Greizās tirāžas maldina sabiedrību 1
Pašlaik likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nosaka, ka katrā preses izdevuma laidienā jāuzrāda informācija par izdevuma tirāžu. Lielākā daļa izdevumu to arī dara – tā sauktajās laikrakstu vai žurnālu pasītēs katrā eksemplārā publicē izdevuma metienu. Lieki teikt, ka tirāžai jābūt norādītai objektīvi un precīzi.
Tomēr “LA” rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd daļa laikrakstu visdrīzāk uzrāda patiesībai neatbilstošus skaitļus.
Tas rada greizu priekšstatu par laikrakstu tirāžām, līdz ar to veidojas neobjektīva informācija patērētājiem, Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB), mediju un reklāmas speciālistiem, līdz ar to tiek kropļots preses un reklāmas tirgus, kā arī tiek pieņemti ekonomiski nepamatoti lēmumi valsts un pašvaldību iepirkumos.
Metienu rokādes
Dienas laikrakstu “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze” (“NRA”) uzrādītās tirāžas pēdējo desmit gadu laikā mainījušās maz. Kā rāda “LA” izpēte, laikraksta “Diena” tirāža pašlaik tiek uzrādīta 31 tūkstoša eksemplāru apjomā ik dienu, taču savdabīgi, ka pirms desmit gadiem tā uzrādīta gandrīz tāda pati – 30,5 tūkstoši. Tātad iznāk, ka laikā, kad drukāto mediju patēriņš ar katru gadu samazinās, “Dienas” tirāža pat ir augusi.
Kā tas ir patiesībā, precīzi noskaidrot nav iespējams, jo tipogrāfija šādus datus nesniedz, aizbildinoties ar komerciālo datu konfidencialitāti.
“Neatkarīgās Rītas Avīzes” tirāža tiek uzrādīta 18 tūkstošu eksemplāru apmērā ik dienu, bet ceturtdienās un piektdienās – 19 tūkstoši. 2010. gadā laikraksta tirāža – 24 tūkstoši.
Tirāžu jeb drukājamo eksemplāru skaitu izdevējs nosaka pēc tā, cik daudz laikrakstu plānots piegādāt lasītājiem – abonentiem un pircējiem kioskos un citur. Daļa no mazumtirdzniecībā nodotajiem eksemplāriem, protams, netiek iztirgota. Tomēr kopējā laikraksta tirāža norāda, cik tas ir pieprasīts un cik liela ir tā potenciālā auditorija. To, ka “Dienas” un NRA” uzrādītie dati varētu būt apšaubāmi, liecina ziņas par “Latvijas Avīzes” rādītājiem.
Proti, “LA” pašlaik iznāk 11 970 tirāžā (skaitlis nedaudz mainās atkarībā no nedēļas dienas, no gadalaika u. tml.), bet pirms desmit gadiem tirāža svārstījās no 36,6 tūkstošiem līdz 40,4 tūkstošiem ik dienu. “LA” ir Latvijā visvairāk abonētais dienas laikraksts latviešu valodā, un arī mazumtirdzniecības rādītāji liek domāt, ka “LA” pēdējos gados ir viens no visvairāk pārdotajiem dienas laikrakstiem latviešu valodā. Par to liecina “Latvijas Pasta” un lielāko preses tirdzniecības un izplatīšanas uzņēmumu “Narvesen” un “Preses serviss” dati.
Uzņēmumi gan konkrētus skaitļus nemin, taču, piemēram, “Latvijas Pasta” preses abonēšanas gada balvu nominācijā “2018. gadā visvairāk piegādātais izdevums” šā gada sākumā saņēma laikraksts “Latvijas Avīze”. Savukārt uzņēmumu “Narvesen” un “Preses serviss” organizētajās Preses dienās, kur ik gadu tiek paziņoti lasītāju pieprasītākie izdevumi, laikraksts “Latvijas Avīze” pērn nominācijā “Visvairāk pārdotās avīzes 2017. gadā” (kopā visvairāk pārdotie dienas laikrakstu eksemplāri) pērn ieguva pirmo vietu. (Šogad Preses dienās šajā nominācijā balva netika pasniegta, tāpēc par 2018. gadu datu nav.) Tātad, saskaitot abus rādītājus – abonēšanas un mazumtirdzniecības – kopā, iznāk, ka “LA” vajadzētu būt lielākajai tirāžai no dienas laikrakstiem latviešu valodā.
