Graudu raža pērn sasniegusi rekordu – vairāk nekā trīs miljonus tonnu 0
Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieauga par 53,8% jeb 1,1 miljonu tonnu salīdzinājumā ar 2018.gadu, un bija 3,163 miljoni tonnu, kas ir Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2019.gadā sasniedza 42,6 centnerus, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē pēc 2015.gada, kad ražība bija 44,9 centneri no hektāra. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vērtībā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums – ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkstoši hektāru, kas ir par 51,4 tūkstošiem hektāru jeb 7,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā – no 35,4% 2018.gadā līdz 58,8% 2019.gadā.
Ziemāju graudu kopraža 2019.gadā sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir lielākais kopievākums Latvijas vēsturē, bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7 centneri. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bija tikai 2015.gadā – 53,5 centneri no hektāra.
Tostarp 2019.gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – divi miljoni tonnu jeb 62% no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centnerus, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015.gadā – 55,3 centneri). Pērn 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8% ziemas kviešu kopražas bija Zemgales reģionā.
Pagājušajā gadā lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2019.gadā kopumā iepirkti 2,4 miljoni tonnu graudu, kas ir par 699,2 tūkstošiem tonnu jeb 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vienlaikus samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena – no 168,34 eiro par tonnu 2018.gadā līdz 155,97 eiro 2019.gadā jeb par 7,3%.
No iepirkto graudu apmēra 81,4% veidoja kvieši (2018.gadā – 80,9%), no kuriem 85,5% bija pārtikas kvalitātes (2018.gadā – 84%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apmērā pieauga no 70,0% 2018.gadā līdz 82,9% 2019.gadā.
2019.gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkstotis hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkstošiem hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018.gadā līdz 29 centneriem 2019.gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176 tūkstošiem tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma būtisko pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.
