Graube: Kanāda, iespējams, būs viena no valstīm, kura sūtīs savus karavīrus uz Latviju 2
Iespējams, Kanāda būs viena no valstīm, kuras karavīri varētu dislocēties Latvijā pēc NATO samita Varšavā, lai gan oficiāli, kuru valstu karavīri Latvijā uzturēsies būs zināms tikai pēc samita, šodien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Graube intervijas laikā neatzina, ka ārvalstu medijos izskanējusi informācija par Kanādas karavīriem ir patiesa, jo pagaidām nav zināms, kuru valstu karavīri Latvijas teritorijā uzturēsies pēc NATO samita.
Viņš tāpat piebilda, ka noteikti nebūs tā, ka vienlaikus Latvijas teritorijā uzturēsies 1000 vienas valsts karavīru, jo ne tikai NATO, bet arī mēs esam ieinteresēti, lai mācībās Latvijas teritorijā uzturētos pēc iespējas vairāku valstu pārstāvji.
“Latvijas prasība nav par cipariem, proti, cik karavīriem Latvijas teritorijā ir jāuzturas, bet gan tas ir katras NATO dalībvalsts individuāls lēmums nosūtīt vai nenosūtīt uz Latviju karavīrus,” sacīja Graube.
Jau ziņots, ka Kanāda uz Latviju nosūtīs 1000 karavīru, kas veidos vienu no četriem bataljoniem, kurus NATO plāno Austrumeiropā, lai reaģētu uz Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, ceturtdien vēstīja Kanādas plašsaziņas līdzekļi.
Kopā ar ASV, Lielbritāniju un Vāciju Kanāda “izveidos un vadīs” augstas gatavības brigādi, kas “sniegs ieguldījumu NATO pastiprinātais klātbūtnei Centrāleiropā un Austrumeiropā”, teikts mediju citētajā Kanādas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka detalizētāka informācija par plāniem tiks sniegta NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā.
“Kā atbildīgs globālais partneris Kanāda atbalsta savus NATO sabiedrotos centienos savaldīt agresiju un nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā,” paziņojumā norādījis Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.
Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama runā Kanādas parlamentā mudināja Kanādu aktīvāk atbalstīt NATO.
Alianse plāno austrumu flanga militāru pastiprinājumu, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara beigām.
Kanādas karavīri pievienosies kopumā 4000 karavīriem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Karavīru izvietošanu plānots pabeigt līdz nākamajam gadam. Gaidāms, ka NATO vadība 8. un 9.jūlijā Varšavā gaidāmajā samitā apstiprinās pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai.
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA teica, ka AM pašlaik nav oficiālas informācijas, ka Kanāda Latvijā varētu izvietot savus karavīrus. Visas detaļas par to, kuras valstis veidos Latvijai paredzētā bataljona līmeņa kaujas
grupu, tiks saskaņotas Varšavas samitā.
Pagājušajā nedēļā bažas izraisīja ASV armijas Eiropā komandiera ģenerālleitnanta Frederika Bendžamina Hodžesa izteikumi, kurš intervijā Vācijas nedēļas laikrakstam “Die Zeit” minējis vairākas problēmas, kas NATO spēkiem radušās Polijā notikušo mācību laikā. Ģenerālleitnants paudis, ka Krievija varētu ieņemt Baltijas valstis ātrāk, nekā NATO spēki varētu tajās nokļūt, lai aizstāvētu.
Pēc intervijas ASV armijas Eiropā preses pārstāvis Džons Tomasi sacīja, ka Hodžess intervijā nav pieļāvis NATO nespēju aizsargāt Baltijas valstis, bet gan runājis par bruņojuma savietojamības izaicinājumiem.
