Foto – Karīna Miezāja

Šā gada “Sējēja” balvas laureāte nominācijā “Augkopība” Sējas novada zemnieku saimniecības “Veģi” saimniece Inese Karlova četros gados kopš uzņēmuma vadības uzņemšanās ir izveidojusi domubiedru komandu, kas gandrīz vai Rīgas pievārtē salīdzinoši neauglīgā augsnē attīsta graudkopības nozari. 


Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

“Veģu” saimniece ar savu veikumu, ar attieksmi pret darbu aizvien pārsteidz ne tikai Latvijas kolēģus un savus darbiniekus, bet arī tuvu un tālu zemju viesus, tostarp kolēģus. Ineses darba spējas patiešām ir apbrīnojamas – viņa vienlaikus vada saimniecību “Veģi” ar 2000 ha lielu platību un arī saimniecības atsevišķas nozares, tostarp finanses, graudu pārdošanu, minerālmēslu iepirkumu un veic agronoma darbus. Piebildīšu, ka I. Karlovai ir divas augstākās izglītības – viņa ir agronome un uzņēmējdarbības vadības speciāliste. “Veģu” īpašniece, citastarp, ir arī pārliecināta kooperācijas atbalstītāja un kooperatīva “Abra” vadītāja.

Gudri sadala riskus

“Veģos” audzē septiņas graudu kultūras un atšķirībā no daudzām citām saimniecībām labību uz vietas žāvē, attīra, sagatavo pārdošanai. Graudu kalšu kopējā jauda ir 20 000 tonnu, bet kopievākums saimniecībā vēl nekad nav pārsniedzis 12 000 tonnu. “Veģi” kopā ar vēl 16 saimniecībām ir izveidojuši kooperatīvu “Abra”, kura biedri arī izmanto saimniecības kaltes.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Agrāk “Veģos” audzēja vien divas kultūras – rudzus un rapsi.

“Pārmaiņu mērķis bija iespējami vairāk mazināt audzēšanas risku un maksimāli nodarbināt tehniku. Mēs kulšanu sākam ar ziemas rapsi, rudziem, tad seko ziemas kvieši, vasaras kvieši un vasaras rapsis, griķi. Rudzus pirms pieciem gadiem audzējām 1200 hektāros, bijām vislielākie audzētāji valstī, bet patlaban vairāk nekā 600 hektāros šo kultūru nesējam.

Iemesls ir graudu kvalitātes zudums lietavu laikā, jo pēc 3 – 5 lietainām dienām pārtikas kvalitāte pārvēršas par spirta vai lopbarības kvalitāti,” skaidro Inese. “Veģos” ir arī viena no Latvijā nedaudzajām melno rudzu graudu attīrīšanas iekārtām, kas ļauj graudiem saglabāt maizes cepšanai vajadzīgo kvalitāti.

Ražošanas bāze kooperatīvam

I. Karlova nosauc vairākus iemeslus, kāpēc ir jāattīsta kooperācija. Pirmkārt, kooperatīvam ir jābūt kā neatkarīgai organizācijai, kurā no malas ir iestājušies daudzi zemnieki ar mērķi racionāli izmantot tehniku. Otrkārt, pārdodot visu izaudzēto ražu kā vienu partiju, cena noteikti būs augstāka. Treškārt, kopīgi iepērkot kooperatīva biedriem nepieciešamo, iespējams saņemt izdevīgāku cenu. Kopā ņemot – darbojoties kooperatīvā, tā biedri kļūst konkurētspējīgāki.

“Abru”, kuru vada “Veģu” saimniece, ir grūti salīdzināt, piemēram, ar “Latrapu”, kur apvienojušies vairāk nekā 700 saimnieki, vai ar “Vidzemes agroekonomisko apvienību”.

“Mēs patlaban pērkam no kooperatīva biedriem graudus un tālāk tos pārdodam. Cenšamies zemniekiem neko neuzspiest, viņiem ir jārodas pārliecībai, ka kooperatīvā saņems vislabāko cenu. Tāpat ar vairākiem saimniekiem kopā īstenojam apgrozāmo līdzekļu iepirkumu. Mēs atrodamies savas darbības sākumā,” kooperatīvu raksturo I. Karlova.

