Kā izskatās graudaugu un rapšu sējumi uz ziemas sliekšņa 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Decembris Latvijā ir laiks, kad īstas ziemas vēl – te uz dažām dienām vai nedēļām uzvar te rudens, te ziema. Attiecībā uz ziemojošiem kultūraugiem gadalaiku cīņas iznākums parasti redzams tikai nākamajā pavasarī. Šogad daba ieviesa korekcijas jau jūlijā vidū, kad nokrišņu daudzums daudzreiz pārsniedza laukiem un augiem vēlamo, tādēļ daļa rudenī apsēto ziemāju platību ūdens un augu cīņas iznākums redzams jau šobrīd – lielu peļķu, mazu dīķu un applūdušu teritoriju izskatā.
Vēlamā un esošā situācija
Ja lauksaimniekiem attiecībā uz rudens sējumiem un ziemojošiem kultūraugiem būtu bijusi iespēja padarīt vēlamo par esošo, tad situācija visos Latvijas novados būtu šāda – ziemas rapšus iesētu līdz augusta otrajai pusei mitrā, labi mēslotā un sastrādātā augsnē, tad pēc vajadzības, rocības un pārliecības veiktu rudenī iespējamo kaitīgo organismu ierobežošanu. Rapši pateicībā par izrādīto uzmanību līdz veģetācijas perioda beigām izveidotu skaistu lapu rozeti un vismaz 0,8 cm resnu, dziļi zemē iestiepušos sakni un sagaidītu sasalstam augsni, vēlākais – decembra vidū.
Ziemāju graudaugi tiktu iesēti līdz septembra beigām. Sēklu guldītu 3–5 cm dziļās vadziņās, tā sadīgtu 10 dienās, jo laiks vēl pieturētos pietiekami silts un augsne mitra. Līdz veģetācijas perioda beigām graudaugi sasniegtu cerošanas vidus attīstības stadiju vai vismaz sāndzinumu veidošanās sākumu. Sējumos, kur tas nepieciešams, tehnikai normāli pārvietojoties pa laukiem, rudens periodā ierobežotu nezāles, jo kultūraugi barības vielas tad izmantotu ar lielāku atdevi. Šādi attīstītiem un spēcīgiem graudaugiem, tāpat kā ziemas rapšiem, arī nekas nav pretī, ka sasals augsne. Drīz pēc sala iestāšanās visus laukus pārklātu sniegs – tādējādi aktīvie dzīvības procesi augos beigtos līdz marta beigām. Tāda būtu vēlamā situācija.
Tiesa, visi ziemāju attīstībai labvēlīgie faktori vispār sakrīt reti. Katru gadu novērojami kādi negatīvie apstākļi, kuru iespaidā daļa platību iznīkst vai arī nedod iecerēto ražu. Katru gadu kādam saimniekam neizdodas paveikt kādu darbu, no kura atkarīgs ražas iznākums, bet tas viss ir labojams, veidojas pieredze, lai arī brīžam sāpīga. Taču šīs sezonas laikapstākļi daudz ko padarīja par nelabojamu, jo jau ražas novākšanas laikā applūdināja gandrīz 30 Latvijas novadus, liedzot iegūt kvalitatīvu ražu vai to pavisam noslīcinot. Lietavas neatkāpās arī rudens sējas laikā – vēl kaut cik ciešamās dienās zemnieki, brīžam paveicot neiespējamo un neskaitot darba stundas, apsēja daļu no plānotajām ziemāju platībām. Daudzviet gan tas bija oktobris, pat oktobra beigas. Siltos rudeņos novērots, ka sadīgst un pārziemo arī šādi vēlie sējumi. Šogad daļa sējumu noslīka nesadīguši, jo, lai arī graudam sadīgšanai nepieciešams mitrums, tā pārlieks daudzums izraisa vien bojāeju. Daļa platību sadīgušas ļoti nevienmērīgi – lauki atgādina improvizētus šaha galdiņus. Galvenais iemesls ir pārliekais mitruma daudzums augsnē, jo sēklu zemē varēja drīzāk iemuļļāt, nevis iesēt.
Ko darīt turpmāk?
Diemžēl cerēt, ka šādi laika apstākļi neatkārtosies, ir diezgan naivi – atliek domāt, ko darīt, lai lielas aramzemes platības nepārvērstos dīķos. Šobrīd katram saimniekam ir kļuvis skaidrs, vai un kā darbojas meliorācijas sistēma konkrētos laukos. Nav arī noslēpums, ka šī joma valstī ir palikusi pabērna lomā. Meliorācijas lietu sakārtošana, protams, nav dažu mēnešu vai gada jautājums, tā nepaveiks brīnumus ekstrēmās situācijās, bet vismaz neveidosies lieli dīķi ap kontrolakām. Šobrīd, tuvojoties ziemai, vēl var paspēt iztīrīt kādu izteku uz atklāto grāvi, daudzviet liekais ūdens novadīts no lauka, izrokot vienreizējās lietošanas grāvīšus.
Foto: VAAD
Situācija ziemāju laukos
Lai nu kā, bet lauki, kuru reljefā, arī neizlīdzinātā, nav nevienas peļķes un rudzi, tritikāle, arī ziemas kvieši ir sacerojuši (AS 21-23), šogad neaizņem lielāko daļu no iesētajām platībām, bet tādi ir, un arī nākamgad ziemāju raža būs. Šobrīd saprast, cik no iesētajām ziemāju platībām tiks līdz ražai, ir neiespējami, jo ziemošanas apstākļi arī var nebūt klasiski pareizi. Laukos bez dīķiem arī augsne ir pārlieku izmirkusi, un augiem, līdzīgi kā zem ūdens esošajiem, sāk trūkt skābekļa, lapas dzeltē, tikai process ir lēnāks. Iestājoties bezlietus dienām un temperatūrai noslīdot zem 0 0C, ūdens no virskārtas pazudīs un augi bojā neies. Gan graudaugi, gan rapši, kas ilgstoši atrodas zem ūdens, neatkarīgi no to attīstības stadijas jau šobrīd ir pieskaitāmi pie potenciāli iznīkušām platībām. Iestājoties ziemai raksturīgākam laikam, iespējams arī kailsals – par tā vareno ietekmi pārliecinājāmies 2014. gada pavasarī, kad pēdējo ziemas pārbaudījumu neizturēja lielas ziemas kviešu un arī ziemas rapšu platības.
Ņemot vērā apstākļus, kas jau oficiāli atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu, nav iespējams prognozēt, kas ar sējumiem būs noticis līdz pavasarim. Skaidrs ir tikai tas, ka pavasaris lauksaimniekiem būs saspringta darba periods. Būs jāapsēj lielākas vasarāju platības, attiecīgi arī lielākas platības jāsagatavo sējai. Lielā cieņā būs jātur pārziemojušie ziemāju lauki, ar pārdomātiem un atbilstošiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietojumiem nodrošinot to attīstību un veselību.
Lai gan lauku aršana notika arī novembra beigās, pavasarī tā turpināsies, jo visas plānotās platības nebija iespējams uzart. Šobrīd, kad aktīvie lauku darbi ir beigušies un sējumiem tikpat neko nevar palīdzēt, atliek cerēt, ka piepildīsies vecais teiciens par to, ka daba parasti parādā nepaliek – rudens bija slikts, tātad pavasarim jābūt labam!
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
