Graudu pietiks, kvalitāte – svārstīga. Zemnieki un iepircēji par šā gada sarežģīto sezonu 0
Sagatavojusi Ilze Būmane
Šoruden vēl oktobra otrajā pusē vietām kūla nenovāktos graudaugu laukus un riskēja sēt ziemājus. Tas nozīmē, ka nākamgad, iespējams, pārsvarā būs vasarāju labības. Kāda šoruden ir graudu iepirkuma aina: vai graudu kvalitāte ir pietiekama, lai lielie iepircēji un pārstrādes uzņēmumi spētu pildīt saistības ar sadarbības partneriem? Vai var rasties situācija, ka pārstrādei un vietējam patēriņam graudus nāksies iepirkt ārvalstīs? Kā graudu kvalitāte ietekmējusi pārtikas, lopbarības graudu un rapšu cenas? Un vai graudu pircēji un pārstrādes uzņēmumi domā turpināt līdzšinējo praksi – pavasarī kreditēt savus klientus ar resursiem, norēķinoties ar nākamā rudens ražu?
Jānis Žugris, SIA Baltic Agro graudu produktu menedžeris:
– Kurzemes un Zemgales novados, kur graudi nogatavojas ātrāk un ir lielāks ziemāju īpatsvars, liela daļa paspēja graudus nokult pirms lietiem un piegādāto kviešu kvalitāte pārsvarā atbilda pārtikai. Kopumā kviešu kvalitāte bija zemāka, un tas izskaidrojams ar augstākām ražām un vēso vasaru. Tomēr graudu kvalitāte atbilda galveno eksporta tirgu – Alžīrijas, Saūda Arābijas, Kenijas – prasībām, un noslēgtās saistības spējām izpildīt. Vidzemē un Latgalē situācija bija smagāka, jo tur kulšana sākās pēc 20. augusta, kad jau lija lieti, tādējādi liela daļa piegādāto graudu bija tikai lopbarības kvalitātes. Graudiem bija neatbilstošs krišanas skaitlis, turklāt pēc otrā lietus perioda – liels dīgušo graudu daudzums.
Iespēju robežās savos pieņemšanas punktos sniedzām kaltes pakalpojumus, ņemot pretī graudus pat ar 32% mitruma. To apstrāde savukārt būtiski samazināja kaltes jaudu un arī tehnoloģisko iekārtu darbībā radās problēmas, jo ilgtermiņa prakse ir pieņemšanas punktos apstrādāt graudus ar maksimālo mitrumu līdz 21–23%. Nākot pretī Vidzemes un Latgales klientiem, jau augusta beigās pieņēmām lēmumu Gulbenes servisa centrā samazināt kaltēšanas pakalpojumu cenas par 20%.
Neraugoties uz problēmām, Latvija paliek graudu eksportētājvalsts, un tas lielā mērā nosaka graudu cenu. Tirgojam tos gan iekšējā tirgū, gan eksportējam, un galvenais mērķis – lai varam klientiem piedāvāt iespējami labāko cenu. Kaut arī radusies sarežģīta situācija Baltijas valstīs, pasaulē kopumā graudu krājumi joprojām palielinās, Krievijā sasniegti pēdējo gadu jauni kopražas rekordi. Turklāt mūs ietekmē politiskie procesi Eiropā – Lielbritānijas Brexit procesi, Katalonijas un Grieķijas krīzes u. tml. Tas nozīmē lielākas valūtas kursa svārstības, kas tehniski var palielināt arī graudu cenas, jo galvenajos eksporta tirgos graudi tiek kotēti dolāros. Tirgus tendences neliecina par strauju cenu kāpumu, jo krājumi ir salīdzinoši lieli, bet ir faktori, kas varētu sekmēt cenu pieaugumu pavasarī.
