Grandi un intriģējoši aizsākumi: jaunā teātra sezona 0
Teātra sezonas sākums nupat viskarstākajā ieskrējienā. Ko varam sagaidīt uz Latvijas teātru skatuvēm? Tendences nemēdz mainīties ik sezonu, taču, analizējot procesus Latvijas teātrī, var pamanīt vairākas jaunas ievirzes. Viena no galvenajām intrigām – vai liepājniekiem izdosies veiksmīgi ieņemt nupat Nacionālā teātra atbrīvoto Žurkas nišu?
Latvijas simtgadei
Arī teātri pievērsušies valsts simtajai dzimšanas dienai. Nupat pirms trim dienām Liepājā pirmizrādi piedzīvoja Rasas Bugavičutes-Pēces un Valtera Sīļa kopdarbs “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” ar visnotaļ saistošu stāstu par laiku no 1919. gada janvāra līdz jūlijam, kad tieši Liepājā patvērās Pagaidu valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani. Ir visnotaļ saprotami un uzteicami, ka atbilstoši Latvijas un arī Nacionālā teātra simtgadei arī Nacionālais sāk tieši ar Raini. Kā solīts, šī būs latviešu sezona dažādās formās no klasikas līdz jaunradei.
Nacionālā teātra sezonas pirmā izrāde Lielajā zālē – Raiņa “Pūt, vējiņi!” – priekškaru vērusi ar teātra grandiem un jauniem talantiem uz skatuves, Imanta Kalniņa mūziku un krāšņām dejām, kuru veidošanā iesaistījušies mūsu tautas deju korifeji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis ar saviem ansambļiem. Interesanta sakritība, bet varbūt loģiska pēctecība, ka tieši pēc mēneša Liepājā pēdējoreiz spēlēs Dž. Dž. Džilindžera pirms septiņiem gadiem iestudēto mūziklu “Pūt, vējiņi!”, kuros arī dominēja mūzika, kustība un krāšņi tērpi.
Arī otrajā Nacionālajā teātra sezonas pirmizrādē vārds tiek dots Rainim – LMT Jaunajā zālē priekškaru vērs Reiņa Suhanova veidotā izrāde “Antiņš. Zelts. Kalns” pēc Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīviem, ar šo uzvedumu aizsākot četru izrāžu ciklu, kas saistīts ar četriem teātra pamatizteiksmes līdzekļiem. Pēc Raiņa motīviem veidotajā darbā dominēs scenogrāfija kā bilde, otrajā izrādē no šī bloka – “Visas manas vājības ir tavas lūpas” režisora Rūdolfa Gediņa iestudējumā atklāsies horeogrāfu redzējums uz deju. Trešajā izrādē “Ceļojumā uz ziemeļiem”, kuras autors ir komponists Jēkabs Nīmanis, tiks akcentēta skaņa, bet, protams, nav runa tikai par skaņu celiņu, bet pilnvērtīgu izrādi.
Ceturtie šajā blokā būs Garlība Merķeļa “Latvieši” Toma Treiņa režijā, kur akcents likts uz vārdu, bez kura teātrī nevar iztikt nekad. Līdz ar to LMT zālē izveidota mērķtiecīga programma, kurā atklāts, kā teātris var operēt ar scenogrāfiju, kustību, mūziku un vārdu. Vēl pieminams “Nacionālā teātra 100. dzimšanas dienas koncerts” Elmāra Seņkova režijā, ko rādīs tikai vienu vienīgu reizi 23. februārī, taču tiešraidē varēs vērot televīzijā. Visa gada garumā tika veidota filma par Nacionālo teātri, kas tiks iekļauta šajā koncertuzvedumā.
Lentes režisore Linda Ģībiete filmējusi, kas notiek Nacionālajā teātrī, sākot ar aktieriem, šuvējām, grimētājiem, radot stāstu, kā top teātris. Bet dramaturgs Jānis Balodis raksta lugu “Zem diviem karogiem” saistībā ar pazīstamo grupu “Jumprava” un notikumiem 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Nu jau tradicionāli Baloža darbam režisors būs Valters Sīlis.
Humors vai politiskais teātris
Visnotaļ interesanta diskusija par humora lomu teātrī aizsākās brīdī, kad Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba, skaidrojot, kādēļ šogad, visticamāk, teātra Žurkai neizdosies izlīst uz skatuves, sacīja, ka, viņaprāt, nav lāgā ņirgāties par valsti un sabiedrībā pazīstamām personībām.
Savukārt JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, jautāts par humora nozīmi teātrī, attrauca, ka viņa teātrī būšot septiņas izrādes, kur varēšot citstarp arī izsmieties no sirds, un, tik tiešām, nule pirmizrādi piedzīvojušajā uzvedumā “Linda Vista” to arī varēja.
