Grib atvieglināt bankrotu 0
Saeimas neatkarīgie deputāti, marta beigās nodibinātās biedrības “Brīvie demokrāti” dalībnieki, sagatavojuši grozījumus Maksātnespējas likumā, prasot atvieglot fizisko personu maksātnespējas procedūru. Koalīcijas padome tos vakar uzklausīja un nodeva izvērtēšanai Tieslietu ministrijai.
Deputātu sagatavotie likuma grozījumi paredz, pirmkārt, samazināt iesniedzamo dokumentu apjomu, kas nepieciešams maksātnespējas pieteikšanai. Otrkārt, saīsināt maksātnespējas procesa ilgumu līdz vienam gadam – pašlaik noteikto 2,5 līdz 4 gadu vietā.
Cita starpā likuma grozījumu autori plāno atvieglot maksātnespējas pieteikšanu maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un pensionāriem, šajos gadījumos uz pusi samazinot maksātnespējas administratora atlīdzību. Paredzēts dot iespēju pieteikt maksātnespēju cilvēkiem, kas kreditoriem snieguši nepatiesas ziņas, piemēram, par kredīta izlietojumu, atalgojumu un citas. Likuma grozījumu projektā tāpat paredzēta iespēja pasludināt visas ģimenes maksātnespēju, ja kredīta iegūšanai kāds ģimenes piederīgais ir devis galvojumu. Tādējādi tiktu pasargāti arī galvotāji, kuri devuši problemātiskā kredīta galvojumu.
Jādod iespēja sākt jaunu dzīvi
Saeimas deputāte, biedrības “Brīvie demokrāti” valdes priekšsēdētāja Elīna Siliņa teic, ka aptuveni simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nespēj atmaksāt banku hipotekāros kredītus, kas tika ņemti nekustamo īpašumu buma laikā. Ņemot vērā maksājumu termiņu kavējumus un soda naudas apmērus, tūkstošiem cilvēku ir nokļuvuši tādā parādu jūgā, no kura pašu spēkiem viņi nespēs izkļūt visu atlikušo mūžu.
Lai parādu piedzinēji neatņemtu pēdējos iztikas līdzekļus, pašlaik viņiem ir tikai divas iespējas – strādāt nelegāli, nemaksājot valstij nodokļus, vai aizbraukt no valsts. Viņasprāt, nesniedzot viņiem iespēju sākt dzīvi no jauna savā zemē, liela daļa darbspējīgo cilvēku aizbrauks uz neatgriešanos.
Elīna Siliņa uzskata, ka kļūdas ir jāatzīst ne tikai tiem, kuri neapdomīgi ņēma kredītus, bet arī bankām, kas tos tikpat neapdomīgi dāļāja pa labi un pa kreisi. Statistika liecina, ka pašlaik Latvijā maksātnespēju piesaka aptuveni 100 cilvēku mēnesī. Pēc Saeimas deputātes domām, atvieglojot šo maksātne-spējas procedūru, pieteicēju skaits pieaugs vismaz līdz 1000 cilvēkiem mēnesī un ļautu ievērojami lielākam skaitam kredītu parādos nokļuvušo krietni ātrāk nostāties uz kājām.
Tieslietu ministrs ir par
Fizisko personu maksātnespējas procedūras atvieglošanu atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Pēc pašlaik spēkā esošā Maksātnespējas likuma noteikumiem, maksātnespējīgās fiziskās personas parādu dzēšanas termiņš ir aptuveni 2,5 līdz 4 gadi (atkarībā no parādu apmēriem), skaitot no maksātnespējas pasludināšanas brīža.
Pēc Gaida Bērziņa domām, cilvēks, kura parāds nepārsniedz 100 000 latu, atlikušo parāda daļas dzēšanu varētu sākt nevis pēc 2,5 gadiem kā pašlaik, bet pēc 1 līdz 1,5 gadiem. Ja parādi ir lielāki, tad 3,5 gadu vietā to varētu sākt pēc 2,5 gadiem. Tieslietu ministrs pieļauj, ka šo saīsināto parādu dzēšanas termiņu varētu piemērot ierobežotu laiku, taču jebkurā gadījumā tas būtu labs stimuls, kā atbalstīt nesamaksājamo parādu jūgā nokļuvušos.
Diemžēl šis jau agrāk izteiktais priekšlikums netika iekļauts līdz šim veiktajos likuma grozījumos, tāpēc ka tam pretojās Latvijas Komercbanku asociācija.
