“Greizais ratiņš” ripo atkal 4
Kad pirms piecpadsmit gadiem režisors Edmunds Freibergs Nacionālajā teātrī veidoja kārtējo “Teātra Žurkas” iestudējumu, viņš lēma, ka jārada dziedošo aktieru ansamblis, kurš izpildīs parodijas par populārām dziesmām. Tolaik televīzijā bija vērojams mūzikas raidījums “Vecais ratiņš”, un, šo nosaukumu sagrozot, tika radīta aktieru apvienība “Greizais ratiņš”, kurā apvienojās aktieri Dace Bonāte, Ivars Puga, Uldis Anže, Normunds Laizāns, Juris Hiršs un komponists Valdis Zilveris. Šogad “Greizais ratiņš” svin savu 15. jubileju un pēc ilgāka pārtraukuma atkal dodas vērienīgā koncerttūrē. Ansambļa pūralādē ir ap simt dziesmu, no kurām jubilejas koncertiem izvēlētas tās skanīgākās un klausītāju iecienītākās.
Ivars Puga stāsta: – Tolaik, kad radās “Greizais ratiņš”, mums neienāca prātā, ka vēl pēc piecpadsmit gadiem jautās – kā viss sākās? Nedomājām, ka mūsu ansamblis pēc “Teātra Žurkas” izrādēm sāks savu patstāvīgu dzīvi. Kad mums pievienojās komponists Valdis Zilveris, tad arī radās tālejošāki mērķi. Pirmie pieci gadi mums bija ļoti piesātināti, katru gadu veidojām jaunu programmu. Televīzijas raidījumā “Vecais ratiņš” skanēja populāras dziesmas, bet mēs tās padarījām greizākas. Ne tādā ziņā, lai pasmietos, bet gan lai paspēlētos, parādot, kā vairākas dziesmas var savienot vienā, pateicoties Valda Zilvera aranžējumiem. Mums pat ir popūrijs, kuru veido divdesmit trīs dziesmas. Tagad, paskatoties TV ierakstus, kuri tapuši pirms padsmit gadiem, redzam, ka toreiz izskatījāmies svaigāki. Smejamies, ka varējām dziedāt cīruļbalsīs. Tagad nākas dziedāt nedaudz zemākās balsīs. Atšķirība arī tā, ka agrāk koncerti bija bez maksas, jo atradās dāsni sponsori. Bet tagadējā dzīve diktē citus noteikumus. Taču, cik vien varēsim atļauties, saglabāsim iepriekšējo formu, skatītāji tāpat varēs piedalīties konkursos un laimēt balvas.
Aktieris JURIS HIRŠS teic, ka “Greizā ratiņa” dalībnieki ik pa laikam apsvēruši domu, vai nebūtu pienācis brīdis likt punktu, bet nekas no tā nav iznācis, jo ik pa laikam atskan uzaicinājumi sniegt koncertu. Tiesa, tik vērienīgas koncerttūres, kāda gaidāma šovasar, nav bijusi desmit gadus. “Greizais ratiņš” izceļas ar to, ka kopš tā pastāvēšanas dalībnieku sastāvs palicis nemainīgs. To novērtē arī ansambļa ilggadīgie fani. Viņu vidū īpaši izcēlās Smiltenes tante Vilma, kas gan jau labu laiciņu savu iemīļoto aktieru sniegumu vēro no augšas. Viņai par godu tapusi dziesma, kurai mūziku rakstījis Valdis Zilveris, bet vārdus – Juris Hiršs. Ansambļa dalībnieki ir patīkami pārsteigti, ka šo dziesmu LNT raidījuma “Dzintara dziesmas” skatītāji ierindojuši otrajā vietā.
Juris Hiršs ir ne tikai dziedošais aktieris, bet arī aktieris, kurš raksta dziesmas un tekstus. Un vēl, kā pats saka, protot pieklājīgā līmenī gleznot un zīmēt.
– Man bērnībā mājās nebija televizora, toties bija radio, un es dziedāju līdzi visam, kas tajā skanēja, kamēr mammai sakritu uz nerviem, un viņa mani aizveda uz toreizējo Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu, tagadējo – Doma kora skolu. Mācoties 6. klasē, iepazinos ar Austru Pumpuri un piepulcējos dziedošajiem Austras bērniem. Kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, izšķīros par labu aktieriem. Šajā darbā mūzika netraucē, tieši otrādi – palīdz, – stāsta Juris.
Saku, ka mani no viņa līdz šim sarakstītajām visvairāk aizķērusi smeldzīgā dziesma “Kad dzērves atkal projām dodas”.
– Tā ir dziesma “Dzērves” ar Imanta Ziedoņa dzeju. Man jau ik pa laikam kaut kas uzrakstās. Tikai ar gadiem kļūstu kritiskāks pret savu veikumu, izvirzu augstākas prasības. Esmu uzrakstījis libretu mūziklam “Bāskervila leģenda”. Vēl jau skaidri nav zināms, bet ceru, ka nākamajā sezonā tas tiks iestudēts Nacionālajā teātrī. Mūzikas autors ir Valdis Zilveris.
Vai uz skatuves būs redzams arī baisais Bāskervilu suns?
