Ukraina grib atvērt VDK arhīvus 6
Aprīļa sākumā par Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta direktoru tika iecelts Volodimirs Vjatrovičs, kurš par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzījis PSRS Valsts drošības komitejas vietējā arhīva atslepenošanu.
Iepazīt vēsturi
Vjatrovičs cer institūta paspārnē izveidot Nacionālās atmiņas arhīvu un tajā apvienot Padomju Savienības represīvo iestāžu dokumentus, kuri šobrīd glabājas Ukrainas Iekšlietu ministrijas un drošības dienestu arhīvos. “Pašreizējā spriedze Ukrainā ir iznākums tam, ka pēdējos 23 gadus Ukraina nav pietiekami analizējusi savu vēsturi un nav izstrādājusi veiksmīgus instrumentus, ar kuriem pārvarēt totalitārisma radītās sekas sabiedrībā,” intervijā raidsabiedrībai “Brīvā Eiropa” sacīja Vjatrovičs. “Lai spētu kritiski analizēt vēsturi, to vispirms ir nepieciešams izstāstīt.”
Ukrainas ziņu vietne “UNIAN.net” norāda, ka VDK arhīvi Ukrainas drošības dienestu pārziņā atrodas kopš valsts neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā. “Tiem nav nekāda sakara ar operatīvo darbību. Tāpēc šie dokumenti ir jānodod Nacionālās piemiņas institūtam,” uzskata Vjatrovičs. Arī Ukrainas Drošības dienesta arhīva jaunais vadītājs Igors Kuļiks solījis savu atbalstu arhīva atvēršanai, informē Krievijas televīzijas kanāls “Doždj”. “Esam izveidojuši sadarbību ar parlamenta kultūras komiteju, un esam pārliecināti, ka nepieciešami labojumi līdzšinējos likumos, kas attiecas uz pieeju padomju specdienestu arhīviem un to izmantošanu,” sacīja Kuļiks.
Ukrainā Nacionālās piemiņas institūtu 2006. gadā izveidoja bijušais prezidents Viktors Juščenko. Tad arī tika sākts darbs pie tā, lai Ukrainas čekas dokumenti tiktu atslepenoti. Vjatrovičs tobrīd bija Ukrainas drošības dienesta arhīva direktors un aktīvi atbalstīja arhīva dokumentu publiskošanu. Tiesa, līdz ar Viktora Janukoviča stāšanos prezidenta amatā arhīvu atslepenošana tika apturēta. Tagad Vjatrovičs cer atgriezties pie iesāktā. “Galvenais, ko tobrīd izdarījām, – mēs aizsākām šo procesu, proti, parādījām, ka arhīvus var atvērt, un parādījām šo arhīvu potenciālu,” sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” sacīja Vjatrovičs. Tiesa, viņš norāda gan uz to, ka 1991. gadā liela daļa arhīva dokumentu tika aizvesti uz Maskavu, gan uz 1990. gadā izdoto pavēli iznīcināt VDK materiālus. “Galvenokārt tika iznīcināti dokumenti, kas attiecās uz sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem,” norāda Vjatrovičs. Toties esot saglabājušies materiāli par laiku no 1930. līdz 1950. gadam, kad tika piedzīvotas vērienīgākās staļiniskās represijas.
Mācīsies no čehiem
Vjatrovičs norāda, ka VDK arhīvus centīsies atslepenot, mācoties no Čehijas pieredzes. “Manuprāt, tur ir liberālākie likumi šajā ziņā. Cerēsim, ka arī mums Ukrainā izdosies kaut vai pietuvoties tam, ko izdarījuši čehi. Mēs vēlamies, lai katrs interesents varētu maksimāli brīvi iepazīties ar šiem materiāliem,” norāda Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta jaunais direktors.
Čehijā Totalitāro režīmu izpētes institūts komunistiskā režīma slepenpolicijas arhīvus sāka atslepenot 2009. gadā. Čehijas komunistiskā režīma slepenpolicijas dokumenti apliecina, ka komunistu valdīšanas laikā tika nogalināti desmitiem disidentu un ieslodzīti vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku. Slepenpolicija esot algojusi ne mazāk kā 200 tūkstošus spiegu, kuri uzraudzīja savu līdzpilsoņu gaitas. Čehi slepenpolicijas arhīvus cer padarīt brīvi pieejamus ikvienam interesentam. Tiesa, apjomīgā materiāla ieskenēšana un apstrāde ir ļoti laikietilpīga. Pilnībā pieejami šie arhīvi varētu būt vien pēc vairākiem gadiem, ziņo Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” interneta vietne. Čehijas Totalitāro režīmu izpētes institūta darbinieki norādīja, ka slepenpolicijas arhīvs sastāv no vismaz 280 miljoniem lapu, kuras, izklātas viena pie otras, stieptos 20 kilometrus tālu.
