“Tā ir gluži kā tāda laimes spēle – tikt pie kurināmā apkures sezonai vai ne.” Granulu cenas augstas, uzdarbojas krāpnieki 32
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos mēnešos granulu cena mājsaimniecībām Latvijā ir strauji augusi un šobrīd mazumtirdzniecības vietās un interneta veikalos tās var iegadāties par 450–600 eiro tonnā. Pērn šajā pašā laikā šo kurināmo biomasu varēja iegādāties par 150–200 eiro tonnā. Ražotāji un policija iesaka uzmanīties no krāpniekiem.
Nepieciešami eksporta ierobežojumi
Granulu apkures katlu rūpnīcas “Grandeg” īpašnieks Andris Lubiņš uzskata, ka Latvijā ir sasniegti mājsaimniecību granulu cenas griesti.
“Šobrīd biomasa ir pieprasīta visā Eiropā, tur pircēji ir gatavi maksāt daudz vairāk nekā Latvijā. Piemēram, Vācijā tonna granulu jau maksā 700–800 eiro. Taču jāņem vērā, ka citās Eiropas valstīs iedzīvotāju pirktspēja ir daudz lielāka,” norāda uzņēmējs.
Viņš uzskata, ka situācijā, kas ir izveidojusies saistībā ar granulu cenu pieaugumu, lielā mērā ir atbildīga Ekonomikas ministrija, kam vajadzēja noteikt eksporta ierobežojumus granulu ražotājiem, nodrošinot šī kurināmā resursa pieejamību par adekvātu cenu vietējā tirgū.
Par spīti tam, pieprasījums pēc granulu katliem rūpnīcai joprojām ir ļoti liels. Tiesa gan, lielākais noiets ir lielo apkures jaudu katliem, kuri pārsvarā tiek izmantoti rūpniecībā – tādos tiek lietotas industriālās granulas.
Jaunus pasūtījumus nepieņem
Man, tāpat kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri apkurē izmanto granulas, ir lielas problēmas tās iegādāties, atzīst Kaspars Sakša no Berģiem. Viņš šo kurināmo sācis meklēt jau pavasarī, bet joprojām ir bešā.
“Aprīlī uzņēmuma “Latgranula” tirdzniecības vietā Inčukalnā rindā pēc granulām stāvēja 30–50 mašīnas. Bija tādi, kam paveicās pasūtīt un pēc pāris mēnešiem dabūt. Pārējiem vajadzēja zvanīt vienā noteiktā datumā pēc mēneša, taču uz norādīto tālruņa numuru neviens neatbildēja. Tagad ir jāzvana oktobrī, taču cerību granulas iegādāties par kaut cik pieņemamu cenu vairs nav. Tā ir gluži kā tāda laimes spēle – tikt pie kurināmā nākamajai apkures sezonai vai ne,” ir sašutis K. Sakša.
Tā kā viņš nav gatavs pirkt granulas par tik augstu cenu, par kādu tās šobrīd ir pieejamas tirdzniecības vietās, tostarp internetveikalā, Kaspars apsver iespēju atteikties no granulu apkures un iegādāties siltumsūkni. “Labi, ka esmu to atradis, jo arī siltumsūkņus šobrīd ir ļoti grūti dabūt. Sagaidu, ka ar siltumsūkni apkures izmaksas būs lētākas. Paralēli plānoju uzstādīt arī saules paneļus,” stāsta Kaspars.
Uzņēmuma “Latgranula” direktors Māris Bērziņš stāsta, ka pēc iepriekšēja pieraksta katru dienu tiek pārdotas 100 paletes granulu. Viena palete, kurā ir aptuveni viena tonna kurināmā, maksā 390 eiro (bez PVN).
“Latgranulas” plānotais ražošanas apjoms jau ir iztirgots līdz oktobra beigām un šobrīd jauni pasūtījumi netiek pieņemti. M. Bērziņš gan noliedz, ka uzņēmuma darbiniekus neesot iespējams sazvanīt. “Katru dienu pieņemam neskaitāmus zvanus,” teic “Latgranulas” vadītājs. Cenu, par kādu uzņēmums tirgos granulas turpmāk, M. Bērziņš atteicās minēt.
Esot nevajadzīga panika
Savukārt SIA “Latgran” valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks atzīst, ka vietējā tirgū granulas ir pieejamas un tās ir iespējams atrast arī par zemāku cenu, proti, SIA “Grannul Pellets” šobrīd piedāvā mājsaimniecības granulas par 448 eiro tonnā (ieskaitot PVN).
“”Latgranulas” klienti turpina iegādāties tieši šī ražotāja produkciju daudz lielākos apjomos nekā iepriekš. Tādējādi tiek radīta nevajadzīga panika,” uzskata M. Zvejnieks.
Jautāts par mājsaimniecību granulu cenas prognozēm, viņš pieļauj, ka tā var turpināt palielināties. “Pieaug izejvielu un energoresursu izmaksas, arī eksports dzen cenu augšā,” teic uzņēmējs. Viņš iesaka cilvēkiem būt piesardzīgiem, lai neiekristu krāpnieku slazdos.
Iekrīt krāpnieku slazdos
Līdz šim saņemti 44 iesniegumi no cilvēkiem, kurus apkrāpuši malkas, granulu un brikešu viltus pārdevēji. Novērots, ka krāpnieki ievieto sludinājumus interneta vietnēs “ss.com” un “Facebook.com” par granulu, brikešu un malkas tirdzniecību, bieži vien norādot zemāku cenu nekā citi pārdevēji.
Noziedznieki uzdodas gan par privātpersonām, gan izliekas par zināmu uzņēmumu pārstāvjiem.
Tā, piemēram, 26. augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā tika saņemts iesniegums par to, ka uzņēmums ir pasūtījis 15 paletes ar granulām un veicis apmaksu par preci 5428,50 eiro apmērā, bet prece tā arī nav piegādāta.
6. septembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknī vērsās kāda valmieriete, kura informēja likumsargus par to, ka viņa bija pārskaitījusi 1400 eiro uz kāda uzņēmuma bankas kontu par skujkoku granulu iegādi, taču granulas netika piegādātas.
Sieviete sazinājās ar uzņēmuma darbiniekiem un noskaidroja, ka persona, ar kuru tika veiktas pārrunas par granulu piegādi, šajā uzņēmumā nemaz nestrādā, kā arī noskaidrots, ka uzņēmums pat nenodarbojas ar granulu ražošanu un tirdzniecību.
Savukārt 12. septembrī Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī saņemts iesniegums par to, ka 3. septembrī Tukuma novada Pūres pagasta iedzīvotāja pārskaitījusi uzņēmumam 3424,75 eiro par kokskaidu granulām, taču līdz šim brīdim nav saņēmusi ne pasūtīto preci, ne vairs ir iespējams sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.
Par šiem un citiem līdzīgiem gadījumiem policijā ir uzsākts kriminālprocess.
Vislabāk apmaksu veikt tikai tad, ja prece jau ir piegādāta un ir iespēja pārliecināties par tās kvalitāti. Iegādājoties preci no juridiskas personas, jāveic pārbaude internetā, lai noskaidrotu, vai citiem nav bijusi slikta pieredze ar šo pārdevēju, un jāpārbauda, vai sludinājumā norādītie rekvizīti atbilst uzņēmuma mājaslapā norādītajiem.
Pārbaudes nolūkā var piezvanīt uzņēmuma pārstāvjiem pa oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru. Īpaši uzmanīgam jābūt, ja preces cena ir daudz zemāka nekā citviet un ja pārdevējs steidzina veikt maksājumu.