Daļa graudkopju ir piedzīvojuši divas smagas sezonas pēc kārtas, tomēr kopumā redzam, ka klienti ir apņēmības pilni turpināt darbību. Uzņēmums apgādā viņus ar nepieciešamajiem resursiem, un kā jau daudzus gadus uzsvars tiek likts uz ilgtermiņa sadarbību. Kreditēšana un sadarbība turpinās, un, ja radušās problēmas ar līgumu izpildi, pārrunājam situāciju individuāli, un kopīgi meklējam piemērotāko risinājumu.
Eva Daukšte, SIA ElAgro graudu tirdzniecības un iepirkuma speciāliste:
– Labības novākšanas sākums rādījās cerīgs – Zemgales un Kurzemes graudkopji paguva nokult augstvērtīgus pārtikas graudus ar 12–13% proteīna. Vidzemē un Latgalē toties bija vairāk lopbarības graudu. Paredzam, ka trešdaļu graudu vēl iepirksim līdz pavasarim. Tas nozīmē, ka saglabāsies līdzīgs iepirkuma daudzums kā 2016. gadā – 260 000 tonnu lopbarības, 200 000 tonnu pārtikas graudu. Kopumā 75% iepirkuma eksportējam, tostarp lopbarības graudus uz ES valstīm. Pirmā pārtikas eksporta krava aizgāja augustā ar 12,5% proteīna.
Nākamgad neapšaubāmi būs vairāk vasarāju labības, tātad arī mazākas ražas, nekā dod ziemāju graudaugi. Mēs ar to rēķināmies un ar resursiem pavasara sējai apgādāsim. Paredzams, ka nāksies izdarīt izmaiņas norēķinu kārtībā, tomēr nedomāju, ka tas notiks masveidā. Lielākajai daļai mūsu klientu tas nebūs vajadzīgs. Arī tāpēc, ka Vidzemē mums to ir mazāk.
Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavieks valdes priekšsēdētājs:
- Vairākums kviešu graudu ienāca ar aptuveni 12–13,5% proteīna līmeni. Ņemot vērā līdz šim pieņemto graudu apjomu un kvalitāti, plānojam, ka gan apjoma, gan kvalitātes ziņā mums pietiks pārstrādei nepieciešamo kviešu graudu.
Mums ir jaudīgs graudu pirmapstrādes komplekss – normālos apstākļos visās trīs kaltēs varam diennaktī izkaltēt ap 4000 t graudu. Tas ir ar nosacījumu, ka graudu mitrums ir aptuveni 4%. Taču šoruden graudu mitrums ir 23–26%, sasniedzot pat 30%, tāpēc brīžiem kaltēšanas jaudas nokritās trīskārt un septembrī bijām spiesti samazināt mitro graudu pieņemšanu no zemnieku saimniecībām un reizēm pat apturēt to pavisam.
Par līgumu izpildi no zemnieku puses – situācija ir atšķirīga. Par iepirkto graudu kvalitāti līdz lietavu laikam nevaram sūdzēties – visi graudi, kas tika pieņemti, atbilda pārtikas graudu kvalitātes prasībām. Taču ir daļa lauksaimnieku, kuri veikuši iepriekšējo fiksāciju graudu cenām, bet novāktie kvieši satur tik augstu toksīnu līmeni, ka nevaram tos pieņemt pat lopbarības ražošanai. Lai risinātu situāciju, patlaban notiek sarunas ar spirta ražotājiem par iespēju pieņemt pārstrādei šādas kvalitātes graudus. Saprotot zemnieku sāpīgo situāciju, nekādas soda sankcijas par līgumu neizpildi nav paredzētas un notiek sarunas par līgumu izpildi no nākamā gada ražas.
Ģirts Ozols, LPKS Latraps lauksaimniecības daļas direktors:
– Piegādāto graudu kvalitāte no dažādiem novadiem atšķiras, piemēram, Zemgalē vairāk vai mazāk nokulti labas kvalitātes graudi. Bet augusta beigās jau ap 40% nāca lopbarības graudi.Zemgalē ir 95% pārtikas labības, Latgalē tikpat daudz – lopbarības graudu. Kurzemē ap 60% pārtikas graudu.
