Graudu raža solās būt laba. Vai sagaidāms kārtējais rekordgads? 0
Autors: Haralds Neimanis , LANDE.LV kredītspeciālists
Brīdī, kad iznāk šis numurs, ražas novākšana jau ir sākusies. Ekonomikas satricinājumu ir daudz – karadarbība Ukrainā, pieaugošās izejvielu cenas un ražošanas izmaksas… tomēr gribas ticēt, ka vismaz laikapstākļi būs devuši pozitīvu ieguldījumu šajā ekonomiski sarežģītajā laikā.
Laikapstākļu nozīme graudkopības nozarē ir zelta vērtē. Ziema bija viduvēja, pavasaris – aukstāks un arī sausāks nekā parasti, vasara ir pavēsa un vidēji mitra, – līdz ar to ir pamats domāt, ka raža varētu būt laba. Ir vietas, kur nokrišņu daudzums ir bijis lielāks un sējumi ir skaloti, bet kopumā nokrišņu daudzums līdz šim nav bijis liels. Aptaujājot vairākus Latvijas graudu audzētājus, nākas secināt, ka kopumā graudu raža tiek vērtēta kā laba vai ļoti laba (80%) un pat atsevišķos gadījumos kā izcila. Tas liek domāt, ka, iespējams, šis varētu pat būt kārtējais Latvijas graudu ražas rekordgads. Tomēr, kamēr labība nav novākta, tikmēr vēl pāragri spriest par darba rezultātiem.
Graudkopība aizņem nozīmīgu vietu Latvijas ekonomikā. Tā ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks un arī viens no tiem Latvijas lauksaimniecības sektoriem, kur pašnodrošinājums tradicionāli ir virs 100%. Pēdējos astoņus gadus tas ir virs 200%, un gados, kad bija graudu rekordraža, pašnodrošinājums pakāpās pat virs 300%. 2021.gadā 1/3 daļa no Latvijas graudiem tika izmantoti pašpatēriņam, bet pārējais eksportēts uz tādām valstīm kā Dienvidāfrika, Saūda Arābija, Mauritānija, Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti u.c.
Latvijā graudaugu sējumu un ražas struktūrā lielāko daļu ieņem kvieši. Šobrīd kviešu sējumi Latvijā izskatās labi un atsevišķos gadījumos pat izcili. T1 un T2 smidzinājumam laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi, kas norāda uz veselīgu ražas potenciālu. Lai gan šī gada jūnijs atnesa karstuma vilni un jūlijs lietavas, kopumā laika apstākļi tuvākajās nedēļās netiek solīti ekstrēmi karsti vai mitri. Jūlija otrajā pusē dažviet jau sāksies ražas novākšana un pirmie kūlumi parādīs ilgi gaidīto darba rezultātu.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem, ar graudaugiem Latvijā 2021. gadā bija apsēti 776,4 tūkst. hektāru, kas ir par 22,7 tūkst. hektāru jeb 3,0 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā. 2021. gadā iegūtā graudu kopraža 3,0 milj. tonnu bija par 502,5 tūkst. tonnu jeb 14,4 % mazāka nekā 2020. gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 milj. tonnu.
Eiropas Komisijas pirmās prognozes 2022./23. gadam, kas balstītas uz iepriekšējo gadu datiem un šīs sezonas agrometeoroloģiskajiem apstākļiem, liecina, ka Latvijas graudu kopraža tiek prognozēta 3,495 milj. tonnu apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā 2021.gadā un ir ļoti tuvu lielākai graudu kopražai Latvijas vēsturē (2020.gadā 3,5 milj. tonnu). Sējumu platība 2022./23. gadā arī ir palielinājušies un ir 779 tūkst. hektāru, kas ir par 0,3% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Tomēr jāņem vērā, ka jebkuras turpmākās laikapstākļu izmaiņas var ietekmēt ražas iznākumu un graudu kvalitāti, tāpēc pašlaik vēl ir pāragri spriest par precīzu ražas apjomu. Piemēram, 2021. gadā graudaugu ražas apjoms samazinājās tieši nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē. 2021. gada jūnijā un jūlijā bija liels sausums un karstums, bet augusts bija lietains un tas būtiski ietekmēja gandrīz visu lauksaimniecības kultūraugu ražu, jo īpaši vasarāju ražu.
