Graudu iepircējiem šogad varētu būt problēmas ar eksporta līgumu izpildi 0
Ļoti sausās vasaras dēļ tiek prognozēts graudaugu ražas kritums par aptuveni 30%, līdz ar to graudu iepircējiem varētu būt problēmas izpildīt pavasarī noslēgtos līgumus par graudu eksportu, intervijā aģentūrai LETA sacīja graudu iepircēja, agroķīmijas un lopbarības tirgotāja “Baltic Agro” valdes loceklis Ainars Upmanis.
“Mūsu biznesā gadu nosacīti var sadalīt divās daļās – pavasarī un rudenī. Pavasarī mēs zemniekiem ar pēcapmaksu pārdodam minerālmēslus, sēklas, augu aizsardzības līdzekļus utt. Tā ir gada pirmā puse, kad visi ir lielās cerībās, ka viss būs skaisti, bet tad ir gada otrā puse… Tā šogad zemniekiem ir izvērtusies katastrofāla, bet tiem, kas ar agrobiznesu nav saistīti, tā ir bijusi lieliska. Tad, kad raža ir novākta, zemniekiem ir jāsāk norēķināties ar mums. Esam tuvu tam brīdim, kad varētu sākties problēmas. Nobeidzot – pavasarī pārdošanas apmērii bija atbilstoši plānotajam, bet gada otrajā pusē kompānijas apgrozījumu noteikti ietekmēs tas, ka graudu masa būs mazāka,” atzina Upmanis.
Viņš teica, ka graudu bizness veido lielu daļu – aptuveni 35% – no kompānijas kopējā apgrozījuma, un ir liela starpība, vai gada laikā apgrozi 400 vai 200 000 tonnu. “Ir skaidrs, ka visām agrobiznesa kompānijām ir gaidāms apgrozījuma kritums, bet pagaidām grūti prognozēt, cik liels tas būs. Mūsu aplēses liecina, ka kopējais ražas samazinājums Latvijā varētu būt miljons tonnu – tie ir apmēram 30%. Protams, situācija nav vienāda visā Latvijā, ir vietas, kur situācija ir labāka, un vietas, kur ražas kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs pat 50-60%,” atzina kompānijas valdes loceklis.
Pēc viņa sacītā, arī Eiropas lielākajās graudu ražotājvalstīs – Vācijā un Francijā – situācija ievāktās graudu ražas apmēra ziņā ir pietiekami slikta un arī šīs valstis plāno ražas samazinājumu. Tikmēr lopbarības tirgū šogad ir izveidojusies zināmā mērā paradoksāla situācija – gads būs smags mazāku ražu dēļ, bet tie graudi, kas tiek piegādāti savākšanas punktos, ir ļoti labas kvalitātes, un lopbarības graudu tikpat kā nav. Tādējādi varētu būt problēma nodrošināt apmērus pašpatēriņam, kā arī izpildīt eksporta kontraktus. “Latvijā ir pietiekami daudz kompāniju, piemēram, “Balticovo”, kuriem nepieciešams liels graudu apmērs. Visi šobrīd skatās un cīnās, kur varētu dabūt graudus,” viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka eksporta kontraktu izpilde daudzām firmām šogad radīs lielas problēmas. “Graudu bizness ir veidots tā, ka pavasarī tiek nofiksēti iepirkuma apjomi, kuri gada otrajā pusē tiek piegādāti. Daudziem tirgus spēlētājiem šobrīd varētu būt dilemma, ko iesākt, jo ir skaidrs, ka fiziski savākt tādus graudu apjomus, par kādiem ir noslēgti līgumi, neizdosies. Ir jālemj, vai iespējams izpirkties no kontraktiem – ir tāds termins “washout” -, maksājot soda naudas, vai arī ir jāmēģina kaut kur šos graudus atrast. Ja kopējā raža ir kritusies par 30%, bet visi ir saslēguši līgumus par tādiem apjomiem kā iepriekšējos divos trīs gados, loģiski, ka visiem nepietiek,” sacīja kompānijas valdes loceklis.
Viņš atzina, ka “Baltic Agro” šogad pēc biznesa tendenču analīzes veikšanas eksporta līgumus noslēdza krietni mazākos apjomos nekā pērn un aizpagājušajā gadā, līdz ar to kompāija patlaban neatrodamies tik sliktā pozīcijā saistībā ar eksporta kontraktiem kā nozare kopumā. Tomēr viņš neizslēdza nepieciešamību graudus importēt no citām valstīm.
“Visas kompānijas skatās uz importa iespējām, kas gan Latvijas apstākļiem ir neraksturīgi. Šajā biznesā esmu jau 20 gadus un neatceros vēl kādu brīdi, kad būtu tik ļoti ieinteresēti importa iespējās. Vienmēr esam spējuši sevi nodrošināt un vēl kaut ko arī eksportēt. Importa iespējas šobrīd ir sarežģītas, jo arī Krievijā un Ukrainā šogad nav nekādu rekordražu, līdz ar to kopējais fons nav ļoti pozitīvs, lai varētu ar lielu optimismu skatīties nākotnē,” viņš sacīja.
Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Baltic Agro” pērn strādāja 132,418 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 8,9% un bija 2,699 miljoni eiro.
“Baltic Agro” dibināts 1994.gadā un tā pamatkapitāls ir 3,802 miljoni eiro. “Baltic Agro” pilnībā pieder Dānijas vadošajam lauksaimniecības uzņēmumu kooperatīvam “DAVA Agravis International Holding”, kas apvieno vairākus desmitus tūkstošu fermeru un lauksaimniecības produktu ražotāju firmu.
