Grevcovai kārtējais skandāls 29
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas deputāte Glorija Grevcova (“Stabilitātei”), kura jau ir apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, pirmdien atkal nonāca tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
Ģenerālprokuratūrā vērsās Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (“JV”), aicinot izvērtēt, vai deputātes videouzruna krievu valodā sociālo tīklu platformā “Tik Tok”, kas vērsta uz Latvijas okupācijas noliegšanu, nav, iespējams, kriminālsodāma darbība. Nacionālā apvienība līdzīgu iesniegumu ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā.
No G. Grevcovas publiskotās videouzrunas, kas gan pēc tās izraisītās rezonanses latviskajos medijos no “Tik Tok” pazuda, var secināt, ka aizvadītajās brīvdienās Saeimas deputāte ir apmeklējusi Latvijas Okupācijas muzeju un apskatījusi to gida pavadībā. Pēc tam turpat muzejā viņa sagatavojusi savu vēstījumu, kurā teikts: “Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. To, kas kādreiz bija Strēlnieku muzejs. Un zināt, fakts pēc fakta nesakrīt. Gids stāsta savu – paralēlo izdomāto vēsturi. Uz konkrētiem jautājumiem gids atbildēt nevar. Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? Muzeja nosaukums ir Okupācijas muzejs. Lūk, tā arī dzīvojam. Apskatījām eksponātus un sapratām – re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo. Ja es jau agrāk domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, tu saproti, ka tā ir īsta propaganda.”
Saeimas deputāts E. Jurēvics iesniegumā prokuratūrai atsaucas uz Krimināllikuma 74. pantu, lūdzot izvērtēt, vai Saeimas deputātes darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu.
Pēc tam kad E. Jurēvics jau bija publiskojis savu iesniegumu, G. Grevcova nāca klajā ar vēl vienu – saturiski atšķirīgu – videouzrunu, kas šoreiz bija latviešu valodā un acīmredzot domāta citai auditorijai nekā tā, kurai adresēta pirmā ziņa. Tagad G. Grevcova apgalvoja, ka nav noliegusi Latvijas okupācijas faktu. “Tāds periods diemžēl mūsu valsts vēsturē bija,” viņa saka. Iebildumi esot par to, ka ieeja Okupācijas muzejā nav par brīvu. Turpinājumā G. Grevcova stāsta, ka muzeja apmeklējuma laikā esot konstatējusi faktu nesakritību, piemēram, viņasprāt, Rīga 1930. gada fotogrāfijā esot tāda pati kā 1943. gada attēlā.
E. Jurēvics “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka G. Grevcovas video ieraudzījis svētdien vēlu vakarā, tad lūdzis to labam paziņam iztulkot, jo pats tik labi nepārvalda krievu valodu. Nākamajā rītā viņš, konsultējoties ar frakcijas vadību un kolēģiem, sagatavojis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai. “Vispirms jau tāpēc, ka tas mani aizskāra personīgi, jo arī mana ģimene ir cietusi no represijām. Tas ir spļāviens sejā daudzām Latvijas ģimenēm. Tas vairs nav tikai ētikas pārkāpums, uz visiem šādiem Saeimas deputātu izgājieniem ir jāreaģē stingri un operatīvi.”
Arī Nacionālās apvienības deputāti apsvēruši iespēju vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, bet, tā kā to jau izdarījis “Jaunās Vienotības” kolēģis, tad NA iesniegums ir adresēts Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai, “Latvijas Avīzi” informēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA). Lai gan deputāte G. Grevcova jau esot slavena ar it kā nepārdomātiem izteikumiem un rīcību, par kuru pēc tam taisnojas, pēc R. Kola domām, tā ir bijusi apzināta un mērķtiecīga “sabiedrības kacināšana un necieņas izrādīšana pret Latvijas vēsturi”. Ja valsts amatpersona, kas ir nodevusi Saeimas deputāta solījumu, var kaut ko tādu pateikt, tas ir šokējoši. Viņaprāt, teiktais arī mērķtiecīgi ir sagatavots tā, lai “nebūtu kur piesieties”, bet, ja muzeja ekspozīciju vērtē kā valsts propagandu, tad tā ir provokācija, uzskata deputāts.
Arī Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji ir sašutuši par deputātes izteikumiem. Muzeja direktore Solvita Vība intervijā Latvijas Radio sacīja: “Tā nav izdomāta vēsture. Tā ir mūsu Latvijas valsts vēsture. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā ir 75 tūkstoši priekšmetu no tiem cilvēkiem, kuri ir dāvinājuši šos priekšmetus muzejam, kas ir bijuši deportēti, kas ir cietuši abās okupācijās. Mums ir 2500 video liecības. Tās mūs nemuļķo, tie ir vēstures avoti, uz kā balstās mūsu muzeja stāsts, kas ir par mūsu valsti, par mūsu zemi un par mūsu tautu.”
Latvijas Okupācijas muzejs
* Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB).
* Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar LOMB, nodrošina valsts finansiālo atbalstu muzejam un nostiprina muzeja tiesības lietot ēku un tai piederošo zemi. Lielākie muzeja atbalstītāji ir ārzemju latviešu sabiedrība.
* Muzejs iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzi ārvalstu vadītāji, diplomāti un citi oficiālo vizīšu pārstāvji.
* Muzeja misija: atcerēties, kas notika ar Latviju, Latvijas tautu un zemi komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas režīmu valdīšanas laikā no 1940. līdz 1991. gadam; pieminēt netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtījumā cietušos un mirušos, bēgot no okupācijas varām, pasaulē izkliedētos; atgādināt pasaulei svešo varu nodarījumus Latvijas valstij, zemei un tautai.
Avots: okupacijasmuzejs.lv