Arī Nacionālā teātra Aktieru zālē uzvedumā “Paradoksālā Latvija”, kur režisore Inese Mičule izmantojusi Imanta Ziedoņa grāmatu “Neparastā Latvija”, kā teica Jānis Vimba, būšot gaumīgi joki. Laikam lieki diskutēt par to, ka teātris bez tādiem nemaz nav iedomājams.
Taču stāsts patiesībā laikam ir nevis par humoru un jokiem – un ne tikai komēdijās – bet par politisko teātri un spēles nosacījumiem tajā, kas savā ziņā bija Žurkas pirmā daļa Nacionālajā teātrī, tāpat, piemēram, “Kārkli” JRT ar lielisko, divdaļīgo prezidenta runu aktiera Andra Keiša sniegumā. Iepriekš JRT iestudējis ne vienu vien asu politiskā teātra izrādi.
Bet, ielūkojoties šīs sezonas jaunumos, tādu pagrūti saskatīt. Tāpēc lieliski, ka Liepājā aktieris Egons Dombrovskis apņēmies iestudēt Teātra dienai veltītu uzvedumu, jo, kā sacīja Herberts Laukšteins, Nacionālais teātris Rīgā Žurkas nišu nupat atbrīvojis. Redzēsim, vai liepājnieku premjeram izdosies gaumīgi izsmiet nejēdzīgas parādības, nevis neveiksmīgas personības.
Jauni tandēmi vadībā un viesmākslinieki
Šajā sezonā teātros nav drastisku pārmaiņu aktieru sastāvos, taču visnotaļ interesantas ir vadības modeļu maiņas. M. Čehova Rīgas Krievu teātrī vienmēr bijis kā direktors, tā mākslinieciskais vadītājs. No šīs sezonas mākslinieciskās lietas noteiks maskavietis Sergejs Golomazovs. Liepājas teātrī nākusi klāt otra valdes locekle – Eva Ciekurze –, kura būs atbildīga par saimnieciskajiem un finanšu jautājumiem.
Savukārt valdes loceklis un šā teātra līdzšinējais vienīgais līderis Herberts Laukšteins turpmāk nodarbosies ar teātra repertuāra gatavošanu. Šī būs pirmā sezona ar diviem vīriem galvgalī arī Nacionālajā teātrī, kur iepriekšējās sezonas noslēgumā 27. jūnijā direktora amatā stājās šī teātra aktieris un nu jau arī diplomēts režisors Jānis Vimba.
Ilgus gadus direktora amatā aizvadījušais Ojārs Rubenis turpinās darbu paša izveidotā – izpilddirektora – amatā. Atšķirībā no citiem teātriem, te nav nodalīti administratīvie un mākslinieciskie pienākumi. Šķiet, ka patiesībā Ojārs Rubenis būs Jāņa Vimbas padomdevējs abās lietās. Daļu sabiedrības mulsina nevis fakts, ka teātra galvgalī ir divas personas, bet tieši neskaidrais lomu un pienākumu sadalījums.
Taču, manuprāt, Ojārs Rubenis, kurš teātri savas vadības laikā padarījis par dzīvu, radošu un laikmetīgu, ir tiesīgs vēlēties jaunajam līderim palīdzēt tā īsti iesēsties sedlos, lai nezustu viss iepriekš iestrādātais. Režisoru viesmākslinieku ziņā teātri turējušies pie pārbaudītām vērtībām. Liepājā sezonas pēdējā izrāde būs A. Čehova “Ķiršu dārzs” maskavieša Konstantīna Bogomolova režijā.
Taču ir arī jaunums intrigai. Pirmoreiz Liepājā iestudēs viesis no Sanktpēterburgas Sergejs Ščipicins – B. Sleida lugu “Nākamgad tai pašā laikā” teātra Mazajā zālē, kas atrodas koncertzālē “Lielais dzintars”. Dailes teātrī atkal varēs iet uz Janu Villemu van den Bosu un baudīt Kristofera Hemptona “Bīstamos sakarus”, tāpat atkal viesosies Rolands Atkočūns no Lietuvas.
Daugavpils teātrī kārtējo reizi iestudēs režisore no Polijas Lucīna Sosnovska, šoreiz veidojot F. Dostojevska “Brāļus Karamazovus”. Bet pirmoreiz šajā teātrī strādās režisore Alla Korovkina no Samāras, iestudējot A. Ostrovska “Negaisu”.
Viesrežisoru ziņā izceļas Jaunais Rīgas teātris. Nupat 9. septembrī pirmizrādi piedzīvoja vācu režisora Geca Leinevēbera iestudējums “Latviešu laupītāji”. Vācu režisors Latvijā viesojas pirmoreiz. Tāpat pirmoreiz Latvijā iestudēs leģendārais lietuviešu režisors Eimunts Ņekrošus – martā JRT priekškaru vērs H. Ibsena “Brands” viņa redzējumā. Par izcilā meistara ieinteresēšanu darbā Latvijā Alvis Hermanis pelnījis lielu uzslavu.