Viņa atzīst, ka pareizāk būtu bijis vispirms izveidot kooperatīvu un tad būvēt kalti, jo patlaban “Veģu” graudu pirmapstrādes iekārtas kalpo kā ražošanas bāze kooperatīvam. Kooperatīva biedriem ir pilnīga izvēles brīvība, kam pārdot izaudzēto ražu, tieši šis nosacījums varētu kooperatīvam piesaistīt vairāk saimnieku, uzskata Inese. Viņa arī novērojusi, ka vēl 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir lauksaimnieki, kas lielākā vai mazākā mērā starp mūsdienu kooperāciju un kolhozu sistēmu liek vienlīdzības zīmi. Saimniece ir pārliecināta – Latvijā lauksaimnieku organizācijām ir jāizbeidz strīdi un noteikti jāvienojas par vienas lielas zemnieku organizācijas izveidi.

Nepietiek zinātnes devuma

“Veģu” saimniecības tālāka izaugsme ir iespējama vien ar ražīgāku tehnoloģiju un ražīgāku šķirņu, tātad zinātnes atklājumu, izmantošanu, uzsver Inese. Viņa ir pārliecināta, ka jau tā niecīgais Latvijas valsts atbalsts graudu selekcijai ir jānovirza vienai kultūrai, nevis visām, kā tas notiek patlaban, turklāt izveidotās šķirnes ir jāmēģina virzīt lielajos tirgos. I. Karlova uzsver – pētniekiem ir nopietni jāķeras klāt miežu pētīšanai.

Viņa arī aicina graudu audzētājus diskutēt par atteikšanos no niecīgas daļas tiešmaksājumu (viens eiro), kas būtu novirzāma pētniekiem dažādu kultūru un šķirņu piemērotības pētīšanai Latvijas apstākļiem.

“Normāli būtu, ja zemniekiem vajadzīgos pētījumus kooperatīvi pasūtītu Zemkopības ministrijai un tā tālāk sadarbotos ar zinātniekiem. Kooperatīvi varētu līdzfinansēt pētnieku darbu graudu šķirņu piemērotības noteikšanai dažādās Latvijas vietās. Es esmu gatava maksāt zinātniekiem par man vajadzīgu pētījumu veikšanu,” tā Inese.

“Veģu” saimniecei ir arī daudz citu ieteikumu lauksaimnieku darbības uzlabošanai. Vienam noteikti daļa sabiedrības nepiekritīs. Proti, 80 latu lielo sociālo pabalstu novirzīšana darba devējiem algu celšanai. “Žēl noskatīties, cik nelietderīgi izmanto pabalstu naudu, tostarp alkoholisko dzērienu pirkšanai. Ja es savam darbiniekam varētu celt algu kaut par 40 latiem, tātad vienu pabalstu sadalītu diviem cilvēkiem, kas uztur ģimenes. Apmaksa kļūtu konkurētspējīgāka ar algām galvaspilsētā, cilvēks paliktu laukos un neskatītos uz pilsētas pusi,” tā “Veģu” saimniece. Vēl viens svarīgs ieteikums ir nodrošināt, lai no ražotāja samaksātajiem nodokļiem lielākā daļa nekā patlaban atgrieztos ražošanā pie ražotāja caur medicīnu, izglītību un citām nozarēm.

“Veģu” saimniece ļoti labi pārzina procesus lauksaimniecības nozarē. Viens no vislielākajiem samezglojumiem nozarē patlaban ir zinošu agronomu trūkums (“ir agronomi ar diplomu, bet nav speciālistu ar zināšanām”, tā saimniece).

Saimniecībā ar mērķi popularizēt lauksaimniecību rīko ekskursijas skolēniem. “Veģu” darbinieki cenšas mainīt pilsētas bērnu ačgārno priekšstatu par lauksaimniecību kā neinteresantu nozari. “Mums ir traktori, kuros ir trīs displeji,” piemēru nosauc Inese.

Uz manu jautājumu, kā likt no citām valstīm atgriezties aizbraukušajiem cilvēkiem, Inese atbild – jārada tādas vērtības, kas cilvēkiem liktu palikt Latvijā. Viena no vērtībām noteikti ir ģimene.

“Nauda dzīvē noteikti nav vissvarīgākais. Tā ir vajadzīga, lai ražotu, strādātu, pelnītu naudu un atkal ieguldītu ražošanā. Naudu vajag tik, cik ikdienā vajag katram no mums. Vienam tie ir 400, citam – 2000 latu mēnesī. Ja kāds saka, ka mēnesī vajag 
10 000 latu, tad tā ir pārmērība,” piebilst I. Karlova.