“Šodien piens, rīt arī jogurts un biezpiens!” Graube stāsta, kāpēc nebūtu prātīgi un tālredzīgi reģistrēt preču zīmi uzreiz 4
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Patentu valdes vadītājas pienākumu izpildītāja un Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube: “Ļoti svarīgi laikus zināt, kādam ražojumam reģistrēt preču zīmi. Piemēram, pašlaik ražojot tikai pienu, nebūtu prātīgi un tālredzīgi reģistrēt preču zīmi tikai uz to. Varbūt nākotnē uzņēmumā varēs ražot, piemēram, jogurtu, biezpienu un citus piena produktus.”
Kā īsti darbojas intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēma, skaidro Latvijas Patentu valdes vadītājas pienākumu izpildītāja, Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube.
Vai Latvijas uzņēmēji zina par Patentu valdi un novērtē iespējas, ko jūs viņiem piedāvājat?
B. Graube: Domāju, ka uzņēmēju aprindas par mums zina pietiekami un ir arī novērtējušas. Protams, nekad nevar apgalvot, ka informācijas izplatības laukā ir izdarīts viss. Tomēr aizvadītajos gados tam pievēršam lielu uzmanību. Piemēram, tikko septembrī piedalījāmies Ķīpsalā sarīkotajā starptautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food”, kuras dalībnieki bija ap 300 pārtikas produktu ražotāji no 15 valstīm. Šīs un citu rīkoto izstāžu dalībniekiem ir iespēja uzreiz saņemt mūsu konsultācijas, piemēram, kā reģistrēt sava produkta preču zīmi.
Kas ir Patentu valdes būtiskākais darba lauks?
Patentu valde, pirmkārt, novērtē un reģistrē uzņēmēju pieteikumus preču zīmēm, dizainparaugiem un patentiem, tādējādi gādājot par ražoto produktu, pakalpojumu un izgudrojumu aizsardzību.
Otrkārt, Patentu valde informē sabiedrību par intelektuālā īpašuma aizsardzību, tā veidiem, nozīmību, kā arī viltojumiem un to ēnas pusēm. Ik gadu rīkojam pasākumus uzņēmējiem, muitas darbiniekiem, tiesnešiem, kā arī dažādu nozaru sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Cita starpā sadarbojamies ar Latvijas lielākajām universitātēm, lasot lekcijas un rīkojot starptautiskus seminārus par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Šogad ar Tieslietu ministrijas atbalstu atvērām tā saukto vienas pieturas aģentūru Limbažu novadā, kur vietējiem iedzīvotājiem ir iespējas saņemt arī konsultācijas par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem, tostarp – kā iesniegt preču zīmju pieteikumu.
Cik daudz gada laikā līdz šim esat saņēmuši šos pieteikumus?
Ik gadu Patentu valdē tikai no vietējiem uzņēmumiem saņemam vairāk nekā 1000 pieteikumus preču zīmju aizsardzībai. Par izgudrojumiem to ir ap 80, bet par dizainparaugiem – ap 50 līdz 60. Tas liecina, ka uzņēmēji apzinās un novērtē aizsardzības nozīmi. Citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ar šiem it kā pieticīgajiem skaitļiem neizceļamies sliktā šī vārda nozīmē, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju kopskaitu. Citās dalībvalstīs statistika ir ļoti līdzīga.
Vai Latvijā īstenotā intelektuālā īpašuma aizsardzība ir pietiekami stipra, lai mēs varētu būt droši, ka mūsu ražoto vai izgudroto kāds neizmanto savtīgi un nelietīgi?
Varam būt gana droši – kaut vai tāpēc vien, ka Latvijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēma nešķiras no tā, kas sen pieņemts citās pasaules valstīs. Nav jau cita veida, kā aizsargāt. Mēdz teikt, ka nekas tā nebremzē zinātnes attīstību kā patenti. Bet, pirmkārt, nav izdomāts cits veids, kā aizsargāt izgudrojumus. Otrkārt, patenti ļauj atklāt pieteikto izgudrojumu tehnisko informāciju. Ja nebūtu iespējas patentēt, lielākā daļa, visticamāk, turētu savus izgudrojumus slepenībā, nevienam neko neatklātu, un tehniskais progress virzītos uz priekšu daudz lēnāk.
