Grandiozais “Kraftwerk” 3D šovs Rīgā jau šo svētdien 0
Jau šo svētdien, 18. februārī “Arēnā Rīga” ar pārsteidzošu 3D šovu uzstāsies elektroniskās mūzikas pionieri “Kraftwerk”. Nozīmīga šova sastāvdaļa ir augstas izšķirstpējas 3D projektori, kas kompozīcijām nodrošinās īpaši reālistisku vizuālo papildinājumu. Pilnvērtīga trīsdimensiju efekta vērošanai katrs koncerta apmeklētājs saņems speciālas brilles.
Divu stundu garā priekšnesuma laikā izskanēs visi grupas pazīstamākie hiti: “The Man-Machine”, “Spacelab”, “The Model”, “The Robots”, “Autobahn”, “Computer Love”, “Tour de France”, “Radioactivity”, “Aero Dynamik”, “Boing Boom Tschack” u.c.
Jautāts par trīsdimensiju projekta rašanās ideju, “Kraftwerk” līdzdibinātājs Ralfs Hiters komentē: “Kāds mums ieminējās, ka pieejams 3D programmnodrošinājums, un mēs nolēmām pamēģināt to. Pirmo reizi mēs izmēģinājām [kā tas darbojas] koncertā Volfsburgā 2009. gadā. Toreiz tās bija 3 beigu kompozīcijas. Pirms tam gan bija izbrīnīti komentāri: kā jūs iedomājaties to īstenot ar 3D brillēm? To nebūs iespējams noorganizēt! Sāksies jukas un nesapratne! Bet mums izdevās. Mums vienkārši bija jāizdodas”.
Nav pārspīlēti apgalvot, ka “Kraftwerk” elektroniskajā mūzikā ir gandrīz tikpat nozīmīgi, kā “Beatles” popmūzikā kopumā. 60. gadu nogalē izveidotais kvartets, kura galvenais radošais spēks ir Diseldorfas konservatorijas absolventi Ralfs Hiters un Florians Šneiders, bija tik ļoti progresīvi savam laikmetam, ka ietekmējuši ārkārtīgi plašu mūsdienu muzikālo žanru amplitūdu no Detroitas tehno līdz hiphopam, un no EDM līdz datorizētam sintpopam. “New Order” un Madonna adoptējuši viņu kompozīcijas saviem sempliem, “Coldplay” izmanto “Computer Love” motīvu savam hitam “Talk”, bet Deivids Bovijs pat nosauca vienu dziesmu Šneidera vārdā. Desmitiem, ja pat ne simtiem mūziķu atzinuši “Kraftwerk” par savām autoritātēm.
Sākotnēji eksperimentējot vācu krautroka žanrā, 70. gadu vidū “Kraftwerk” pievēršas elektroniskās mūzikas radīšanai. Izmantojot sintezatorus, bungmašīnas, balss pārveidotājus, semplerus, kā arī pašu radītus instrumentus, viņi slavenajā “Kling Klang” mājas studijā pamazām attīsta tikai sev raksturīgu stilu, ko nodēvē par “robotu popu”. Lipīgas melodijas, kuras mijas ar atkārtojošamies ritmu; izteikti industriāli elektronisks skanējums ar atsvešināti pārveidotu “robota” vokālu ir tipisks grupas rokraksts. Papildu noslēpumainību rada koncertos gandrīz statiskie 4 mūziķi pie elektroniskajiem instrumentiem, ko dažās dziesmās (piemēram “The Robots”) aizstāj dabīga lieluma lelles, un kopumā ļoti skopā komunikācija ar skatītājiem. Arī medijiem reti izdodas iegūt kādu grupas dalībnieku interviju vai komentāru. Kā uzsver patlaban vienīgais “Kraftwerk” oriģinālais dalībnieks Ralfs Hiters, viņi vienmēr uzskatījuši, ka grupas daiļradei jārunā pašai par sevi, un komentāri ir lieki.
Pirmo plašāko atpazīstamību kvartets iegūst ar albumu “Autobahn” (1974), kam seko aizvien populārākie “Trans-Europe Express” (1977) un “Man-Machine” (1978). Astoņdesmitajos līdz ar albumiem “Computer World” un “Electric Cafe” grupas skanējumā parādās arī mazliet liriskākas notis. Kopumā grupa izdevusi 10 studijas albumus, divus koncertierakstus un vienu remiksu albumu.
Lai arī “Kraftwerk” dalībnieki atzinušies, ka vislabāk jūtas savā “Kling Klang” studijā, kur atkal un atkal perfektā rūpībā tiek slīpēts skanējums, koncerti vienmēr bijuši nozīmīga viņu izpausmes daļa. Taču arī tad skaņai un vizuālajam vēstījumam jābūt nostrādātam līdz absolūtām niansēm. Tāpēc kvartetu nevar dēvēt par intensīvi koncertējošu un katra viņu uzstāšanās ir patiešām īpašs, labi izplānots šovs.
