Vai būs jārij tā sauktā “kobra”? Uzzini, kas ir modernā gremošanas sistēmas endoskopija 8
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Endoskopija ir gremošanas sistēmas orgānu izmeklēšanas metode un pēc izmeklēšanas vietas tiek iedalīta augšējā un apakšējā endoskopijā.
Augšējā endoskopijā tiek izmeklēts barības vads, kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna, bet apakšējā iespējams caurskatīt pacienta resno zarnu un daļu no tievās zarnas. Izmeklējuma laikā arī iespējams veikt dažādas ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, noņemt polipus vai paņemt audu paraugu laboratoriskai analīzei.
Caur barības vadu uz kuņģi
AS Veselības centru apvienība gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilze Kikuste stāsta, ka augšējā endoskopija – gastroskopija (ezofagogastroduodenoskopija) – ir precīzākā metode, lai diagnosticētu agrīnu augšējā gremošanas trakta iekaisumu, čūlu, polipus un audzējus.
Kādi simptomi norāda uz to, ka vajadzētu vērsties pie ārsta un, iespējams, veikt šādu izmeklējumu.
“Pirmām kārtām sāpes, kas lokalizējas vēdera augšdaļā, arī citviet vēderā, izteikta dedzināšana, ko ar uztura izmaiņām vai kuņģa skābi mazinošiem medikamentiem neizdodas novērst, atkārtota vemšana, rīšanas traucējumi vai sāpīga rīšana. Pamats veikt augšējo endoskopiju var būt izmaiņas asinsanalīzē, kas norāda, piemēram, uz neskaidras izcelsmes anēmiju. Arī tad, ja pacientam pēc 50 gadu vecuma parādās neizskaidrojams svara zudums vai citi aizdomīgi simptomi, ģimenes ārsts viņu nosūta uz gastroskopiju. Ļoti svarīgi pie ārsta vērsties savlaikus, jo bieži vien agrīnas izmaiņas iespējams novērst, pirms tās kļuvušas ļaundabīgas, piemēram, pirmsvēža izmaiņas kuņģī,” norāda ārste.
Izmeklējuma laikā barības vada, kuņģa un zarnu gļotādā tiek atklātas čūlas, erozijas, iekaisīgi procesi, labdabīgi un ļaundabīgi veidojumi, polipi, ķīmiski apdegumi, barības vada sašaurinājumi un citas problēmas. Nepieciešamības gadījumā endoskopijas laikā iespējamas dažādas manipulācijas, piemēram, polipektomija – polipu jeb gļotādas izaugumu noņemšana, svešķermeņu (norītas pogas, monētas) izvilkšana, varikozu vēnu slēgšana, biopsija – audu parauga paņemšana laboratoriskai analīzei.
Modernā endoskopija nav salīdzināma ar tā sauktās kobras rīšanu, kas palikusi tālā pagātnē. Tievā, lokanā optiskā instrumenta endoskopa ievadīšana gremošanas traktā pacientiem nesagādā sāpes vai diskomfortu, jo pirms tam viņi saņem lokālu anestēziju rīkles zonā, bet 5–10 minūtes ilgajā izmeklējumā, ja vēlas, var atrasties arī īslaicīgā narkozē. Ja pacientam nav rīšanas traucējumu vai izteikta vemšanas refleksa, gastroskopiju var veikt arī bez narkozes.
Gastroskopijas izmeklējumam nav speciāli jāsagatavojas, vienīgi tas jāveic tukšā dūšā (pirms tam nedrīkst ēst 6–8 stundas).
Izmeklē resno zarnu
Apakšējai endoskopijai jeb kolonoskopijai tiek izmantota tieva, lokana caurulīte, kuras galā ir videokamera. Tas ļauj no iekšpuses apskatīt visas aptuveni divus metrus garās resnās zarnas daļas: taisno, lokzarnu un aklo zarnu, kā arī pašu taisnās zarnas beigu daļu.
