Grāvis – gada būve? Konkursa finālā izvirzīta Sodītes grāvja atjaunošana 0
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2017”, ko sadarbībā ar 15 nozares vadošajām profesionālajām organizācijām jau 20 reizi organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība otrajā kārtā izvirzīts arī Jelgavas novada Glūdas pagasta Sodītes grāvis.
Žūrijas komisija pirms dažām dienām Zemgalē aplūkoja, kā tas atjaunots.
Zemgalē intensīvas lauksaimnieciskā darbības rezultātā tiek piesārņots ūdens. No notekgrāvjiem tas nonāk strautos, upēs un tālāk jūrā. Situāciju var uzlabot notekūdeņu pašattīrīšanās, ko var veicināt ar mākslīgajiem mitrājiem, nogulsnēšanās dīķiem un dambjiem, pie reizes pilnveidojot apkārtnes bioloģisko daudzveidību, ainaviskumu un zivju migrācijas ceļus.
Pagājušā gadā “Nutrinflow” projekta ietvaros Jelgavas novada Glūdas pagasta Sodītes strautā, 3,75 kilometrus garumā tika ierīkots divpakāpju grāvja profils. Strauta malās izveidotās palu terases kalpo par ekoloģisko koridoru, palīdz mazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā, vienlaikus nodrošinot labāku ūdens novadi un pasargājot tuvējās teritorijas no plūdiem.
Šāda profila grāvis nodrošina daudzveidīgu vidi dzīvajiem organismiem un uzlabo ūdens kvalitāti. Tāpat Sodītes strautā ir izveidoti mākslīgie mitrāji ar iekļautu seklūdens zonu, kas ļaus samazināt ūdenstilpņu aizaugšanu veicinošo produktu noplūšanu Tērvetes upē un tālāk – Baltijas jūrā.
“Ēku un būvju pasūtītājs daudzos gadījumos ir valsts vai pašvaldība. Publiska nauda nozīmē, ka tās izlietošanā jādominē arī publiskam labumam,” pārliecināts ir žūrijas komisijas loceklis, Valsts Nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.
“Tāpēc katru būvi ir ļoti vērtīgi vērtēt ne tikai no tās konkrētās funkcijas un būvdarbu izpildījuma līmeņa, bet arī paskatīties plašāk, – kādu sabiedrisko labumu tā vairo, kāds ir konkrētas pašvaldības vai iedzīvotāju grupas nākotnes ieguvums. Piemēram, žūrijas komisija vērtēja īpašas hidrobūves – notekgrāvjus. Lai veicinātu lauksaimniecības notekūdeņu attīrīšanu, tur ir pielietota speciāla tehnoloģija. Tas ir absolūti sabiedrisks labuma projekts, kura vienkāršā funkcija ir paplašināta. Procesā tiek iesaistīti skolnieki – viņi pēta, kā mainās grāvju apdzīvotāji, ūdenim kļūstot tīrākām. Zinātniekiem veidojas bāze regulāriem pētījumiem, vietējā sabiedrība vairāk pievērš uzmanību vides veselībai un galu galā Baltijas jūra kļūst tīrāka. No vienas puses projekts dārgāks par vienkāršu inženiertehnisku būvi – vienkāršu notekgrāvi. No otras puses, mēs un arī nodokļu maksātāji esam gatavi atbalst šo sadārdzinājumu, jo tur ir skaidri redzams sabiedriskais labums.”