Jau stājoties mākslinieciskās vadītājas amatā Valmieras teātrī, Indra Roga solīja uzaicināt viņai no radošas sadarbības zināmus jaunus krievu režisorus. Un te nu viņi ir: sezonu atklās ciemiņi – S. Ženovača skolas pārstāvji Jekaterina Polovceva un Jegors Peregudovs no Maskavas. J. Polovcevas režijā Lielajā zālē redzēsim R. Bredberija “Fantočini noslēpumu”, Apaļajā zālē J. Peregudovs iestudēs J. Trifonova lugu “Apmaiņa”. Teātris kā godu vērtē iespēju sadarboties ar scenogrāfu Emīlu Kapeļušu no Sanktpēterburgas.
Pirmo reizi Valmieras teātrī izrādi iestudēs līdz šim Dailē strādājušais Rolands Atkočūns.
Patiesībā – pakāpiens
Nevalstiskos teātrus uztveram kā ļoti vērtīgu resursu bagātākai teātra kopainai. Var piebilst, ka ir mākslinieki, kuri, strādājot tieši profesionālo projektu formātā, jūtas vislabāk. Un nav ko slēpt, daudziem Kultūras akadēmijas absolventiem nav bijusi iespēja uzreiz nokļūt valsts dotētos teātros. Redzēsim, kā nākotne izvērtīsies tiem, kuri šoruden sāka studēt Jaunā Rīgas teātra kursā.
Taču būtu vērts atzīt arī tendenci, ka nevalstiskie teātri daudziem aktieriem un režisoriem kalpo kā pakāpiens uz lielajām skatuvēm. Šī tendence atklājas, jau sākot ar tagadējo grandu – režisoru Viesturu Kairišu, kuram nu jau neatminamā pagātnē bija savs teātris.
No Ģertrūdes ielas teātra par labu Valmierai izšķīries Mārtiņš Eihe. No spilgtā uznāciena Vairas Vīķes-Freibergas tēlā “Dearty Deal Teatro” iestudētā izrādē “Visi mani prezidenti” Madara Botmane nu kļuvusi par pamanītu Nacionālā teātra aktrisi. “Sapņu fabrikā” pirms daudziem gadiem pamanītais jaunais talantīgais smīdinātājs Jānis Skutelis nu ir gan TV ekrāna seja, gan nupat nospēlējis brīnišķīgu lomu Alvja Hermaņa iestudētajā, kā atzina pats režisors, viņam mīļākā amerikāņu dramaturga Treisija Letsa lugā “Linda Vista”.
Tā varētu turpināt vēl un vēl… Savulaik Ģertrūdes ielas teātrī leģionārus un afgāņus spēlējušais aktieris un režisors Kārlis Krūmiņš ticis līdz Nacionālā teātra Lielajai zālei, kur iestudēs kino vecmeistara Aivara Freimaņa darbu “Katls” par notikumiem Kurzemē Otrā pasaules kara laikā. Savukārt kā autors Kārlis Krūmiņš debitēs jaunatnei domātā Lielās skatuves uzvedumā par valsts tapšanas laiku “Tikšanās vieta: 2. Pilsētas teātris”, kuru iestudēs Valters Sīlis.
Uzvedums aizsāk divu izrāžu ciklu par godu Latvijas valsts svētkiem. Otrajam pagaidu nosaukums ir “Latvijas dzimšanas nakts”, un to iestudēs teātra direktors Jānis Vimba. Pirmizrāde – tieši 18. novembrī. Kad Daugavmalā izskanēs valsts simtgades svētku salūts un cilvēkiem vēl negribēsies doties mājās, viņi būs gaidīti Nacionālajā teātrī.
“KZ” vislielāko interesi raisošo izrāžu “Top 10”
Tenesijs Viljams, “Kaisles vilciens” (režisors Regnārs Vaivars) Dailes teātrī. Rasa Bugavičute-Pēce, “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” (režisors Valters Sīlis) Liepājas teātrī. Antons Čehovs, “Ķiršu dārzs” (režisors Konstantīns Bogomolovs) Liepājas teātrī. Treisijs Letss, “Linda Vista” (režisors Alvis Hermanis) Jaunajā Rīgas teātrī. Tomass Manns, “Apkrāptā” (režisors Uldis Tīrons) Jaunajā Rīgas teātrī. Rainis, “Pūt, vējiņi!” (režisors Elmārs Seņkovs) Nacionālajā teātrī. Jānis Balodis, “Zem diviem karogiem” (režisors Valters Sīlis) Nacionālajā teātrī. Pēc Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīviem veidots uzvedums “Antiņš. Zelts. Kalns” (režisors Reinis Suhanovs) Nacionālajā teātrī. Anna Brigedere, “Raudupiete” (režisors Juris Jonelis) Daugavpils teātrī. Monika Zīle pēc N. Gogoļa lugas “Revidents” motīviem (režisors Oļegs Šapošņikovs) Daugavpils teātrī.
