Grezns puzuru lukturis: lai būtu skaists un labi grieztos 5
Skaistākā rota un dāvana draugiem svētkos – pašu veidots grezns puzuris. Tā darināšana ir gluži kā meditācija. Turklāt šis darbs sagādās prieku gan lieliem, gan maziem.
Laiks un vieta
Puzuru izgatavošanas laiks senčiem bijis no Mārtiņiem līdz Lieldienām. Tos darinājuši arī telpu rotāšanai citu lielu godu reizēs.
Pēc senču ticējumiem, skaisto puzuri Lieldienās vajadzētu sadedzināt un nākamajiem svētkiem veidot jaunu.
Svarīgi puzuri piekārt tā, lai tas griežas. Tas ir viens no laba un pareizi gatavota puzura nosacījumiem. Senči uzskatījuši – mierīgi griežoties, tas attīra telpu un pasargā apkārtējos no visa ļaunā.
Puzuri novieto tā, lai to varētu izgaismot. Tad griežoties tas uz sienām radīs skaistas ēnu spēles.
Puzuri var pakārt virs mazuļa gultiņas. Ja tajā iesies ķiploka daiviņu vai pīlādžu ogas, tās arī pasargās mazuli.
Materiāls un izvēle
Grūtākais un darbietilpīgākais puzuru darināšanā ir materiālu sagāde. Pieredzējuši puzuru izgatavotāji izejmateriālus vāc jau vasaras beigās, rudens sākumā. Viens no piemērotākajiem ir graudaugu salmi (visskaistākie, spožākie). Tos vāc augusta beigās, septembra sākumā. Populāri ir rudzu salmi. Skaists zeltainums ir auzu salmiem. Salmus griež pēc iespējas zemāk, lai sanāk vairāk materiāla. Nokultā labība puzuriem neder, jo salmi ir salauzīti.
Salmus sasien kūlīšos un izžāvē. Ja tos tūlīt sagriezīs gabalos, posmi galos neglīti sažūs. Izkaltušos salmus pirms lietošanas attīra no liekajām lapiņām. Daži puzuru gatavotāji griež gabalos sausus salmus, citi tos mērcē. Ja vēlas sevišķi spožu puzuri, salmus uz nakti vai pat diennakti iemērc bļodā ar ūdeni (10 l ūdens izšķīdina aptuveni tējkaroti citronskābes). Tad salmus izņem, noloba liekās lapas, sagarina pa vajadzīgā garuma posmiem. Griežot mitrus salmus, to gali neieplaisās. Gatavos posmiņus strauji izžāvē un tad darina puzuri.
Tie, kas tikai tagad nolēmuši izgatavot puzuri, var izmantot niedres, meldrus, resnas smilgas (der arī miskantes un molīnijas).
Taču tagad vāktais materiāls nebūs spoži zeltainā krāsā. Ja puzuris nešķiet glīts, to var nopūst, piemēram, ar zelta krāsu.
Puzurus var darināt arī no kokteiļa salmiņiem, metāla vai plastmasas caurulītēm. Taču tad to skaistums līdzināsies mākslīgajai eglītei.
Patlaban puzuriem vācams materiāls ir mežā mitrā vietā augošie ašķi. Tie izskatās sevišķi skaisti zaļi arī eglīšu rotājumos. Tiem gan nav ilgs mūžs, jo sažūst, taču svētkus nokalpos.
Elementi un konstrukcija
Lielo puzuri veido no atsevišķiem moduļiem. Katrs modulis top no 12 posmiem (populārākajā variantā). Piemēram, tie varētu būt 10 cm gari. Cenšas, lai visi būtu ideāli vienādi. Ja kāds būs garāks, konstrukcija veidosies šķība, un viss darbs izskatīsies nekārtīgs. Tādu varbūt varēs iekārt eglītē, ne goda vietā telpas centrā. Tievākos salmus griež ar parastajām šķērēm. Resnākiem stiebriem vajadzēs floristikā lietojamās grieznes (nesaspiež kātu).
Skaists būs tikai nevainojami precīzs puzuris.
Stiprinājumi un rotas
Puzuru izgatavošanai lieto stingru auklu vai dziju, kurā labi turas mezgls. Nederēs pārāk tievs diegs, jo tas iegriezīsies posmu galiņos. Lai dabūtu diegu cauri salmiņam, īsākajiem posmiem derēs parasta adata. Ja posmi garāki, noderēs tā sauktā leļļu šūšanas adata (tieva, gara) vai tieva tamboradata.
Pēc diega ievēršanas katru posmu nofiksē ar mezgliņu. Ir ticējums, ka puzuri vajagot iemanīties savērt tā, ka tam ir tikai viens mezgls augšpusē – līdzīgi, kā velkot Lietuvēna krustu. Taču tas ir sarežģīti, un posmi moduļos nebūs labi nostiprināti, tie šļūkās.
Puzuru rotāšanai der putnu spalviņas (sevišķi skaistas ir pērļu vistiņām), dzīpari, lentītes. Spalvu rotas puzuru stūros sauc par Laimas slotiņām – tās aizslaukot ļaunumu. Turklāt tās veicina puzura labāku griešanos.
Konsultējušas māksliniece Ilze Meldere un puzuru darinātāja Ausma Spalviņa
