Kādu pārtiku visvairāk saražojam Latvijā? Graudaugu ražas aug, bet kartupeļu kļūst mazāk 13
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā gadā Latvijā nokulti 3,2 miljoni tonnu graudu, kas ir par 8,3% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt daudz neatpaliek no pirms trim gadiem sasniegtā rekorda – 3,5 miljoniem tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Aplēses liecina, ka Latvijā turpina pieaugt ar labību apsētās platības, proti, ar graudaugiem pagājušajā sezonā apsēti 780 100 ha, kas ir par 0,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir līdz šim lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā. Tas nav arī nekāds pārsteigums, jo lauksaimnieki atzīst, ka graudkopība šobrīd ir ienesīgākā zemkopības nozare.
Ražība iepriecina
Par spīti ilgstošajam karstumam un sausumam, pērn augusi arī ražība – no viena hektāra iekulti 41,6 centneri graudu salīdzinājumā ar 38,6 centneriem pirms gada. Ziemas kvieši, kas ir ienesīgākā un prognozējamākā graudkopības kultūra, veidoja 69% no kopražas, un to vidējā ražība no viena hektāra palielinājās no 49,2 centneriem 2021. gadā līdz 49,9 centneriem 2022. gadā. Pieaugot ziemas kviešu platībām par 22 500 ha, to kopraža sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus vasarāju sējumu platība samazinājās par 25 200 ha jeb 8,6%, tomēr arī to vidējā ražība no hektāra pieauga par 5,1 centneru, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tā bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā (22,9 centneri).
Vienlaikus griķu sējumu platības pieauga par 9100 ha jeb 45,6%, to īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieauga no 2,6% 2021. gadā līdz 3,7% pērn. Palielinoties griķu sējumu platībām, to kopraža pieauga par 11 000 tonnu jeb 76,2%.
Pērn ievērojami auga arī ar rapsi apsētās platības, sasniedzot 160 300 ha, kas ir lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē. Tomēr rapsim nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē iekūlums sasniedza tikai 354 900 t, turklāt tas bija mazākais sēklu kopievākums pēdējo četru gadu laikā. Tā arī bijusi zemākā vidējā rapša ražība no viena hektāra – 22,1 centners. Rapša sēklu kopievākuma samazinājumu galvenokārt noteica ziemas rapša vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 30,5 centneriem 2021. gadā līdz 23,1 centneram 2022. gadā.
CSP dati arī liecina, ka pērn iepirkts par 9,7% vairāk graudu nekā iepriekšējā sezonā, turklāt iepirkuma cena sasniegusi rekordu, palecoties par 41% un sasniedzot vidējo rādītāju 278,19 eiro/t. Lauvas tiesu jeb 85% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2021. gadā – 84,4%), no kuriem 74,7% bija pārtikai domātie graudi. Palielinoties pieprasījumam, nedaudz audzis arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 77,4% 2021. gadā līdz 77,7% 2022. gadā.
Kartupeļu un dārzeņu mazāk
Ne tik optimistiska aina iezīmējas kartupeļu un dārzeņu audzēšanā. Pagājušajā gadā kartupeļu kopraža bija 246 700 tonnu, kas ir 0,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra gan pieauga un sasniedza 166 centnerus no viena hektāra. Kopumā kartupeļu stādījumu platība pēdējo 12 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes – no 30 100 ha 2010. gadā līdz 14 900 ha pērn. Arī citu atklātā laukā audzētu dārzeņu – burkānu, kāpostu, biešu, sīpolu u.c. – ražība pērn ir sarukusi.
Vidējā ražība no viena hektāra bija 154 centneri, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri. Pagājušajā sezonā kopumā tika izaudzētas 113 600 tonnas dārzeņu, ieskaitot izaudzētos siltumnīcās, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2021. gadā. Gan kartupeļu, gan pārējo dārzeņu platību un ražas samazinājuma tendence tiek skaidrota ar pieaugošo lēto importu, kā arī laikapstākļu kaprīzēm, slimību invāziju un mēslošanas līdzekļu dārdzību, kā dēļ pārtikas kartupeļus lielās platības audzēt vairs nav rentabli. Dārzeņu platību samazināšanās varētu liecināt vēl par kādu nepatīkamu tendenci, proti, pirms dažiem gadiem ieviestā samazinātā PVN procentu likme tomēr nekādi nav sekmējusi zemnieku vēlmi audzēt dārzeņus. Vietējo produkciju uz letes joprojām izspiež imports.
Šī sezona – cerīga
Patlaban ziemāju sējumi ir labā stāvoklī pat par spīti pagājušā gada negācijām nozarē. Piemēram, ģeopolitisko notikumu dēļ apsīka lēto minerālmēslu plūsma no Baltkrievijas, līdz ar to ziemāju lauku apstrādei tiem saimniekiem, kuriem nebija rezervju, nācās pirkt ievērojami dārgākos minerālmēslus no rietumvalstīm. Zemniekiem bija jāizmanto zemākas slāpekļa mēslojuma devas, nekā ierasts, cerībā uz augsnes dabisko auglību un spēju nodrošināt augiem barības vielas. Otra problēma bija un joprojām ir efektīvu augu aizsardzības līdzekļu, īpaši insekticīdu, trūkums, kas sarežģī cīņu ar dažādu veidu kaitēkļiem. Tiesa, par šo deficītu lauksaimnieki lietas kursā jau vairākus gadus, jo Eiropas Savienības Zaļais kurss un lauku attīstības stratēģija pieprasa gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu, gan minerālmēslojuma lietošanas pakāpenisku samazinājumu.