Savukārt lokzarna iedalās vēl četrās daļās: augšupejošā, šķērszarna, lejupejošā un S veida zarna. Gastroenteroloģe teic, ka šajā izmeklējumā iespējams nedaudz ielūkoties arī tievās zarnas apakšējā daļā, kas īpaši nozīmīgi, piemēram, Krona slimības diagnostikā. Ar endoskopijas metodi nav iespējams caurlūkot tikai daļu no 8–10 metrus garās tievās zarnas, kurā, par laimi, patoloģiskas izmaiņas rodas visai reti.
Kolonoskopija ir zelta standarts kolorektālā vēža diagnostikā. Pacienti, kas piedalās valsts organizētajā kolorektālā vēža skrīningā un veikuši slēpto asiņu testu fēcēs, pozitīva rezultāta gadījumā izmeklējumu var veikt mēneša laikā (kolorektālā vēža skrīnings Latvijas iedzīvotājiem pieejams no 50 līdz 74 gadu vecumam).
“Nav jāuztraucas, ja tiks atklātas ļaundabīgas izmaiņas. Bieži vien izmaiņu cēlonis analīzēs ir zarnu polipi, iekaisuma process vai hemoroidālā slimība. Taču to, vai tā tiešām ir, var pateikt tikai pēc kolonoskopijas,” skaidro ārste un piebilst, ka izmeklējuma laikā iespējams likvidēt pirmsvēža izmaiņas – polipus lokzarnas vai taisnās zarnas gļotādā – un izsargāties no vēža, arī tā attīstības.
Vēdera izejas traucējumi – caureja, aizcietējumi, sāpes, asins piejaukums fēcēs, sataustāmi veidojumi vēdera dobumā, mazasinība, svara zudums, aizdomas par iekaisīgām zarnu slimībām – Ilze Kikuste min biežākos iemeslus, kuru dēļ nepieciešama apakšējā endoskopija.
Kolonoskopijas izmeklējums, kas ilgst 20–25 minūtes, tiek veikts narkozē, tāpēc pacientam tas nesagādā diskomfortu.
Iepriekšējā dienā pirms prodedūras pacientam vajag atturēties no ēšanas un jāveic rūpīga zarnu tīrīšana, šim nolūkam lietojot ārsta izrakstīto caurejas līdzekli. Tikai tad iespējama kvalitatīva resnās un taisnās zarnas gļotādas apskate, uzsver ārste.
Endoskopiskās metodes arvien pilnveidojas
Mūsdienās augšējās un apakšējās gremošanas sistēmas endoskopijas metode tiek nepārtraukti pilnveidota. Salīdzinoši jauns diagnostiskās endoskopijas virziens ir videokapsulas endoskopija. Ar šo metodi iespējams iegūt visa gremošanas trakta attēlu, bet to galvenokārt izmanto tievo zarnu slimību diagnostikai. Ar videokameru aprīkotā kapsula, kas pacientam jānorij, ļauj izvērtēt tievās zarnas gļotādu arī grūti sasniedzamās vietās.
Uzziņa
Augšējā endoskopija ir visprecīzākā metode, lai diagnosticētu un ārstētu agrīnu gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju.
Kolonoskopija ir informatīva izmeklēšanas metode, ar kuras starpniecību var diagnosticēt resnās un taisnās zarnas slimības, piemēram, kolorektālo vēzi. Pēc pacienta izvēles izmeklējumu veic vispārējā narkozē vai bez tās.
Vidēji 15% sieviešu un 25% vīriešu, kuriem slēpto asiņu tests bijis pozitīvs, veicot kolonoskopiju, tiek atklāta pirmsvēža stadija – polipi, kuru noņemšana novērš ļaundabīgu saslimšanu. Ar jaunākās paaudzes endoskopiem visu endoskopijas ainu iespējams dokumentēt videofilmā un uzglabāt elektroniski.
Ielāgo
Speciālista ieteikums
Vai noteiktā vecumā, piemēram, pēc 50 gadiem, gastroskopija būtu veicama arī profilaktiski?
Ilze Kikuste: “Iesaku vispirms konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš vislabāk pārzina pacienta un viņa ģimenes locekļu slimības vēsturi. Profilakses nolūkos izmeklējumu rekomendē cilvēkiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem, brāļiem vai māsām – diagnosticēts kuņģa vēzis.”