Arī CSP dati liecina, 2017. gadā laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada kopējā tirāža bija 84 miljoni eksemplāru, bet 2007. gadā daudz vairāk – 265 miljoni eksemplāru. Faktiski tas rāda, ka drukāto izdevumu tirgus desmit gadu laikā samazinājies vairāk nekā trīs reizes, taču dažu laikrakstu minētās gandrīz nemainīgās tirāžas liek uzdot jautājumu, cik korekti tās tiek atspoguļotas un vai šie dati ir objektīvi.
Jautāju arī abu laikrakstu – “Diena” un “NRA” – vadībai, kāda ir patiesā tirāža.
“Ņemot vērā to, ka esat ieinteresētā puse un man nav pārliecības, ka atbildes neizmantosiet savos komerciālajos nolūkos, nekādus komentārus nesniegsim,” tā vakar, atbildot uz “LA” sūtītajiem jautājumiem, paziņoja laikraksta “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš.
Savukārt “NRA” pārstāvji uz jautājumiem neatbildēja, bet pēc “LA” intereses laikraksts šonedēļ vairs nepublicē tirāžas skaitli, bet kopējo auditorijas lielumu (kas gan nav tas pats, kas tirāža, kā to prasa likums).
Iesniedz paši izdevēji
Lai arī CSP publisko datus par laikrakstu izdevumu skaitu un vienreizējām gada tirāžām un gada tirāžām, ikdienas tirāžu apjoms statistikas datos nav pieejams. Datus CSP sniedz LNB, kas apkopo Latvijas izdevējdarbības statistiku, balstoties uz pašu izdevēju iesniegtajiem obligātajiem eksemplāriem un pārskatu par izdevējdarbību, – tas notiek saskaņā ar valdības noteikumiem.
Periodisko izdevumu izdevējiem pārskatā jānorāda informācija par noteiktā laika periodā izdoto numuru skaitu un gada tirāžu – stāsta LNB direktora vietniece, Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga. Izdevējiem dati jāiesniedz LNB portālā, kur visa informācija tiek apkopota un tālāk tā nonāk CSP un “Eurostat”.
LNB apkopotie dati ir katram izlasāmi publiskā ikgadējā katalogā, piemēram, šogad publicētajā katalogā sadaļā “Lielākie laikraksti pēc gada kopējās tirāžas” avīzes sarindotas pēc lielākā metiena un pirmajā trijniekā minētas “Diena”, “NRA”, “Rīgas Santīms”. AS “Latvijas Mediji” izdotā “Latvijas Avīze” minēta kā ceturtā. Daudzi speciālisti, paļaujoties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku kā uzticamu avotu, no tā secina, ka tāda ir arī realitāte.
A. Goldberga gan norāda, ka LNB neatbild par izdevēju sniegto ziņu patiesumu: “Izdevējs pats atbild par to, ko iesniedz. Mums ir jāuzticas izdevēju iesniegtajiem datiem. Tas ir normāls demokrātisks process.” Viņa arī nedomā, ka šajā kārtībā būtu kas jāmaina.
Šobrīd aizdomas gan esot par datu patiesumu, taču nav stingru pamatu, kas ļautu apšaubīt izdevēju sniegto informāciju, “LA” sacīja LNB informācijas speciāliste, pētniece Elza Ungure. Tiesa, sākot no nākamā gada, iespējams, informācija par lielākajiem laikrakstiem pēc to kopējās tirāžas vairs netiks publicēta, viņa pieļauj. Gala lēmums vēl neesot pieņemts.
Tikmēr “LA” radies iespaids, ka abām iestādēm pašām nav skaidrības par dažiem datiem.
Proti, skaidrību par to, kā tiek apkopota laikrakstu vienreizējā tirāža, neviesa nedz CSP, nedz LNB, nosūtot pēc skaidrojuma viena pie otras.
