Simbolisks sienas zīmējums Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.
Simbolisks sienas zīmējums Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.
Foto: Emil Helms/EPA/SCANPIX/LETA

Paziņo, kurš uzvarējis Grenlandes parlamenta vēlēšanās 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Grenlandē, kas ir Dānijai piederoša teritorija ar plašu autonomiju un 56 tūkstošiem iedzīvotāju, vakar notika parlamenta vēlēšanas. To iznākums, kā uzskata, atbalsosies arī starptautiski.

Ledāju atkāpšanās globālās sasilšanas ietekmē aizvien reālākas padara stratēģiski svarīgu derīgo izrakteņu iegūšanas iespējas Grenlandē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Salā ir ļoti bagātīgas elektronikas un bruņojuma rūpniecībai nepieciešamo ķīmisko elementu un minerālu iegulas. Uzskata, ka nākotnē Grenlande varētu kļūt par Rietumu pasaulei svarīgākajām “raktuvēm”, nodrošinot Eiropas neatkarību no Ķīnas.

Vēlēšanās galvenā cīņa notiek starp partiju “Simuit” (“Uz priekšu!”), kas atbalsta raktuvju iekārtošanu un redz tajā šobrīd Dānijas subsidētās Grenlandes ekonomisko uzplaukumu un labklājību, un “Inuit Ataqatigiit” (“Cilvēku kopiena”), kas noraida radikālas pārmaiņas Grenlandes ekonomiskajā modelī, aizrādot, ka tas potenciāli radīs piesārņojumu, izpostīs dabu un tradicionālo dzīvesveidu.

Grenlandes parlamenta vēlēšanas uzvar raktuvju projekta pretinieki

Kā vēsta aģentūra LETA, Grenlandes parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi kreisā spārna partija, kas iestājas pret pretrunīgi vērtēto urāna un retzemju metālu ieguves projektu, liecina trešdien publiskotie vēlēšanu rezultāti.

Partija “Inuit Ataqatigiit” (IA) (“Tautas kopība”) izcīnījusi 36,6% balsu, apsteidzot sociāldemokrātisko partiju “Siumut” (“Uz priekšu!”), kas dominējusi Grenlandes politikā kopš 1979 gada.

1979 gadā Dānijai piederošā Grenlande ieguva autonomiju, bet 2009.gadā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas piešķīra Grenlandei pašpārvaldes tiesības, Kopenhāgenas kontrolē atstājot tikai kontroli pār monetāro politiku, ārlietām un aizsardzību.

IA, kas līdz šim atradās opozīcijā, domājams, iegūs 12 no 31 vietas Grenlandes parlamentā. Līdzšinējā sasaukumā partijai bija tikai astoņas vietas.

Tā kā IA nav izdevies iegūt absolūto vairākumu, tā, visticamāk, apvienos spēkus ar mazākām partijām, lai izveidotu koalīciju.

“Siumut”, kas vadīja līdzšinējo valdību, izcīnījusi 29,4% balsu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā vēlēšanās 2018.gadā.

Reklāma
Reklāma

Priekšvēlēšanu kampaņā IA un “Siumut” nostājas visuzskatāmāk atšķīrās jautājumā par vērienīgo retzemju elementu un urāna ieguves projektu, kas pašreiz nodots apspriešanai sabiedrībai.

IA iestājusies par aizliegumu urāna ieguvei, kas nozīmētu projekta apturēšanu.

Domstarpības par šo projektu arī izraisīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, jo viena no mazajām partijā pameta valdošo koalīciju.

Projektu vada ķīniešiem piederošais Austrālijas uzņēmums “Greenland Minerals”, kas jau sen plānojis Grenlandē netālu no Narsakas uzsākt radioaktīvā urāna, kā arī klēpjdatoru un viedtelefonu baterijām nepieciešamo retzemju metālu ieguvi.

Līdztekus darbavietām raktuves Grenlandei dotu 235 miljonus ASV dolāru lielus ienākumus gadā, kā arī ļautu diversificēt tautsaimniecību.

Tajā pašā laikā projekts rada bažas par tā ietekmi uz Grenlandes neskarto vidi un grenlandiešu veselību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.