Graube: “Trampa politiskā neprognozējamība un viņa paša narcisms varētu viņu nostādīt pret Krieviju, ja Putins viņu ignorētu vai apvainotu” 0
ASV bijušā prezidenta Donalda Trampa izteikumi par iespēju izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā ir raisījuši plašas diskusijas visā pasaulē. Trampa solījums – izbeigt karu vienas diennakts laikā – liek uzdot jautājumu, kā tieši viņš varētu ietekmēt konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, un kādām sekām būtu jāgatavojas, ja Trampa pieeja kļūtu par realitāti. Šim jautājumam pievērsās arī bijušais NBS komandieris Raimonds Graube TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum.”
Graube skaidroja, ka Trampa publiskie paziņojumi par miera plānu, iespējams, varētu balstīties uz viņa paša lēmumu par ātriem politiskajiem risinājumiem, taču tas, kā viņš varētu rīkoties attiecībā pret abām iesaistītajām pusēm, nav skaidri izklāstīts. “Tramps, iespējams, vēl spētu ietekmēt Ukrainu, jo viņš var kontrolēt piegādes un palīdzības turpinājumu Ukrainai,” skaidro Graube, uzsverot, ka ASV palīdzība Ukrainai ir “ļoti, ļoti nozīmīga” un tai ir pat izšķiroša loma.
Graube atzina, ka Trampa attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir bijušas divdomīgas. “Trampa egocentrisms un īpašais psiholoģiskais tips varētu ietekmēt viņa reakciju, ja Putins viņu apvainotu vai nepiepildītu solītos pienākumus,” viņš norāda, piebilst, ka šāda draudzība var būt gan trausla, gan bīstama, jo īpaši, ja Putins Trampam atsaka vai ignorē viņa vēlmes. Tas varētu izraisīt neprognozējamu Trampa reakciju, kas vērstu pret Krieviju.
Graube arī pauda viedokli, ka Trampa līdzšinējā attieksme pret Putinu varētu ātri mainīties:
“Ja Putins neizrādītu gatavību iesaldēt frontes līniju vai atdot Ukrainai tās konstitucionālās teritorijas, tad Tramps varētu kļūt aizkaitināts un mainīt savu attieksmi, iespējams, pat par sliktu Krievijai.” Šī neprognozējamība, viņaprāt, varētu būt vienīgā vienīgā pozitīvā puse, kas izriet no Trampa ego.
Vēl viena Trampa pieejas grūtība slēpjas Rietumu ierobežotajā spējā ietekmēt Krieviju, proti, lai gan ASV ir noteikušas ievērojamas sankcijas, tās ir ar grūtībām paplašināmas. “Sankcijas jau ir realizētas ievērojamā apjomā, un jaunu sankciju ieviešana kļūst sarežģīta,” sprieda Graube, minot, ka spiediena palielināšana uz Krieviju šobrīd ir ierobežota.
Graube uzskata, ka Trampa pārāk lielā pašpaļāvība varētu izrādīties bīstama, ja viņš patiešām kļūtu par starpnieku šajā konfliktā. Viņa tendence uztvert Putinu kā līdzvērtīgu partneri ar savstarpējām saistībām varētu likt viņam meklēt kompromisu, kas būtu Ukrainas teritorijas zaudēšanas vērts.
Tomēr Graube arī atzīst: “Trampa politiskā neprognozējamība un viņa paša narcisms varētu viņu nostādīt pret Krieviju, ja Putins viņu ignorētu vai apvainotu.” Trampa attieksme pret Putinu un Krieviju ir kā divpusējs zobens, kas gan sola spiedienu uz Putinu, gan arī rada riskus, ka konflikts eskalētos, ja Tramps no draudzības pārietu uz agresiju.