Esam graudu eksportētāji, un pagaidām nav bijis problēmu nokomplektēt eksporta kravas pārtikai. Toties esam uztraukušies par dīgušo graudu daudzumu lopbarības graudos, kas saistīts ar mikotoksīnu klātbūtni. Pēc kvalitātes prasības, drīkst būt līdz 6% sadīgušo, bet šoruden to ir jūtami vairāk. Interesanti: ja šādi graudi paredzēti cūku barībai, mikotoksīnu līmenis pieļaujams mazāks nekā cilvēku uzturā. Bet situācija bija tāda, ka nācās kaltēs ielaist graudus ar 26–28% mitruma, jo zemnieki kūla, kad vien bija iespējams. Tomēr ar pilnu jaudu, lietavām sākoties, strādāt nevarēja, kombaini un tehnika uz lauka grima. Kaltēs ienākošo graudu bija mazāk nekā citos rudeņos, jo esam palielinājuši jaudas savos pieņemšanas punktos. Vietējam patēriņam graudu nepietrūks.
Ļoti būtisks ir jautājums par nākamā gada resursiem. Esam sākuši aptaujāt savus biedrus un klientus, cik daudz vasarāja labību sēklas vajadzēs, jo ziemāju platību nepārprotami būs mazāk. Minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu daudzums ziemājiem un vasarājiem neatšķiras. Vēl pagājušajā nedēļā bija vietas, kur kūla, tāpēc precizēt sēklas vajadzību pāragri. Mūsu kooperatīva atbalsts saistīts ar graudkopju kredītsaistībām, kas gandrīz katram ir citādas, tāpēc ir svarīga sadarbība ar bankām. Tās solījušas, ka apsvērs iespējas atlikt vai pagarināt kredītu pamatmaksājumus zemniekiem. Ceram, ka rīcība atbildīs vārdiem.
Solvita Avgustova, SIA Scandagra graudu tirdzniecības vadītāja:
– Mums piegādāts mazāk lopbarības graudu nekā 2016. gadā, jo tie koncentrējas Vidzemē un Latgalē. No Zemgales nākuši tikai pārtikas graudi. Arī Kurzemē gluži laba kvalitāte, vienīgi mazākajām saimniecībām nav padevušies vasarāji. Latgalē strādā Rēzeknes dzirnavnieks, kas piegādā iepirkto mums. Lopbarības graudu eksportam ir pieprasījums gan no trešajām pasaules valstīm, gan ES valstīm. Bet lopbarības graudi šoruden ir stipri viduvējas kvalitātes, tāpēc, ja vajag, tos atjaucam ar labākiem graudiem, kas nākuši no Kurzemes. Tā cenšamies palīdzēt Latgales zemniekiem.
Ar kaltēšanu nebija problēmu, kalšu jaudu pietika, jo esam daudz investējuši Rēzeknes dzirnavniekā. Arī Liepājā jauda ir 80 t stundā. Nav bijis tādas dienas, kad piegādātājiem atteiktu pieņemt kravas. Protams, kaltēšanas izmaksas pārmitrie graudi palielināja. Milzīgākais mitruma procents, ko esmu dzirdējusi, esot bijis 42% graudiem un 32% rapšiem.
Resursu kreditēšanā pavasara sējai nedomājam līdzšinējo kārtību mainīt, nav nodoma zemniekiem atteikt atbalstu. Tomēr individuāli skatīsim katru saimniecību, apspriedīsimies ar klientiem atsevišķi. Palīdzība ir vajadzīga, taču reizē pamatīgi jāizsver, cik ilgā laikā graudkopji varēs norēķināties. Protams, nākamgad būs vairāk vasarāju, un mūsu agronomi jau tagad apbraukā laukus, lai būtu pēc iespējas objektīvāks ieskats par palīdzības apmēriem.
Graudkopjiem noteikti svarīgi, kā izdosies sadarboties ar bankām, jo reti kuram nav kredītu. Taču zemnieki ir aizņēmušies dažādās bankās, attieksme pret kredītņēmēju var būt atšķirīga. Manuprāt, ja analizē pašreizējo situāciju un paredz turpmāko attīstību, banku atbalsts varētu notikt vienīgi likuma noteiktā kārtībā, proti, ja ieinteresētās ministrijas liktu priekšā valdībai sadarbības variantus, lai tos iestrādātu Ministru kabineta noteikumos. Tad arī mūsu uzņēmums neatteiktos piedalīties pārrunās par optimālu risinājumu.
