Graudkopji domā, kā atgūt izsalušo 0
Katastrofālā situācija ziemas kviešu laukos radījusi milzīgu pieprasījumu pēc vasarāju sēklas un cenu lēcienu, kā arī pēc paņēmieniem, kā kompensēt ražas zudumus.
“Pēc aizvadītā gada rudens zemkopji sasēja tik daudz ziemāju kā nekad agrāk. Cerībā uz labo pārziemošanu neatstāja sēklu. Patlaban situācija ir katastrofāla, tuvu traģēdijai, kviešu sēklas nepietiek,” stāsta sēklu tirdzniecības uzņēmuma “Scandagra” lauksaimniecības produktu menedžeris Aigars Leitis.
Vasarāju cena debesīs
Parasti kviešu sēkla maksā līdz 280 eiro par tonnu, bet patlaban vairāki pārdevēji to piedāvā par 600 eiro/t (cenas bez PVN). “Mēs sēklu vedam no Polijas, Čehijas un Slovēnijas. Cenas ir kosmiskas. Vietējā sēkla, kuras nav, maksā 340 – 360 eiro, bet ievestā 420 – 460 eiro,” tā A. Leitis. Viņš atceras līdzīgu situāciju pirms četriem gadiem, kad kviešu sēklas cena uzlēkusi līdz Ls 350 (497 eiro) par tonnu.
“Patlaban saimniekiem ir pirmais šoks par to, kas noticis uz lauka. Cilvēki saprot – ziemāju nebūs. Graudkopji nedomā par šķirnēm, bet uztraucas, lai vispār pārsētu laukus. Pieprasījums pēc kviešu sēklām krietni pārsniedz agrāko gadu vidējo patēriņu, tāpēc Latvijā audzēto sēklu nepietiek,” skaidro “Lantmannen SW Seed” pārstāvis Dzintars Jaks.
Inovācija ļauj palielināt ražu
Aug pieprasījums arī pēc paņēmieniem, kā kompensēt zaudējumus no neiegūtās ziemāju ražas. Vislielākais Latvijas graudu un arī sēklu audzētājs SIA “Uzvara lauks” pēdējos divus gadus visos sējumos aptuveni 5600 platībā izmantoja 2010. gadā Čehijā reģistrēto augu augšanas palīglīdzekli “Albit”. “Ar šo palīglīdzekli augiem visā veģetācijas periodā palīdzam divas reizes. “Albit” ir dabisks, no aminoskābēm gatavots preparāts, kas darbojas kā antidepresants un stresa noņēmējs,” secinājis S. Kataņenko.
Pērn “Albit” efektivitātes novērtējumu rapšu šķirnei “Delight” un kartupeļiem veica Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, bet 2011. gadā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta pētnieki efektivitāti novērtēja ziemas kviešu šķirnes ‘Fredis’ sējumos. Priekuļu institūta pētniece Aija Vaivode secināja, ka “Albit” lietošana vasaras rapšu sējumā nodrošināja par 0,34 – 0,35 t/ha lielāku sēklu ražu salīdzinājumā ar platībām, kur “Albit” nelietoja. “Lietojot preparātu “Albit”, iegūts 10 – 13 procentu liels ražas kāpums,” tā pētniece. Atcerēsimies, ka pērn vasara bija ļoti karsta, augi cieta no sausuma. “Albit” palīdzējis augiem pārvarēt šo karstuma un sausuma stresu. Jāatceras, ka “Albit” nebūs brīnumnūjiņa, aizvietotājs neonikotinoīdiem, kurus kopš šā gada aizliegts izmantot sēklu kodināšanā ES.
Savukārt Stendes institūta pētniece Solveiga Maļecka secina, ka visaugstākā raža šķirnei ‘Fredis’ – 7,48 t/ha – iegūta variantā, lietojot par 15% samazinātu mēslojuma normu un “Albit”. Šī raža ir par 0,21 t/ha lielāka nekā laukos, kur “Albit” nelietoja.
“Albit” izplatītāja SIA “Agroalbit” pārstāvis Latvijā Mihails Dobrodušins teic, ka 15 gadu ilgos pētījumos un pārbaudēs pierādīta šā preparāta aizsargājošā iedarbība, atturot no plaša loka lauksaimniecības kultūru galveno slimību attīstības. “Albit” stiprina augu imūnsistēmu un neļauj izplatīties sakņu puvei, miltrasai, lapu stublāju plankumainībai, brūnajai rūsai, kraupim un citām slimībām. Atšķirībā no ķīmiskajiem fungicīdiem “Albit” toksiski neiedarbojas uz patogēniem, bet aizsargā augus no slimībām, paaugstinot to dabisko noturību (imunitāti). M. Dobrodušins, atbildot uz jautājumu par ekonomiskajiem ieguvumiem no “Albit” lietošanas, teic, ka papildizmaksas uz vienu hektāru graudu ir 10 – 12 eiro, uz vienu hektāru rapšu 8 – 10 eiro, bet atdeve piecas sešas reizes pārsniedz ieguldījumu.
Patlaban Valsts augu aizsardzības dienestā tiek kārtoti dokumenti “Albit” lietojumam bioloģiskajās saimniecībās. Preparāta izgudrotāji esot latvietes Skaidrītes Pāvulsones dzīvesbiedrs Kirils Zlotņikovs un Arturs Zlotņikovs. Viņi darbojas Krievijas lielākajā Mikrobioloģijas institūtā Puščino. “Albit” pārbaudēs ir iesaistīta arī S. Pāvulsone.