Līdzīgi ir ar preču zīmju reģistrēšanu. Pirms aptuveni trīsdesmit gadiem lielākajā daļā valstu pārbaudīja tā sauktās agrākās tiesības, proti, cilvēks atnesa savu preču zīmi vai izgudrojumu iestādē, kuras darbinieki, rakdamies cauri papīru kalniem, meklēja, vai kaut kas līdzīgs jau nav reģistrēts, bet bieži gadījās, ka ierēdņi saskatīja konfliktu tur, kur tā nemaz nebija. Tāpēc pašlaik ne tikai ES dalībvalstīs, bet gandrīz visur pasaulē ir ieviesta tā sauktā iebildumu sistēma, proti, agrāk reģistrētā dizainparauga vai preču zīmes īpašnieks var iebilst pret tikko iesniegtas un jaunākas reģistrēšanu, ja uzskata, ka jaunākā preču zīme aizskar viņa agrāk iegūtās tiesības.
Vai, iesniedzot pieteikumu preču zīmes aizsardzībai Latvijā, mūsu uzņēmējam tas ir nodrošinājums viņa ražotā produkta aizsardzībai arī citās ES dalībvalstīs?
Preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs. Tas nozīmē, ka preču zīme tiek aizsargāta tikai tajā teritorijā, kur tā reģistrēta. Preču zīmes aizsardzībai Latvijā pieteikto preci ražot var arī citur. Cita lieta, ja preču zīme ir reģistrēta nevis Latvijā, bet ES. Tad tā ir aizsargāta visās tās dalībvalstīs.
Pirms pieteikt preču zīmi ES, uzņēmēji var pārbaudīt tās datu bāzē, vai tajā jau nav reģistrēta līdzīga preču zīme. Arī mūsu datu bāze ir pieejama visās pārējās ES dalībvalstīs.
Drošāk būtu pieteikties preču zīmes aizsardzībai ES?
Ja produktu ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs orientējas tikai uz Latvijas tirgu, tad viņam, protams, nebūtu vajadzības pieteikties reģistrēšanai ES. Latvijā preču zīmes reģistrēšana attiecībā uz vienu preču klasi viņam maksā 185 eiro. Bet par reģistrēšanu ES jau būs jāmaksā 850 eiro. Protams, ES iegūtā aizsardzība ir plašāka un stiprāka, tāpēc arī dārgāka.
Trešā iespēja, – starptautiskā reģistrācija jeb tā saucamā Madrides sistēma, kas apvieno ap 90 pasaules valstis un ko līdz šim samērā bieži jau izmantojuši Latvijā reģistrētas preču zīmes īpašnieki. To mēdz izmantot, ja preču zīmes aizsardzība vajadzīga, piemēram, tikai vienā ES dalībvalstī, bet vienlaikus arī Krievijā, Kazahstānā, Ķīnā. Pieteikumu preču zīmes reģistrēšanai šajās valstīs var iesniegt tepat pie mums, uzņēmējam pašam uz Krieviju, Kazahstānu vai Ķīnu nemaz nav jābrauc. Ik gadu no Latvijas aizsardzībai ES tiek pieteiktas aptuveni 180 preču zīmes, bet Madrides sistēmas starptautiskai reģistrācijai pieteikto Latvijas uzņēmēju preču zīmju skaits ir ap 65.
Ko Latvijas uzņēmumi piesaka starptautiskajai aizsardzībai?
Par ražojumiem runājot, tās ir, piemēram, uzņēmumā “Grindex” ražotās zāles, uzņēmumā “MADARA Cosmetics” ražotā dabiskā kosmētika, uzņēmumā “Latvijas Finieris” ražotie kokmateriāli, uzņēmumā “Milzu!” ražotās pārtikas pārslas, uzņēmumā “Balttur-R” ražotā pārtikas majonēze “Francis”.
Tomēr visbiežāk un visvairāk preču zīmes Latvijā reģistrē pakalpojumiem. Tie, piemēram, ir tirdzniecības uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, ārstniecības iestādes.