Uldis Ruska, AS Rīgas dzirnavnieks iepirkuma speciālists:
– Šoruden lielākā daļa iepirkuma bija kvieši – 1. un 2. kvalitātes grupai atbilstošie nāca no augusta pirmās puses kūluma, bet dominē 3. un 4. grupas kvalitāte. Ar 5. grupas – lopbarības – iepirkumu neaizraujamies, kaut arī klientiem neatsakām šīs kravas pieņemt, vienīgi tad, ja kvalitāte pārlieku zema. Šogad izteikta problēma – rudzu kvalitāte bija normas robežās, tomēr daudz melno graudu. Tiem, kuri paspēja nokult laikus, kvalitāte laba; tiem, kas vēlu kūla, mazs krišanas skaitlis.
Saviem klientiem, kuri šaubījās, pļaut vai nepļaut, ja tikai 80% auzu sējuma nobrieduši, teicām – pļaujiet droši! Kad uznāca lieti, redzējām, ka tas bijis pareizs ieteikums. Mūsu uzņēmuma tā sauktā auzu programma ir attaisnojusies – tajā piedalās līdz 40 zemnieku saimniecību, audzējot konkrētas šķirnes, par kuru ienesīgumu var spriest arī pēc šā īpaši sarežģītā ražas gada iznākuma. Mūsu uzdevums ir auzu programmas dalībniekiem sagādāt sēklu, noteikt graudu pieņemšanas vietu.
Par resursu kreditēšanu – ar mums slēgtajos līgumos nav paredzētas sankcijas, ja arī nepiegādā graudus. Tas, pēc klientu domām, ir svarīgs jautājums – ir vai nav sankcijas. Ar resursiem apgādāsim pavasara sējā tāpat kā līdz šim, jo mēs ar piegādātājiem strādājam ilgtermiņā. Iespējams, būs izmaiņas, lai palīdzētu klientiem, piemēram, norēķinus sadalot daļās.
Arvīds Zelčs, RSEZ (Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona) AS Rēzeknes dzirnavnieks vadītājs:
– Šoruden ievesti 94 000 tonnu graudu – no tiem 62 000 tonnu kviešu, bet tikai 12 000 tonnu atbilda pārtikas prasībām, pārējie lopbarības kvalitātes (2016. gadā piegādāja 116 000 tonnu. – Red.). Graudi ir mitri – ap 66% bija jākaltē. Gājām pretī zemniekiem, pieņemot arī 28–29% mitrus graudus. Daudz piemaisījumu, daudz dīgušu graudu. Lai noteiktu mikotoksīnu daudzumu, nopirkām īpašu aparātu. Vēl ved lauka pupas, kam gadās 32% liels mitruma daudzums, un pupas nevar kaltēt augstā temperatūrā, jānotur 60 grādos kādas septiņas stundas. Nācies arī atteikt pieņemt kravas, ja ir pārāk liels mikotoksīnu daudzums, melnie graudi vai dīzeļdegvielas smaka. Tāda acīmredzot rodas, ja saimnieks graudus kaltējis savā kaltē, kas nestrādā, kā nākas.
Labi, ka mums ir jaunā kalte ar jaudu 100 t stundā. Citādi piegādātās mazkvalitatīvās kravas izkaltēt nespētu. Ļoti lietderīga ir bioloģisko graudu līnija, kuras kaltes jauda ir 25 t stundā.
Mūsu uzņēmums strādā kā pakalpojumu pieņēmējs, un graudu pircēji ir četras kompānijas – Scandagra Latvia, Latraps, ElAgro, BalticAgro. No mums lielā mērā atkarīgs, kā pircēji novērtē Latgales zemnieku ražu un kādu cenu par to saņem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