Globālais graudu tirgus
Lauksaimniecība vienmēr bijusi atkarīga no laikapstākļiem, turklāt ne tikai konkrētā reģionā vai valstī, bet arī no klimatiskajiem apstākļiem citās pasaules vietās. Ja kādā labības lielvalstī ir slikta raža, tad tās ietekme ir jūtama ļoti lielā mērogā. Tagad tam vēl nāk klāt karš Ukrainā, kas no pasaules labības klēts ir izolējis Ukrainā un Krievijā izaudzētos graudus. Tātad, no globālā “graudu kara” ietekmes iespējas izvairīties nebūs.
Ukrainair viena no galvenajām kviešu eksportētājvalstīm pasaulē. To pamatoti dēvē par Eiropas maizes klēti, turklāt ne tikai Eiropas – vērā ņemams eksports notiek arī uz tādām valstīm kā Indija un Ķīna. Par spīti Krievijas iebrukumam, ukraiņu lauksaimniekiem šogad izdevās apsēt 3/4 platību no ierastā daudzuma jeb apmēram 14 milj. hektāru.
Tomēr bažas ir ne tikai par to, cik daudz saruks raža šogad, bet gan par Ukrainas melnzemes auglību ilgtermiņā un kara ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu. Attiecīgi pastāv pamatotas bažas par kviešu, kukurūzas, augu eļļu pieejamību pasaulē 2022./23.gada sezonā. Arī pret Krievijas uzņēmumiem vērstas sankcijas pastiprina bažas par graudu un nepieciešamo izejvielu pieejamību pasaules līmenī. Krievija un Ukraina kopā 2021./22.gada sezonā nodrošināja ap 27-30% no kopējā pasaules kviešu eksporta.
Kā jau zināms, laikapstākļi ir viens no tradicionālajiem faktoriem, kas pēdējos gados, tostarp arī pēdējo mēnešu laikā, ietekmējis globālo tirgu un veicinājis cenu kāpumu. Piemēram, daļā ASV kviešu audzēšanas reģionu tiek piedzīvots sausums, līdzīgi arī daļā Eiropas, tostarp Francijā, kas ir lielākā kviešu audzētāja Eiropas Savienībā, ir pārāk sauss un jau vairākkārt samazinātas prognozes par sējumu stāvokli un gaidāmās ražas potenciālu. Vairāki avoti vēsta, ka Francijā šis būs otrais sliktas ražas gads pēc kārtas, kas nozīmē, ka Francijai nebūs lielas manevra spējas eksporta kanālos, lai aizvietotu vai aizpildītu vājākās eksporta plūsmas.
Arī Āfrikā piedzīvots sausums, Indijā piedzīvots karstuma vilnis, Ķīna jau iepriekš paziņojusi par ziemas kviešu sējumu stāvokli, to vērtējot kā vēsturiski sliktāko. Vairākas valstis ieviesušas arī dažādus ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības produkcijas eksportu, visvairāk to aktualizē Indija, kas līdz šim tika uzskatīta par valsti, kas daļēji varētu kompensēt “trūkstošo” produkcijas apjomu no Ukrainas. Un tas savukārt dod pamatu runām par globālo pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis.
Globālais graudu piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu un graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu iepriekš, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums, liecina Euronext biržas dati.
Diemžēl šobrīd grūti saskatīt signālus, kad situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs – jebkurš paziņojums par situācijas maiņu lielākajos graudu audzēšanas reģionos izsauc tūlītēju reakciju tirgos. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām un jau kopš pagājušā gada ražas sākuma ražotāji saskaras ar nemitīgu cenu palielinājumu, ko lielā mērā ietekmē Krievijas izraisītais karš Ukrainā.
Šobrīd graudu audzētāju veiksmes lielākā daļa ir atkarīga ne tikai no saimnieka spējas izaudzēt graudus, bet arī graudu pārdošanas brīža. Tāpēc, jācer uz veiksmi, labiem laikapstākļiem un Ukrainas uzvaru cīņā par savu valsti. Veiksmi mums visiem!
