Greizsirdība: liga, kas pāra dzīvi pārvērš par elli un kaitē veselībai 1
Greizsirdīgs vīrs
Slimība, kuru sauc “greizsirdība”, grauj ne tikai vīrieša psihi, bet arī fizisko veselību. Patoloģiskie greizsirži biežāk nekā pārējie kļūst par hipertoniķiem, sirdsslimniekiem un knapi novelk līdz 60 gadiem.
Lielākā daļa stiprā dzimuma pārstāvju, kas apmeklē psihologu un ārstu psihoterapeitu, ir greizsirdīgie vīri.
Nepārtrauktās slimīgās aizdomas par neuzticību nomoka gan viņus pašus, gan viņu sievas un draudzenes. Viņi paši sevi par slimiem, protams, neuzskata un pēc palīdzības gatavi vērsties tikai savu upuru uzstājības dēļ vai šķiršanās draudu piespiesti. Lai arī greizsirdis ir svēti pārliecināts par sievas neuzticību, zaudēt viņš tomēr to negrib. Ļoti bieži greizsirdīgs vīrs saprot, ka viņa aizdomas nav pamatotas, ka viņš tikai nomoka sevi un citus, taču tik un tā nespēj sevi mainīt.
Upuri
Maz ir tādu, kas spēj saprast, kādas ciešanas greizsirdīgs vīrs spēj sagādāt savam upurim. Draudzenes parasti saka: “Kas tev nepatīk? Viņš tevi nodrošina, daudz ko dara mājās. Bet tas, ka ir greizsirdīgs, pat ir patīkami: tātad mīl un uzskata par pievilcīgu. Ja manējais tāds būtu, es pat justos laimīga…”
To visu, protams, varētu pieņemt, ja greizsirdība būtu epizodiska, teiksim, reizi dažos mēnešos. Taču tā nemēdz būt – epizodisku greizsiržu dabā nav. Greizsirdīga vīra sieva nepārtraukti izjūt pret sevi vērstas aizdomas un dzīvo gluži kā zem mikroskopa. Viņai regulāri, gandrīz vai ikdienu nākas attaisnoties un sevi kontrolēt – brīdināt draugus un kolēģus, lai tie nezvanītu uz mājām, neaizkavēties darbā, ierobežot laiku veikalam, kultūras pasākumam, frizētavai… No nepārtrauktās paškontroles viņa nogurst tiktāl, ka beigu beigās sāk neieredzēt cilvēku, kurš viņas dzīvi pārvērtis par elli.
Saprotams, nelaimīgā sieviete jūtas pazemota un aizvainota, jo viņa taču tiek turēta aizdomās par seksuālu neuzticību vai šādas neuzticības nodomu, lai arī viņai tas pat prātā nav nācis. Nepārtrauktā vajāšana ātri vien sagrauj psihi, un pēc dažu gadu kopdzīves iestājas depresija. Neuzticības aizdomu nomocītās sievietes depresija piezogas lēnām un nemanot, jo arī greizsirdis savu upuri uzskrūvē pakāpeniski, nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša. Sieviete pamazām aizmirst, cik jautra un dzīvespriecīga viņa bija toreiz, kad šī aizdomu un pārmetumu lavīna nebija sākusi gāzties. Tieši depresija ir tā, kas upurim neļauj no sava mocītāja aizbēgt, – viņa vairs netic sev, netic, ka spēs dzīvot patstāvīgi, nodrošināt sevi, izaudzināt bērnu, izveidot citu ģimeni vai vismaz atrast uzticamu draugu.
Cenšoties glābties no nomāktības un zemā pašnovērtējuma, daudzas sievietes patiešām arī sāk romānu vai īslaicīgas attiecības ar citu vīrieti. Sievieti nedrīkst apvainot nesodīti – viņā rodas un pastiprinās vēlme pašapliecināties, bet mīlas sakari ir pats labākais un bieži vien arī vienīgais veids, kā paaugstināt savu pašnovērtējumu.
