Graudu audzētājiem gandarījums, pircējiem rūpes 0
“Jāsaprot, ja Latvijā laba graudu raža, tad tas nenozīmē, ka būs lēti milti un arī maize. Ja pasaulē ir laba graudu raža un mums slikta, tad cena būs zema. Mūsu labības audzētajiem šajā gadā ir paveicies divkārši tāpēc, ka citviet pasaulē ir slikta graudu raža, bet mums laba,” teic ceptuves “Latvijas maiznieks” tirdzniecības un mārketinga menedžeris Artūrs Ilziņš.
Viņš arī atklāj to, ko patlaban no pircējiem slēpj miltu ražotāji. Proti, izrādās, ka kviešu miltu cena no 1. augusta jau esot pacelta par 15%, bet rudzu miltu cena – pavisam nenozīmīgi. A. Ilziņš teic, ka, visticamāk, cenas kāpums sekos arī 1. septembrī, bet cerības uz zemāku graudu cenu biržās, ņemot vērā dabas ap- stākļus un ražu Krievijā, ASV un citās valstīs, esot naivas. Tātad nevaram arī cerēt uz lētākiem miltiem un citiem graudu izstrādājumiem, tostarp lopbarību, kas sadārdzinās ražošanas izmaksas lopkopjiem. Svarīgi, ka lielākajai daļai Latvijas maizes ceptuvju līgumi par miltu piegādi beidzas septembrī vai oktobrī, tomēr ir arī maizes ražotāji, kas patlaban miltus pērk par jaunajām cenām.
Latvijas Maiznieku biedrības valdes loceklis Valdis Circenis uzsver – patlaban maizes tirgū lēnām atgriežas 2008. gada augstais cenu līmenis. “Maizes cenu izmaiņas lielā mērā noteiks trīs lielie spēlētāji – “Latvijas maiznieks”, “Hanzas maiznīcas” un “Fazer” ceptuve. Jautājums ir par to, vai miltu ražotāji cenas kāpumā iekļaus vien graudu sadārdzinājumu vai arī visu citu izmaksu sadārdzinājumu,” tā V. Circenis.
Miltu īpatsvars maizes ražošanas izmaksās veido aptuveni 12%. Kāpjot to cenai par 15 – 20%, kas ir ļoti ticami, jo graudu cena ir par 20 – 40% augstāka nekā pērn, maizes kukulītim par dažiem procentiem vai santīmiem ir jākļūst dārgākam. To apstiprina arī A. Ilziņš, uzsverot, ka patlaban uzņēmums modelē situāciju pēc miltu sadārdzinājuma. Viņš uzsver – ceptuves nevarēs visu miltu sadārdzinājumu neiekļaut maizes cenā.
“Fazer Latvija” rīkotājdirektors Varis Peisenieks arī atzīst – rudenī maizes klaipiņš veikalā maksās pāris santīmus vairāk nekā patlaban. “Ceptuvēm ir jārēķinās ar konkurenci un pirktspēju, tāpēc lielam sadārdzinājumam nevajadzētu būt,” teic uzņēmējs. Viņš vērš uzmanību, ka pēdējos 12 mēnešos maizes patēriņš Latvijā samazinājās par aptuveni 2%, bet vidējā cena par vienu kilogramu kāpa par aptuveni 5%. “Aizvien vairāk pircēju izvēlas maizi ar pievienoto vērtību – ar graudiem, sēklām un citām piedevām. Šī tendence rāda, ka cilvēki domā par veselību un izvēlas maizi ar pievienoto vērtību,” secina V. Peisenieks. Vislielākais patēriņa kritums, izrādās, ir saldskābmaizei – par aptuveni 7%. V. Peisenieks paredz, ka arī nākotnē cilvēki aizvien lielāku zmanību pievērsīs maizes kvalitātei un uzturvērtībai.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide, komentējot ļoti augsto šā brīža lopbarības cenu (kviešiem gandrīz Ls 150 par tonnu) atzina, ka cūkgaļas cenas mūsu ražotāji ietekmēt nevar, tās nosaka pasaules tirgus. “Lopbarība veido 70 procentus no cūku audzēšanas izmaksām. Svarīgi, ka gada laikā ir dubultojusies sojas cena. Soja lopbarībā veido 10 – 20 procentu lielu īpatsvaru. Samazinājusies arī eiro vērtība pret dolāru, kas ir darījumu valūta pasaules biržās. Šie procesi aizvien vairāk rosinās cūku ganāmpulku samazināšanos Latvijā,” secina D. Veide.
“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka šajā gadā izaugusi graudu rekordraža un pircēji par labību maksā ļoti augstas cenas.
