Grēta burā uz klimata samitu 0
Vakar no Plimutas ostas Anglijas dienvidos ar jahtu “Malizia II” 16 gadus vecā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga devās pāri Atlantijai uz Ņujorku, kur 23. septembrī sāksies ANO klimata rīcības samits. Jahta ir aprīkota ar saules paneļiem un zemūdens turbīnām, neradot oglekļa izmešus. Pēc tam viņa paredzējusi ar vilcienu un autobusu doties uz Čīli, kuras galvaspilsētā Santjago 2. decembrī notiks klimata pārmaiņu konference, pa ceļam tiekoties ar vides aizstāvjiem Kanādā, Meksikā un citviet.
Grēta ir nemiera cēlēja
Zviedru skolniece Grēta Tūnberga gada laikā ir kļuvusi par neoficiālu starptautisku vēstnieci un trauksmes cēlēju klimata pārmaiņu jomā. Kādā intervijā Grēta atceras, ka pirmo reizi dzirdējusi par klimata pārmaiņām astoņu gadu vecumā un nav varējusi saprast, kāpēc tik maz tiek darīts šajā jomā.
Pērn pēc plašu auditoriju uzrunāšanas vairākās Eiropas valstīs Tūnberga uz gadu noformēja skolā atvaļinājumu, lai veltītu visus spēkus un laiku sabiedrības uzmanības pievēršanai klimata pārmaiņām, kas kļūst arvien straujākas un nopietnākas. Viņas tēvs atzinis, ka viņam nav pa prātam skolas gada izlaišana, taču ģimene ciena viņas stingro izvēli.
Viņa panākusi, ka ģimene kļūst par veģetāriešiem un atsakās no ceļojumiem ar lidmašīnu. Kāds no viņas skolotājiem atzinis, ka “Grēta ir nemiera cēlēja, kura neuzklausa pieaugušos, taču pasaule strauji virzās pretī katastrofai, tāpēc šajā situācijā vienīgā saprātīgā rīcība ir būt nesaprātīgam”.
Viena no viņas pirmajām aktivitātēm, kas guva plašu ievērību, bija protests pie Zviedrijas parlamenta ēkas 2018. gada augustā, pieprasot tūlītēju rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām. Skolnieces protests pievērsa mediju uzmanību un guva globālu atbalsi ANO klimata pārmaiņu konferencē 2018. gada decembrī.
Līdz 2019. gada martam Grētas protestam bija pievienojušies aptuveni 1,4 miljoni skolēnu 112 valstīs, pasaules medijiem atzīmējot “Grētas Tūnbergas efektu”. Naftas eksportētāju valstu organizācijas ģenerālsekretārs Mohammeds Barkindo nodēvējis Tūnbergu un viņas iedvesmotos jaunos klimata aktīvistus par “lielāko apdraudējumu fosilās degvielas nozarei”.
Tūnbergas kandidatūru izvirza Nobela Miera balvai
Tūnberga atzīst, ka viņa nav klimata zinātniece, bet ir vēstnese, lai pievērstu sabiedrības uzmanību zinātnieku brīdinājumiem. Tūnbergas ierosinātos skolēnu streikus atbalstījis arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērešs, kurš paziņojis: “Mana paaudze nespēja pienācīgi atbildēt uz klimata pārmaiņu dramatisko izaicinājumu, ko dziļi izjūt jaunie cilvēki šodien, tāpēc nav brīnums, ka viņi ir dusmīgi, bet tieši viņiem ir jāglābj mūsu planēta.”
Pērn oktobrī vides aizstāvji uzgavilēja Tūnbergai, kura masu mītiņā pie britu parlamenta ēkas Londonā paziņoja: “Mēs esam sadūrušies ar tūlītēju bezprecedenta krīzi, kas nekad nav uzskatīta par krīzi, un mūsu līderi visi uzvedas kā bērni. Mums jāpamostas un viss jāmaina.”
Viņa secināja, ka “pasauli nevar izmainīt, darbojoties pēc noteikumiem, tāpēc noteikumi ir jāmaina”. Davosas starptautiskajā ekonomikas forumā, kur pulcējas pasaules ietekmīgākie politiķi un finansisti, viņa paziņoja: “Es negribu, lai jūs lolotu cerības. Es gribu, lai jūs kristu panikā. Es gribu, lai jūs izjustu bailes, ko es izjūtu katru dienu. Un tad es gribu, lai jūs rīkotos. Es gribu, lai jūs rīkotos tā, kā jūs to darītu krīzes gadījumā, ja mājā būtu ugunsgrēks, jo tā ir.”
Uzrunājot Eiropas Parlamentu Strasbūrā 2019. gada aprīlī, Tūnberga asi kritizēja likumdevējus un ES amatpersonas par “trīs ārkārtas breksita samitu sarīkošanu, bet neorganizējot ārkārtas samitu par klimata un vides sabrukumu”.
Grupa Zviedrijas parlamenta un Norvēģijas parlamenta deputātu ir izvirzījusi Grētas Tūnbergas kandidatūru Nobela Miera balvai, jo viņa aktīvi vēršas pret globālo sasilšanu, kas grauj vidi, ekonomiku un izraisa karus.