Pret maldināšanu
Tieslietu ministrijas (TM) pārziņā ir Uzņēmumu reģistrs, kas reģistrē masu informācijas līdzekļus, valsts notāram izdarot ierakstus masu informācijas līdzekļu reģistrā. Kā šo jautājumu vērtē ministrija, un vai tā plāno ieviest kādus mehānismus, lai pārtrauktu likuma normu neievērošanu un laikraksti uzrādītu objektīvas tirāžas?
TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa atbildēja, ka šie jautājumi adresējami Kultūras ministrijai, kuras pārziņā ir likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. “Tieslietu ministrija ir pret sabiedrības maldināšanu, bet primāri šis jautājums būtu jāadresē Kultūras ministrijai,” norādīja Lana Mauliņa.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļā norāda, ka, vērtējot mediju patēriņu, KM lielā mērā balstās uz socioloģiskajām aptaujām un publiski pieejamajiem datiem gan attiecībā uz televīziju, gan radio, interneta portālu un preses patēriņu. Identificējot problēmas ar tirāžu norādīšanu, KM sākotnēji aicinātu preses izdevējus pašus vienoties par esošo tiesību aktu prasību ievērošanu pašas nozares ietvaros.
“Mediju nozare lielā mērā balstās uz pašregulāciju, un valsts iejaukšanās brīvās preses darbībā ir pieļaujama izņēmuma gadījumos. Vienlaikus jau tagad Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros paredzēts sods par likumā noteikto datu nepublicēšanu. Attiecībā uz nepatiesu datu norādīšanu būtu papildināms administratīvo pārkāpumu sastāvs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikācijas procesa ietvaros,” skaidro kultūras ministres padomniece Lita Kokale. Savukārt šo normu piemērošanu uzrauga Valsts policija.
Uztrauc iepirkumi
Laikrakstos norādītās tirāžas neapšaubāmi var ietekmēt mazos reklāmdevējus, tāpēc laikrakstiem jābūt korektiem un tie nedrīkst publicēt maldinošu informāciju.
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes un Ētikas padomes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa saredz, ka daļa reklāmdevēju uzticas laikrakstos norādītajai tirāžai, kas kalpo par pamatu lēmuma pieņemšanai. “Iespējams, tie ir mazie reklāmdevēji, kas paši izvieto reklāmas laikrakstos. Reklāmas nozarē lielākoties tiek izmantoti auditoriju pētījumu dati, un to dara lielākā daļa reklāmdevēju,” viņa sacīja. Taču uztraukumu vieš tirāžu datu izmantošana iepirkumos, kur nav skaidrības, kā iepirkumu veicēji pārliecinās, vai uzrādītās tirāžas ir patiesas.
Satraukumu par izveidojušos situāciju pauž Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un AS “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis: “Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 18. pants nosaka, ka katrā preses izdevuma laidienā jādod informācija par izdevuma tirāžu, bet ne visi to dara, savukārt citi jau daudzus gadus norāda nemainīgu skaitli, kas neatbilst patiesībai. Pierādīt to nevaram, jo “Latvijas Pasts” un mazumtirgotāji par tirdzniecībā un abonentiem piegādāto eksemplāru skaitu datus nepublisko, ja vien pats izdevējs nepiekrīt datu sniegšanai. Diemžēl arī Preses izdevēju asociācijas biedru vidū nav vienota viedokļa par to.”
Arī AS “Latvijas Mediji” valdes loceklis, reklāmas aģentūras direktors Aigars Stankēvičs uzskata, ka notiekošais ir pircēju maldināšana, preses un reklāmas tirgus kropļošana.
Turklāt, balstoties uz šiem neobjektīvajiem datiem, tiek pieņemti ekonomiski nepamatoti lēmumi valsts un pašvaldību iepirkumos.
Viens no risinājumiem, startējot iepirkumos, – izdevējiem būtu jāiesniedz trešo pušu, “Latvijas Pasta” vai “Preses servisa”, apliecinošas izziņas par abonēto un pārdoto eksemplāru skaitu. Tas ļautu Iepirkumu uzraudzības birojam kontrolēt to, vai iepirkumos netiek pārkāpti godīgas konkurences nosacījumi.