Jūsu ieteikumi uzņēmējiem, kā izvēlēties preču zīmi?
Mans pirmais ieteikums ir pavisam vienkāršs. Ja kādam uzņēmīgam cilvēkam ir ideja, kā ražot labu produktu, tad vajadzētu reģistrēt arī šī produkta preču zīmi. Tajā brīdī, kad uzsākta tā ražošana masveidā, var jau būt par vēlu. Pasaulē netrūkst gan konkurentu, gan skauģu, gan nelabvēļu. Reģistrētā preču zīme ir aizsargāta 10 gadus, pēc tam to var atjaunot atkal uz nākamajiem 10 gadiem, un tā tas var turpināties mūžīgi.
Dažkārt cilvēki iedomājas, ka preču zīmei ir jābūt kā norādei uz to, ko viņi saražo. Bet, piemēram, “āboli” nekad nebūs preču zīme attiecībā uz āboliem. Nederēs arī “sarkani āboli” vai “garšīgi āboli”. Apzīmējumam jābūt tādam, kas nevis raksturo preci vai tā īpašības, bet kas šo viena uzņēmēja izaudzēto vai ražoto produktu vai pakalpojumu atšķir no otra uzņēmēja ražotā vai sniegtā pakalpojuma. Tālāk jādomā, kā piesaistīt pircēju uzmanību, tātad vajag kaut ko, kas padara šos ābolus par preču zīmi. Piemēram, “sapņu āboli” jau varētu derēt.
Ļoti svarīgi laikus zināt, kādam ražojumam reģistrēt preču zīmi. Piemēram, pašlaik ražojot tikai pienu, nebūtu prātīgi un tālredzīgi reģistrēt preču zīmi tikai uz to. Varbūt nākotnē uzņēmumā varēs ražot piemēram, jogurtu, biezpienu un citus piena produktus. Tāpēc ieteikums būtu neizvēlēties vienu produktu, bet nedaudz plašāku produktu grupu, ko tad skartu preču zīmes aizsardzība. No otras puses, nevajadzētu pieteikt preču zīmes reģistrēšanu tādiem produktiem, kurus, visticamāk, uzņēmumā nekad neražos. Preču zīmi, kas netiek lietota piecus gadus, jebkurš nozares konkurents var pieprasīt dzēst.
Reģistrējot preču zīmes, dažkārt uzņēmēji maldīgi spriež, ka pēc tam, kad zīme ir reģistrēta, viņiem par to vairs nav jāuztraucas. Turpmāk par to gādās Patentu valde vai vēl kāda valsts pārvaldes iestāde. Tā gluži nav. Reģistrētās preces zīme, pirmkārt, ir tās pieteicēja īpašums. Viņam pašam pastāvīgi jāseko līdzi, kas notiek ar viņa īpašumu. Proti, vai tirgū neparādās līdzīgas preču zīmes vai tādas, kuras uzskatāmas par sajaucamām ar viņa preču zīmi.
Runājot par preču zīmju reģistrēšanu Latvijā un ES, pieminēšu vēl kādu būtisku atšķirību, par ko gribu laikus brīdināt mūsu uzņēmējus. Pirms reģistrēšanas ES ieteiktu mūsējiem rūpīgi pārbaudīt visu dalībvalstu preču zīmju datu bāzes. Piesakot zīmi reģistrēšanai ES, ja pieteiktā preču zīme būs līdzīga kādai agrāk reģistrētai zīmei kaut vai tikai vienā dalībvalstī, jūsu pieteiktās zīmes reģistrācija tiks atteikta visā ES.
Kā ES reģistrētās preču zīmes ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās?
Tiem Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem, kuri arī turpmāk gribēja saglabāt tās aizsardzību šajā valstī, bez maksas tika piešķirta atbilstoša Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija. Tātad ES reģistrētās preču zīmes būs aizsargātas Lielbritānijā arī turpmāk – līdz brīdim, kad beidzas šo zīmju 10 gadu aizsardzības termiņš. Pēc tam preču zīmes jau būs jāreģistrē Apvienotajā Karalistē.
