Publicitātes foto

«Grand Prix» bez avansa
 0

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Latvija Parīzē. 1925., 1937.”, veltīta Latvijas dalībai Pasaules dekoratīvās mākslas un moderno tehnoloģiju izstādēs Parīzē, Francijā 1925. un 1937. gadā.

Reklāma
Reklāma

 

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

1925. gadā Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kas piedalījās plašajā Parīzes skatē “L’Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes”, savukārt 1937. gada izstādē “L’Exposition internationale des arts et techniques dans la vie moderne” Latvija startēja ar atsevišķu ekspozīciju kopējā Baltijas valstu paviljonā. Latvijas piedalīšanās abās skatēs bija drosmīgs un ļoti nozīmīgs solis Latvijas valsts un tās sasniegumu popularizēšanā starptautiskajā mērogā – vēstures un kultūras tradīciju, mākslas, grāmatniecības, kā arī rūpniecības ražojumu jomā. Abās izstādēs Latvija tika atzinīgi novērtēta un guva lielus panākumus. Tā Jānis Muncis, kurš bija Dailes teātra koncepcijas līdzautors, ap simts teātra izrāžu scenogrāfs, guva spožus panākumus “L’Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes” izstādē Parīzē 1925. gadā, kur par Dailes teātra izrāžu maketu eksponējumiem J. Muncis saņēma “Grand Prix”, atzinību guva arī E. Smiļģis un teātris, bet par skicēm izrādēm “Atdzimšanas dziesma” un “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” Parīzes izstādē 1937. gadā J. Muncis saņēma diplomu un zelta medaļu.

 

Viens no latviski nacionālā stila pamatlicējiem Jēkabs Bīne arī plūca laurus 1937. gadā Parīzes starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē, iegūstot “Grand Prix” par servīzi “Tauta”, kas tika ražota Kuzņecova fabrikā. Daudzpusīgais mākslinieks Romans Suta, kurš bija viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem, 1924. gadā kopā ar Aleksandru Beļcovu un Sigismundu Vidbergu dibina porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc gada tiek apbalvots ar zelta medaļu par nacionāli konstruktīvā stila ideju un bronzas medaļu par šķīvjiem “L’Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes” izstādē Parīzē, bet 1937. gadā viņš saņēma “Grand Prix” izstādē “L’Exposition internationale des arts et techniques dans la vie moderne” Parīzē.

Izstādē skatāmo oriģināldarbu vidū ir Ludolfa Liberta Latvijas ekspozīcijas zāles interjera sienas gleznojuma skice, darbnīcas “Baltars” stends ar unikāliem mākslas porcelāna priekšme
tiem, J. Munča skices un dekorāciju mets, J. Bīnes godalgotā servīze “Tauta”, atsevišķas tekstilijas, grāmatniecības pērles, kā arī godalgoto autoru apbalvojumi – “Grand Prix”, zelta un sudraba medaļu diplomi u. c. eksponāti.

Izstāde veidota ar ieceri iepazīstināt ar Latvijas mākslas un moderno tehnoloģiju sasniegumiem 20. gadsimta 20. – 30. gados, to augsto novērtējumu vispasaules kontekstā, kā arī popularizēt šos plašākai publikai maz zināmos faktus.

Pēc Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāliem ir sagatavots ekspozīciju papildinošs fona sižets par Latvijas kultūras dzīvi, mākslas izglītību un dizaina industriju 20. gadsimta 20. – 30. gados.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.