– Tā kā es teātrī strādāju jau divdesmit piecus gadus, tad zinu, kur var rasties grūtības. Tādēļ domāju, ka obligāti Konana Doila fantāzijas radītajam sunim uz skatuves nav jāparādās. Tagad man top scenārijs filmai. Tam pamatā ir patiess stāsts, ko man izstāstīja draugs. Tas šķiet tik neticams, ka pats tādu nekad neizdomāsi, – atklāj Juris.
Aktieris patlaban vērojams arī TV3 seriālā “Viņas melo labāk”. Viņa atveidotais varonis Jānis izmisīgi cenšas atgūt neuzticīgās sievas mīlestību. Juris gan prātīgi atgādina, ka Jānis jau seriāla sākumā pats nav bijis bez grēka.
– Es gan nezinu, vai turpmākajā seriāla gaitā manam Jānim vēl būs atvēlēta vieta. Skatītāji jau no seriāliem negaida grandiozu mākslu, vairāk vēlas paskatīties uz pašmāju aktieriem, – spriež Juris.
Pirms vairākiem gadiem no viņa teātra kolēģiem dzirdēju, ka Juris pats saviem spēkiem ceļ māju. Tas man lika saausīties, jo šķita neierasti, kā aktieris ar savām rokām var veikt tik praktiskus darbus. Kad iepriekšējo reizi zvanīju Jurim, lai apvaicātos, vai nams jau gatavs, viņš atbildēja, kad drīz būs. Tagad jau pagājis labs laiciņš, kopš Juris ar ģimeni dzīvo savā mājā, kura atrodas netālu no Vecumniekiem.
– Māju var uzcelt jebkurš, vajag tikai to gribēt. Uzskatu, ja es to varēju paveikt, tad var visi. Labāk vai sliktāk, bet to iespējams izdarīt. Šis darbs patīkami atslogo smadzenes un sniedz iespēju just gandarījumu par paveikto. Atšķirībā no aktiera profesijas, kurā tu pats no malas neredzi, ko dari, mājas celšana ir uzskatāma nodarbe. Mēs abi ar sievu Lauru esam dzimuši rīdzinieki, kuriem nebija savu lauku. Kad iepazināmies, es Laurai solīju, ka uzcelšu māju. Pagāja daudzi gadi, līdz savu solījumu varēju izpildīt. Mēs ilgi meklējām vietu, kur varētu atļauties celt māju, līdz tādu atradām netālu no Vecumniekiem. Paši uz papīra zīmējām iecerēto mājiņu, kurai bija jābūt mazai, kompaktai. Mums nenāca prātā celt lielu namu, kuru nejaudātu ziemā apkurināt. Pie mājas celtniecības strādāju trīs vasaras. Kad vajadzēja sliet spāres, tad palīgos ieradās draugi. Rīgā mums nekas nepiederēja, vecāki neko mantojumā neatstāja, bet mums būs ko bērniem atstāt. Mums ar Lauru pa abiem kopā ir četri dēli. Esam jau juridiski apstiprinājuši, ka viņi nedrīkstēs pārdot māju un zemi, jo tad var rasties visādas nesaprašanās. Ja būs vēlēšanās, varēs līdzās celt savas mājas, jo zemes pietiek. Viņiem būs sava vieta, no kuras neviens nevarēs izdzīt. Sava zeme un māja sniedz neatkarību. Mums ar Lauru zemes darbi sniedz prieku un atpūtu. Audzējam sīpolus, kartupeļus, zemenes, ķiplokus, mārrutkus, tomātus. Iestādījām ābelītes, krūmmellenes, upeņu un jāņogu krūmus. Es tagad apmeklēju arī mednieku kursus. Iepazinos ar vietējo mednieku kolektīvu, kādu laiku pievienojos viņiem par dzinēju un sapratu, ka pats arī gribu kļūt par mednieku. Ne tikai, ka tādā veidā iespējams tikt pie “laimīgās” gaļas, tas ir viss kopā – atrašanās dabā, mednieku kompānijā un, protams, arī medījuma gūšana. Laura ļoti labi prot gatavot meža gaļu. Es varu tikai Tam Kungam pateikties, ka viņš man dzīvē atsūtījis tādu cilvēku kā Laura. Esam kopā jau divdesmit gadus, bet sajūta tāda, it kā tikai aizvakar būtu iepazinušies, – stāsta Juris.
Kamēr runājamies, Jura tālrunī atskan zvans. Juris zvanītājam paskaidro, ka diemžēl 4. jūlijs viņam jau aizņemts, tāpēc uzaicinājums koncertēt jāatsaka.
– Mums, aktieriem, atvaļinājuma laikā jāpelna nauda, lai ziemā varētu strādāt teātrī, – atzīst Juris.
Greizā ratiņa” 15 gadu jubilejas koncerti
11. jūlijā Ikšķilē
12. jūlijā Madonā
17. jūlijā Valmierā
18. jūlijā Saldū
20. jūlijā Bauskā
24. jūlijā Liepājā
26. jūlijā Jelgavā
31. jūlijā Jēkabpilī
2. augustā Talsos
7. augustā Kuldīgā
15. augustā Tukumā
16. augustā Saulkrastos
22. augustā Cēsīs
