Kā sagremot bēdas 0
Tautā bieži vien saka: “Es to nevaru sagremot”, “viņi man jau sēž aknās”, “man no viņa nāk vēmiens”, “aizvainojumu esmu jau norijis”. Zemapziņā mēs norādām uz ciešu mūsu emociju saikni ar gremošanas traktu un tā reakcijām.
Savulaik vācu psihiatrs Johans Hainrots, kurš pirmais ieviesa terminu “psihosomatika”, kādā no savām grāmatām rakstīja – ja vēdera dobuma orgāni spētu izstāstīt savu ciešanu vēsturi, mēs pārsteigti uzzinātu, ar kādu spēku dvēsele spēj iznīcināt miesu. Tā mēs bieži vien paši sev kļūstam par ienaidniekiem – “slikta” rakstura, aizvainojuma uz apkārtējiem, pārmērīgu ambīciju dēļ.
Psihosomatiskās medicīnas pārstāvji uzskata, ka gremošanas sistēma ir īpaši jūtīga uz psiholoģiskiem konfliktiem, tā kā tas ir ielikts mūsu zemapziņā – mēs visi esam bijuši bērni, un sāta un aizsargātības sajūtas bērnos ir nešķiramas. Ja tiek izjaukta pārliecība par to, ka esi mīlēts un jūties komfortabli, tas uzreiz ķēdes reakcijā atsaucas uz gremošanu.
Ļoti lielu lomu spēlē cilvēka raksturs. Tiek uzskatīts, ka kuņģa čūla ir kā samaksa ideāliem izpildītājiem un cilvēkiem ar augstu atbildības sajūtu, kuri atšķiras ar paaugstinātu trauksmainību, ievainojamību, kautrīgumu, nepārliecinātību par sevi un pārlieku lielu prasīgumu pret sevi. Viņi cenšas sev uzkraut vairāk, nekā reāli spēj panest. Tas noved pie pastāvīgas spriedzes stāvokļa, kas rada gremošanas orgānu gludās muskulatūras un asinsvadu spazmas, asins apgādes traucējumus, išēmiju un rezultātā – kuņģa čūlu.
Divpadsmitpirkstu zarnas čūla turpretī ir konflikta sekas starp cilvēka vēlmi just rūpes un vēlmi tai pašā laikā nebūt atkarīgam ne no viena. Tāpēc šī kaite vairāk piemeklē vīriešus, kuriem bērnībā ir pietrūcis siltuma un, viņiem pieaugot, radusies vēlme pēc brīvības, vai arī sievietes-karjeristes, kuras ir spiestas būt par līderiem, bet pēc savas dabas viņas tiecas patverties kāda vīrieša “drošā azotē”.
Zarnu trakta slimības ir vēl vairāk atkarīgas no psiholoģiskajiem iemesliem. Šajā līmenī parasti realizējas ģimenes un dzimtas konflikti. Vēl senie grieķi saskatīja saikni starp skumjām un “žults sabiezēšanu”, ne velti vārds “melanholija” tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē “melnā žults”.
Pesimistisks skats uz dzīvi ved taisnā ceļā uz žultsceļu saslimšanām. Negatīvu emociju uzkrāšanās var izpausties žultsakmeņu veidā. Ķīniešu un indiešu medicīnā tiek uzskatīts, ka aknās uzkrājas aizturētās dusmas.
Gastrīts parasti piemeklē tos, kuri ir nobažījušies par nākotni vai, tieši otrādi, – ir pārliecināti, ka nekas labs viņus nākotnē nesagaida.
Kuņģa dedzināšanas psihosomatiskais iemesls ir iekšā “iedzītas” bailes vai agresija, kad apstākļi vai līdzcilvēki neapmierina, taču cilvēks cenšas sev iestāstīt, ka viss ir brīnišķīgi.
Šo uzskaitījumu var turpināt vēl ilgi. Homeopātija lieliski spēj risināt šīs problēmas. Arī profilaktiski. Ārstēšana ir ļoti individuāla.
