībā slēgta robeža, tostarp autotransportam.
Lietuva, līdzīgi kā Latvija, arī ieviesusi karantīnu un jau no šodienas slēgusi valsts robežas. Par laimi, līdz 19. marta plkst. 00.00 tiks veidots humānais koridors, pa kuru ar automašīnu bez ilgstošas apstāšanās būs ļauts tranzītā šķērsot Lietuvu, lai nokļūtu Latvijā un Igaunijā.
Tomēr lielākā problēma šajā vienādojumā ir Polija. Ja atrodies Francijā, Vācijā vai kādā citā Rietumeiropas valstī, lai ar automašīnu tiktu līdz Latvijai, ir jāšķērso Polijas robežas. Diemžēl Polija slēgusi savas robežas, un tranzītā to nav iespējams šķērsot.
LASIET jaunākās ziņas par vienošanos ar Poliju:
Jaunākais par Polijas teritorijas šķērsošanu: datus pieprasa ātrāk
Reālākā iespēja paliek Igaunija, kura arī paziņojusi par robežu slēgšanu no 17. marta, taču nav ierobežojumu Latvijas pilsoņiem valsti ar automašīnu šķērsot tranzītā. Taču nav garantiju, ka par robežu slēgšanu nepaziņo arī Zviedrija un Somija, kuras šobrīd paliek tuvākās valstis, kurās vēl nav lidojumu ierobežojumu. Jāspēj vien noīrēt automašīnu ceļam uz Latviju.
Būs papildreisi
Kā “LA” apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, ar “Air Baltic” svētdienas laikā tika apspriesta iespēja pirmdien veidot papildreisus no tām vietām Eiropā, kur ir lielākais pieprasījums. Vēlāk “Air Baltic” paziņoja par astoņiem papildmaršrutiem 16. martā – no Londonas, Parīzes, Maskavas, Briseles, Dublinas, Cīrihes, Diseldorfas un Vīnes. Tāpat ar īpašu satiksmes ministra rīkojumu varētu atļaut nosēšanos Rīgas lidostā arī pēc 17. marta, taču tās būšot izņēmuma situācijas un varētu attiekties uz čārterreisiem.
Savukārt saistībā ar Polijas slēgtajām robežām Linkaits norādīja, ka Ārlietu ministrija nosūtījusi oficiālu notu Polijas varasiestādēm ar lūgumu izveidot sauszemes humāno koridoru, pa kuru Latvijas pilsoņi varētu atgriezties dzimtenē, bet Polija uz notu sarunas brīdī vēl nebija atbildējusi.
Cits variants ir meklēt lidojumus uz Rīgu caur citām pilsētām. Sestdien un svētdien vairāki aktīvisti sociālajā tīklā tviterī bez atlīdzības palīdzēja vairākiem cilvēkiem atrast ātrākos lidojumus, lai noteiktajā laikā vēl paspētu nosēsties Rīgā, taču šādi pēdējā brīža lidojumi izmaksā ļoti dārgi un tikai maza daļa cilvēku to var atļauties. Piemēram, no Austrālijas pilsētas Melburnas tika atrasts variants ar nosēšanos Kataras pilsētā Dohā, kā arī Helsinkos, no kurienes nolaišanās Rīgas lidostā ar “Air Baltic” paredzēta plkst. 17.35.
Pēdējais prāmis otrdien
Trešais variants ir kāpt prāmī, taču arī šeit iespēju ar katru stundu paliek arvien mazāk – svētdien “Tallink” paziņoja, ka no pirmdienas aptur prāmju “Isabelle” un “Romantika” kustību Rīga–Stokholma. Tas nozīmē, ka līdz prāmju kustības atjaunošanai pēdējais reiss no Stokholmas Rīgā ieradās svētdienas vakarā.
Ar īpašu Linkaita atļauju no Vācijas pilsētas Trāvemindes ar “Stena Line” prāmi varēs nokļūt Liepājā jau otrdien – pēc aizlieguma stāšanās spēkā. Reiss no Vācijas atiet plkst. 10.00. Uz Ventspili var paspēt arī no Zviedrijas ostas pilsētas Nīneshamnas. No Zviedrijas “Stena Line” izbrauc pirmdien plkst. 9.00 un piestāj Ventspilī plkst. 20.00 tajā pašā dienā.
Latvija dara tāpat kā citi
Skaidrojot lēmumu, Linkaits sestdien LTV raidījumā “Panorāma” uzsvēra, ka Latvija nav unikāla un arī citās valstīs gaidāmi ceļošanas ierobežojumi. “Saprotot šīs situācijas nopietnību, esam devuši pietiekami ilgu laiku, lai atgrieztos. Citas valstis devušas krietni mazāk laika, piemēram, tikai desmit stundas. Latvijai ir paveicies, jo, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijai ir plašs aviopārvadājumu tīkls, un to iespēju ietvaros arī jāspēj noorientēties un atgriezties Latvijā.”
Savukārt Ārlietu ministrija aicinājusi visus tos pilsoņus, kuriem līdz 17. marta plkst. 00.00 nebūs iespējams atgriezties Latvijā, reģistrēties Konsulārajā reģistrā, kas pieejams portālā “Latvija.lv”, lai varētu apkopot informāciju par to, cik un kur palikuši Latvijas iedzīvotāji, nepieciešamības gadījumā viņiem sniedzot palīdzību.
Būs repatriācijas reisi
Tie, kas vēlas atgriezties valstī pēc 17. marta, “Air Baltic” mājaslapā var aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.
“Ja jums ir “Air Baltic” reisa rezervācija laikā starp 17. martu un 14. aprīli, mēs ar jums sazināsimies tad, kad mēs jums varēsim asistēt. Tas mums dos iespēju šobrīd palīdzēt kā pirmajiem tiem pasažieriem, kuri tuvākajā laikā plānoja savu lidojumu un kuriem mūsu uzmanība šobrīd ir vajadzīga visvairāk,” skaidro “Air Baltic” pārstāvji.
