Vai pavasara sēja jau pabeigta? Kā vēsais laiks ietekmējis sējumus? 0
Sergejs Virts, z/s “Rubuļi” saimnieks: “Šopavasar nebija nekādu problēmu ar sēju, visu jau esam izdarījuši. Iesējām aptuveni 170 ha miežu, ko galvenokārt izmantosim lopbarībā. Ziemāji līdz šim padevušies labi, var teikt, ka reti kad bijusi tik laba ziema Kurzemē, tāpēc gaidāma ļoti laba raža. Audzējam rapšus un ziemas kviešus. Tagad maksimāli jāstrādā, lai iesēto pabarotu, un tad jau viss turpmākais būs dabas rokās.”
Andris Grantiņš, z/s “Eriņi” saimnieks: “Vasarājus jau esam iesējuši, palikušas tikai mitrākās vietas, kas vēl jāapsēj. Šopavasar iesējām 190 ha pupu un vasaras miežus 320 ha platībā. Bet pamatā audzējam ziemājus – kviešus, rapšus un rudzus. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari, kādu savā mūžā nebija pieredzējuši pat gados vecāki cilvēki, šogad ziemāji ir pārziemojuši ļoti labi un var gaidīt labu ražu, ja vien graudu nobriešanas brīdī neiestāsies sausums. Šopavasar augu veģetācija sākās mēnesi agrāk nekā parasti, un tas liecina, ka graudi nogatavosies agrāk. Katrā ziņā ceram uz labu iznākumu.”
Dainis Kreišmanis, z/s “Apsītes” saimnieks: “Esam pabeiguši sēt pupas, tagad ķeramies pie vasaras kviešiem, iesēsim arī kādu miezīti. Pavisam plānojam apsēt ap 400 ha. Dikti liels vējš, pūš tā, ka putekļus vien nes pa gaisu. Bet gan jau drīz uzlīs lietus un viss būs labi. Arī ziemāji labi padevušies, un rudenī varēs gaidīt labu ražu.”
Inta Ivanova, z/s “Lielsaukas” saimniece: “Šā pavasara sēja ir pabeigta. Iesējām 20 ha alus miežu – sēklu ņēmām no “Latraps” un izaudzēto nodosim jaunajai iesalnīcai. Alus mieži jāaudzē ļoti uzmanīgi, jo tiem ir specifiskas prasības. Pamatā saimniecībā audzējam ziemājus, kas atšķirībā no pagājušā gada dramatiskā pavasara šogad ir labi pārziemojuši. Tomēr šobrīd bažas raisa mitruma trūkums, zeme ir ļoti sausa, stiprais vējš putekļus vien nes pa gaisu, un, ja tā turpināsies, sausums jau var sākt ietekmēt sējumus. Ceram uz labu ražu, bet skaidrs, ka viss būs atkarīgs no laikapstākļiem, tāpēc cāļus skaitīsim rudenī.”
Imants Kamzols, SIA “Naukšēni” valdes priekšsēdētājs: “Pavasara sēju sākām sestdien. Atrodamies reģionā, kur agra sēja nav iespējama. Plānojam apsēt ap 800 ha – sēsim graudaugus, rapšus, linus un zālājus. Pagaidām šis pavasaris izskatās līdzīgs iepriekšējiem gadiem, lielas atšķirības neredzu.”
Jānis Siliņš, z/s “Lejas Ruķi” saimnieks: “Pavasara sēja rit pilnā sparā. Darām, ko varam. Pupas un vasaras kvieši jau iesēti, esam ķērušies pie vasaras miežiem. Pavisam kopā ar ziemājiem sējplatības ir 450 ha. Uzskatu, ka ar sēju kavēties vairs nedrīkst, jo kļūst arvien sausāks. Pagājušā gada pavasarī ziemas rapši ļoti stipri cieta, bet šogad situācija ar ziemājiem ir laba, tā ka ražas varētu gaidīt labas.”
Andris Ģērmans, z/s “Ceļmalas” saimnieks: “Sēja rit pilnā sparā, sējam vasaras kviešus, miežus un rapšus un plānojam apsēt ap 300 ha. Pagājušajā gadā bija jāpārsēj visi ziemāji, bet šogad pavasaris ir labāks un gandrīz nekas nebūs jāpārsēj. Ir gan nelieli izslīkumi – ap 10%, bet tas nav daudz. Arī vēsais pavasaris sējumus nav īpaši ietekmējis. Pagaidām visi sējumi izskatās optimistiski, bet par labo ražu spriedīsim tad, kad graudi birs bunkuros. Jo, kā saka, vēl jau zemniekam priekšā visi četri gadalaiki – var gadīties gan lieti, gan krusa.”
Uzziņa
Pavasara sējas darbi Latvijas reģionos ierasti iestājas atšķirīgos laikos: Latgalē un Vidzemē sējas laiks sākās pagājušajā nedēļā; Kurzemē un Zemgalē vasarāju sēja pagajušajā nedēļā jau tika pabeigta.
Pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt pat līdz 90% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru.
Pagājušajā gadā kopumā Latvijā tika sasniegts visu laiku ražas rekords – 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2013. gadā, – un tas tiek skaidrots ar vasaras kviešu ražību un apsēto platību pieaugumu par 12,2%.
2014. gadā Latvijā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. Pērn eksportēts 1 323 000 tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013. gadā.
Avots: Lauku konsultāciju un izglītības centrs
