Praktiskā puse svarīgākā 1
Veidojot dārzu, tas pats pasaka priekšā, kā pareizāk rīkoties, secina saimniece. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem – lai būtu viegli kopt. Dobes un augi tiek izvietoti tā, lai ērti appļaut, jo katra līkumošana stipri palēnina darba gaitu, taču, ja vēlas skaistu zaļo segumu, vasarā zāle jāpļauj bieži. Nebūs skaista zāliena, neviena līkumotā dobe neizskatīsies labi.
Vienu dārza daļu norobežo tūju dzīvžogs. Dzintrai sākumā bijuši aizspriedumi, ka tās atgādina kapu apstādījumus un slikti smaržo. Izmēģinājuši dzīvžogam paredzētajā vietā stādīt dažādus lapainos augus, piemēram, sausseržus, bet cerētais efekts izpalicis. Kad lapas nobirušas, dārzs no ceļa redzams kā uz delnas. Vēl lapaiņus piemeklē dažādas slimības. Turklāt skaistākā puse – kuplais zaļums un ziedi – atradusies saules pusē, pavērsta prom no dārza, arī apcirpšana prasījusi lielu darbu. Tad saimnieki nolēmuši, ka nav ko mocīties, un jāpaliek pie pārbaudītām vērtībām – Latvijas apstākļos dzīvžogam nekas labāks par tūjām nav izgudrots. Tūjas ir arī labs fons ziemcietēm. Vienmuļo zaļumu atdzīvina lapu koki un krūmi.
Pīlādzis ar frizūru
Viens no skaistākajiem augiem dārzā ir nokarenais pīlādzis, jo īpaši rudens pusē, kad rotājas ar ogu ķekariem. Tas pirms 15 gadiem iestādīts netālu no vārtiņiem. Sak, lai sargā no visādiem mošķiem. Tobrīd stumbrs bijis mazas pīckiņas resnumā, bet vēlāk, ja būtu ļauta brīva vaļa, koks būtu pārņēmis vai pusi dārza.
Pīlādzi katru rudeni rūpīgi apcērp no apakšas. Zarus virza tā, lai vainags veidotos vēlamajā formā. Vienmēr atstāj augšupejošos zarus. Sezonas laikā jaunie dzinumi saaug līdz zemei, un jācērp atkal.
Dobe kolekcijai un eksperimentiem
Ierīkojot dārzu, viena no problēmām bijusi, kā izvietot ziemciešu dobes, lai būtu skaisti, turklāt varētu ietilpināt plašo augu kolekciju. Sākumā tās tapušas aizraušanās dēļ, bet tagad tiek veidotas apzināti, lai varētu izvērtēt augu dekoratīvās īpašības. Dzintra nolēmusi neko nesarežģīt – ziemciešu dobēm atvēlēts kvadrātveida zemes gabaliņš, kuru no perfektā mauriņa atdala, atcērtot apdobes. Daļu dobju rāmjos notur šauras, zemē guldītas šīfera plāksnes.
Saimniecei patīk īrisi, bet tos viņa iesaka audzēt atsevišķā dobē, nevis iekļaut grupu stādījumos. Īrisi tikai īsu brīdi ir skaisti, lapām jāļauj nodzeltēt, turklāt tiem vajadzīga specifiska kopšana. Dārzā ir arī neliela flokšu un dāliju izlase. Tie stādīti, lai pašai būtu interesanti, lai visu laiku var gaidīt kaut ko uzziedam. Savu kolekciju Dzintra katru gadu papildina ar jauniem augiem, tos pasūtot gan pie vietējiem kolekcionāriem, gan no ārzemju katalogiem. Vietas pietiek, jo tie, kas sevi nav pierādījuši, tiek brāķēti. Ja grib skaistu dārzu, žēlumam nevar ļauties, spriež saimniece. Piemēram, kāda jauna heihēru šķirne, kas pirkta par lielu naudu, pievīlusi. Ja negrib augt, lai nāk vietā cita! Izcila ir gan pļavas ložņu, gan stāvā punktainā zeltene. Pļavas zeltenei patīk mitra vieta, tā ir laba augsnes sedzēja. Stāvajām vajag sausāku vietu.
! Dzintras mīlules ir puķes, kas zied ilgi, ir košas un izturīgas: sarkanās centrantes, astrancijas, skarbās saulesactiņas, punktotās pulkstenītes, rudbekijas.
