Grauj sociālā budžeta pamatus? Izmaiņas bezdarbnieku pabalstos ietekmēs pensijas 2
Labklājības ministrijas (LM) iecere samazināt bezdarbnieku pabalstus darbiniekam nozīmē arī mazāku pensiju nākotnē un ietver Satversmes tiesas riskus, tā uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
“Tiesiskais nihilisms diemžēl ir sasniedzis arī labklājības nozari,” uzskata LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, vērtējot labklājības ministres Ramonas Petravičas paziņojumu par bezdarbnieku pabalsta apjoma un termiņa samazināšanu.
Darbinieki, kas šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiekot nostādīti ķīlnieku situācijā – tiek dots signāls: nemaksājiet, valstij nevar ticēt!”
LM, saņemot Ministru kabineta rīkojumu atrast resursus mazo pensiju paaugstināšanai, ķērās klāt bezdarbnieku pabalstiem. Ministrija rosina un valdība ir atbalstījusi no 2020. gada 1. janvāra samazināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas periodu no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Samazināts arī pabalsta izmaksas procentuālais apjoms pa mēnešiem.
Patlaban ir tā, ka aprēķināto pabalstu (kas nav visas algas apmērā, bet 50–65% no algas atkarībā no darba stāža ilguma) pilnībā izmaksā pirmos trīs mēnešus, pēc tam nākamos trīs mēnešus tiek izmaksāti 75% no pabalsta apmēra, bet pēdējos trīs mēnešus – katrā 50% no aprēķinātā pabalsta apmēra.
Patlaban aprēķināto pabalstu pilnībā izmaksā trīs mēnešus, bet no nākamā gada plānots, ka simtprocentīgi to izmaksās tikai divus mēnešus.
Pēc tam nākamos divus mēnešus bezdarbnieks saņems 75% no aprēķinātā pabalsta summas, turpmākos divus – tikai 50%, bet pēdējos divus mēnešus – 45% no piešķirtā pabalsta apmēra.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vecākā eksperte Dzidra Vanaga skaidroja, ka arī no bezdarbnieka pabalsta tiek atskaitīts sociālās apdrošināšanas maksājums pensiju budžetā, un tie ir 20 procenti. Ja cilvēks bez darba būs, piemēram, trīs mēnešus, bet pilno aprēķināto pabalstu nesaņems vairs trīs, bet tikai divus mēnešus, pensiju budžetā iemaksātā summa būs mazāka. Jāņem vērā, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods tiek ierēķināts darba stāžā un līdz ar šī perioda samazināšanos par mēnesi sarūk arī darba stāžs.
Ministrijai, veicot šīs izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtībā, fiskālo telpu izdevies palielināt par 12 miljoniem eiro.
Egils Baldzēns nesen rīkotajā LBAS valdes sēdē, kurā piedalījās arī labklājības ministre Ramona Petraviča, norādīja, ka nevienā valdības dokumentā – ne deklarācijā, ne rīcības plānā –, nedz arī partiju programmās neesot izvirzīts mērķis ieviest izmaiņas bezdarbnieku pabalstos.
“Nedrīkst samazināt sociālās apdrošināšanas garantijas, nesamazinot apdrošināšanas iemaksas. Ja ir vēlēšanās samazināt pabalsta izmaksas periodu, tad aprēķinātā naudas summa būtu jāizmaksā saīsinātajā periodā.
Būtu puslīdz pieņemami, ja šo ietaupīto naudu novirzītu bezdarbnieku ātrākai iekļaušanai darba tirgū.
Piemēram, prasmju fondam, lai varētu apgūt tās iemaņas, kas tiek pieprasītas. Tas vēl būtu kaut cik saprotams. Valdības un Labklājības ministrijas rīcība ir mirkļa risinājums, kas grauj sociālā budžeta pamatus. Cilvēkiem ir jāzina: es iemaksāju, es saņemu. Bet tagad iznāks tā, ka tie, kuri bez darba paliks, piemēram, šī gada 30. decembrī, bezdarbnieka pabalstu saņems pēc vecajiem noteikumiem, bet tie, kuri par bezdarbniekiem kļūs, piemēram, 2020. gada 2. janvārī, ar tām pašām sociālās apdrošināšanas iemaksām pabalstu saņems pēc jaunajiem noteikumiem – īsāku laiku un atšķirīgu procentuālo sadalījumu,” sacīja Baldzēns.
Ja tiešām Saeima izšķirsies par bezdarbnieku pabalsta termiņa saīsināšanu, tad neizbēgami esot jābūt pārejas periodam vismaz 2+12 mēneši.
Uzziņa
Kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu
1. solis
Lai noteiktu bezdarbnieka pabalsta apmēru, vispirms aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
2. solis
Pēc tam atkarībā no kopējā apdrošināšanas stāža nosaka pabalsta apmēru. Tā ir noteikta daļa (procenti) no vidējās apdrošināšanas algas:
ja apdrošināšanas stāžs ir no 1 līdz 9 gadiem ieskaitot – bezdarbnieka pabalstu piešķir 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
ja apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem ieskaitot – 55% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
ja apdrošināšanas stāžs ir no 20 līdz 29 gadiem ieskaitot – 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
ja 30 gadi vai vairāk – 65% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
3. solis
Tālāk tiek noteikts pabalsta izmaksas sadalījums. Pašlaik spēkā esošās tiesību normas paredz, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā 9 mēnešus, bet tā apmērs pakāpeniski – ik pa 3 mēnešiem – samazinās.
Bezdarbnieka pabalstam vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un pabalsta apmērs tiek noteikts par vienu kalendāra dienu, proti, kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā. Veicot pabalsta izmaksu, atbilstoši noteiktajam izmaksas sadalījumam pabalsta apmērs tiek reizināts ar bezdarba perioda dienu skaitu, par kuru pabalsts izmaksājams.
Sniedzam vispārēju piemēru, kurā attēloti aprakstītie trīs soļi, nenorādot pabalsta apmēru par kalendāra dienu, bet par mēnesi:
Bezdarbnieka kopējais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi. Ikmēneša alga nemainīgi ir 600 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Tātad pieņemsim, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai arī ir aprēķināta 600 eiro mēnesī.
Tātad pabalsta apmērs būs 55% no 600 eiro = 330 eiro mēnesī.
Piešķirto pabalstu izmaksās:
pirmos trīs mēnešus – 330 eiro mēnesī (piešķirtajā apmērā);
nākamos trīs mēnešus – 247,50 eiro mēnesī (75% no 330 eiro);
pēdējos trīs mēnešus – 165 eiro mēnesī (50% no 330 eiro).
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