“Saeimas deputātu priekšlikumus maksātnespējas procedūras atvieglošanai vērtē kā vērā ņemamu politisku iniciatīvu, tomēr vēlos izvērtēt konkrētus priekšlikumus,” piebilst Gaidis Bērziņš. Pēc divām nedēļām viņam ar savu vērtējumu jānāk uz Koalīcijas padomi.
Baņķieri runā par līdzsvaru
Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota uzskata, ka Maksātnespējas likumā, ja tāds tiktu labots vēlreiz, būtu jānošķir tie parādos nokļuvušie, kuri savulaik ņēma kredītus vienīgā dzīvokļa iegādei, no tiem, kas veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību, uzpērkot un pārdodot tālāk nekustamos īpašumus.
Precīzi nedefinējot noteikumus dažādām parādnieku grupām, kāda daļa parādnieku mēģinās noslēpt savus patiesos ienākumus un izmantot atvieglojumus savtīgi.
Kazimirs Šļakota atzīst, ka, neapdomīgi aizņemoties naudu, ikviens var kļūdīties. Tomēr, viņaprāt, kļūdu labošanā būtu jāievēro līdzsvars. Samazinot parāda dzēšanas termiņu līdz pusgadam, atbrīvošanās no parādiem notiktu pārāk viegli. No parādiem izsprukušais pēc laika sāktu aizņemties atkal.
Bankās uzskata, ka pēc jau izdarītajiem Maksātne-spējas likuma grozījumiem privātpersonas maksātne-spējas procedūrai ir daudz izdevīgāki noteikumi, nekā bija iepriekšējos gados.
Pienākumi ņēmējam, tiesības devējam
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja stāsta, ka tiesas lēmumu par maksātnespēju saņēmis šā gada februārī. Savulaik viņš aizņēmies bankā 100 000 eiro lielu kredītu dzīvokļa iegādei. Parāda dzēšanas termiņš viņam ir 2,5 gadi, kuru laikā viņam ik mēnesi jāmaksā 30% no deputāta atalgojuma. Šie noteikumi viņam šķiet apmierinoši.
Pēc Jāņa Mārtiņa Skujas domām, iespēju robežās būtu atbalstāmi jebkādi maksātnespējas procedūras atvieglojumi, tāpēc ka parādu problēma valstī ir ļoti smaga.
Pašlaik Latvijā esot 170 000 cilvēku, kuru parādu saistības pārsniedz 60 000 latu, no tiem aptuveni 20% ir uz bankrota robežas. “Ja izliksimies, ka nekādu problēmu nav, varam sagaidīt, ka drīzumā vairāki desmit tūkstoši pametīs valsti,” viņš saka.
Jāni Mārtiņu Skuju pārsteidz tas, ka likumā noteiktā atbildība skar tikai kredītu ņēmējus, savukārt bankām nav nekādas atbildības ne par izsniegtajiem kredītiem, ne par savulaik izvērsto apdullinošo reklāmu, kurā cilvēkus aicināja aizņemties naudu. Ja tagad bankās runā par līdzsvaru abu pušu tiesībās un pienākumos, tad tāds līdz šim nekad nav bijis. Deputāts stāsta, ka, piemēram, Britu salās banka tiktu sodīta par neapdomīgi izvērstu reklāmas kampaņu.
Eiropas Komisija sākusi apspriesties
30. martā Eiropas Komisija aicina sabiedrību publiski apspriest ES dalībvalstu maksātnespējas noteikumu modernizācijas iespējas. Pašlaik tiesiskais regulējums (Maksātnespējas regula) ir pieņemts 2000. gadā un paredz, kā vairāku ES dalībvalstu starpā tiek saskaņotas uzņēmumu un fizisku personu maksātnespējas procedūras. Apspriešana, kas ilgs līdz šā gada 21. jūnijam, palīdzēs noteikt, vai un kā pastāvošā regula būtu jāpārskata.
Uzziņa Pēc Maksātnespējas likuma nosaka: ja parādnieka ienākumi ir pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no parāda, tad fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no parāda dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Ja parādnieks parāda dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50% no kopējām saistībām, tad dzēšanas termiņš ir no 2 līdz 3,5 gadiem. Maksātnespējas likumā noteikts, ka maksātnespējas procedūru nevar iziet cilvēks, kurš: pēdējo 3 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātne-spējas procesa pasludināšanas ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem; vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojis līgumā neparedzētiem mērķiem; pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātne-spējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības; pēdējo 5 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātne-spējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, kurā atklāts, ka parādnieks izvairījies no nodokļu maksāšanas. |
