Grasās “atvērt” latvietību 29
Cilvēki, kas vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, ieguvuši pilsonību, prot latviešu valodu augstākajā pakāpē, kā arī jūtas piederīgi latviešu kultūrai, turpmāk drīkstētu Iedzīvotāju reģistrā mainīt savu tautību uz latvietis. Šādu kārtību paredz “Vienotības” deputātu Andreja Judina un Lolitas Čigānes sagatavoti likuma grozījumi, ko Saeima vakar apstiprināja otrajā lasījumā.
“Ar šo priekšlikumu nav paredzēts atcelt esošo kārtību, un arī turpmāk cilvēka izcelsme būs nozīmīga, konstatējot tautību. Šis priekšlikums arī neparedz dot kaut kādus bonusus vai labumus. Tas ir vairāk tieši orientēts uz to, lai cilvēkam, kuram sirdī ir piederība latviešu tautai, arī reģistros būtu iespēja nostiprināt attiecīgu piederību,” grozījumu būtību skaidroja A. Judins. Viņš arī piebilda, ka “atvērtas latvietības” princips nebūtu nekas jauns. Viņaprāt, šī būtu laba iespēja tiem cilvēkiem, kas izauguši latviskā vidē, kaut arī viņa senči nav bijuši latvieši. “20. gadsimta beigās dzimušie baltkrievu, armēņu, ukraiņu vai lietuviešu bērni, kas auguši latviskā kultūrvidē, daudzos gadījumos ir izauguši par latviešiem, kurus atgrūst nav latviešu tautas interesēs,” uzsvēra Judins. Viņš arī skaidroja, ka tautības maiņa būtu pieļaujama tikai vienreiz mūžā un tikai uz tautību latvietis.
Pret šādu priekšlikumu asi iebilda Nacionālās apvienības pārstāvji. “Pēc būtības šis priekšlikums paredz nojaukt principu, kas ir pastāvējis ilgus, ilgus gadus, jau kopš neatminamiem laikiem, ka tautība ir nosakāma, vismaz Latvijā, latviešu vidū, pēc tā, kas ir bijuši senči. Ja cilvēkam ir bijuši dažādu tautību senči, tad viņš var izvēlēties piederību vienai vai otrai tautībai. Bet nevis piecelties agri no rīta, paskatīties ārā pa logu un izdomāt: šodien es būšu piederīgs kādai citai tautībai,” uzskata deputāts Jānis Dombrava (NA). Saeimas Pilsonības, migrācijas sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis gan atzina, ka šāds “brīvprātīgās asimilācijas virziens” ir vienīgais daudzmaz sekmīgais integrācijas virziens, bet uzreiz piebilda: “Taču tautā ir ļoti iesakņojusies šī doma par saknēm, par asinspiederību. Un, lai tā ir it kā ļoti arhaiska, varbūt pat aizspriedumaina tradīcija, tajā pašā laikā to nedrīkst iznīcināt ar tādu vienu balsojumu.” Savukārt nacionāli noskaņoti ZZS pārstāvji debatēs norādīja uz Judina piedāvājuma tehniskām nepilnībām un ironizēja par to, kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņi varēs pārliecināties par cilvēku “piederību latviskajai kultūrai”.
Balsojumā gan vairākums deputātu atbalstīja “atvērtās latvietības” principu. Par grozījumu nobalsoja 41 deputāts (“Vienotība”, “Saskaņa”, NSL, kā arī atsevišķi deputāti no LRA un ZZS). Pret bija 18 tautas kalpi (NA, trīs ZZS pārstāvji un Mārtiņš Sics no LRA). Vēl 15 deputāti balsojumā atturējās. Sagaidāms gan, ka debates par Judina un Čigānes priekšlikumu vēl turpināsies arī uz likumprojekta trešo lasījumu. NA pārstāvis Jānis Dombrava neslēpa, ka tuvākajā laikā iesniegs savu priekšlikumu, lai “atvērtās latvietības” princips no likumprojekta tiktu izņemts.
Kādas ir jūsu domas par pilsonības atvēršanu? Izsakiet savu viedokli komentāros.
Šeit var iepazīties ar Saeimas deputātu balsojumu par pilsonības atvēršanu.
