Grāmatvežu ikdienas darbā ieviesīs mākslīgo intelektu 0
Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu tirgū ir diezgan spraiga konkurence. Kopumā reģistrējušies vairāk nekā 7000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, un to augstākā koncentrācija ir Rīgā, Pierīgā un ap lielākajām pilsētām. Proti, vietās, kur ir attīstītāka uzņēmējdarbības vide.
“Tildes Jumis” biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš stāsta, ka gan šie ārpakalpojumu sniedzēji, gan individuālie ārštata grāmatveži cīnās par iespēju apkalpot relatīvi stabilu un lēni augošu klientu loku.
No vairāk nekā 205 tūkstošiem šobrīd Latvijā reģistrēto uzņēmumu, lielākie tradicionāli izmanto štata grāmatvežus, atsevišķu mazo vadītāji cenšas tikt galā pašu spēkiem, un ārpakalpojumu sniedzēji lielākoties strādā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Pakalpojumu sniedzēju sastāvs ir ļoti neviendabīgs. Ir daudz pavisam mazu uzņēmumu un individuālu grāmatvežu, kuri apkalpo dažus klientus, piesaistot tos ar zemām cenām. Ir lielākas grāmatvedības kompānijas, kuru klientu skaits pārsniedz simtu.
Ik pa laikam tirgū ienāk kāds ārvalstu grāmatvedības uzņēmums, nopērkot kādu vietējo.
Trūkst kvalitātes mērījumu
No potenciālo klientu skatupunkta vislielākā problēma, pēc Slaidiņa teiktā, ir tā, ka grāmatvedības ārpakalpojumu tirgū nepastāv kvalitātes mērījumu vai reputācijas topu. Līdz ar to par pakalpojumu sniedzēja profesionalitāti var spriest galvenokārt no citu klientu atsauksmēm.
Šī iemesla dēļ nozarē ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par obligāto sertifikāciju. Šobrīd grāmatveži var brīvprātīgi pierādīt savas prasmes un iegūt to apliecinošu sertifikātu. Taču viņi drīkst sniegt pakalpojumus arī bez tā.
“Mēs cenšamies palīdzēt uzņēmējiem, izveidojot un uzturot vietni Atrodigramatvedi.lv. Tajā iekļaujam informāciju par grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, norādot arī kartē to darbības vietu. Potenciālie klienti šobrīd jau var izvēlēties no gandrīz 200 grāmatvedības firmām visā valsts teritorijā.”
Šis risinājums patīk arī pašiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, jo mazākajiem bieži vien nav pat savas tīmekļa vietnes, un ar Atrodigramatvedi.lv starpniecību viņus redz daudzi uzņēmēji.
Ceļā uz mākslīgā intelekta ieviešanu
“Tilde” piedāvā grāmatvedības un biznesa vadības programmu kā uzņēmumiem, tā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Vēsturiski uzņēmuma izveidotā programma ir viena no pieprasītākajām ārpakalpojumu sniedzēju vidū, un “Tilde” turpinām to papildināt ar jaunām funkcijām.
Piemēram, attīstot mākoņpakalpojumu, kas atvieglo grāmatvežu sadarbošanos ar klientiem un paātrina informācijas apmaiņu. Turklāt tiem vairs nav jārisina jautājumi par datu glabāšanu. “Tilde” arī gādā, lai “Tildes Jumis” vienmēr atbilstu aktuālajai likumdošanai un atvieglotu grāmatvežu darbu.
Šogad uzņēmums izveidojis “Tildes Jumis” mobilo lietotni, jo kā grāmatveži, tā viņu klienti vēlas strādāt dinamiskāk. Aptaujās noskaidrots, ka uzņēmumiem aizvien svarīgāk ir piekļūt grāmatvedības un uzņēmuma vadības datiem arī attālināti.
Arī paši grāmatveži meklē jaunus veidus, kā padarīt strādāšanu ērtāku.
Pretēji stereotipiem, šajā nozarē inovācijas tiek ieviestas ātri – grāmatveži bija vieni no pirmajiem, kas savulaik pilnībā datorizēja savu darbu, atgādina Slaidiņš. Nākamais solis būtu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana, kas samazinās rutīnas procedūrām veltāmo laiku.
Daudzi darbi tiks automatizēti un grāmatvežu pārziņā paliks intelektuālais darbs, nevis datu ievadīšana.
Tā kā valstī likumdošana regulāri tiek grozīta un papildināta, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem jāspēj izsekot līdzi izmaiņām un jāturpina sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Īpaši izaicinoši tas ir tiem, kuri strādā ar dažādu nozaru klientiem.
Palaižot garām izmaiņas deklarēšanas kārtībā vai nodokļu aprēķināšanā kādā no sfērām, viņi riskē zaudēt klientus. Būtībā grāmatvežu profesija ir nepārtraukta mācīšanās. Tādēļ grāmatvežu izglītošanai regulāri rīkojam seminārus, arī video formātā.
Nodokļu likmju izmaiņas
Katrā uzņēmumā pāreja pēc nodokļu likmju izmaiņām notiek citādi, taču kopumā tas notiek ātri. Grāmatvedība ir viņu bizness, ienākumu avots, tādēļ darbinieku pienākums ir maksimāli īsā laikā pielāgoties jaunajām prasībām un turpināt sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
Tā kā konkurence ir spraiga, vilcināšanās var nozīmēt klientu zaudēšanu.
Cits jautājums ir, kādas pūles prasa pielāgošanās? Šā gada nodokļu reformas nestās radikālās izmaiņas daudziem ārpakalpojumu sniedzējiem radīja grūtus brīžus, ko viņi atzīst “Tildes” veiktās aptaujās.
“51% mūsu aptaujāto uzņēmēju vēlas, lai likuma grozījumu ieviešanai tiktu noteikts vismaz gadu ilgs pārejas laiks. Mēs viņiem pievienojamies. Jaunajai valdībai vajadzētu veicināt stabilāku, prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi no likumdošanas viedokļa.”
Paredzēt pietiekami ilgu pārejas posmu, jo izmaiņas ietekmē kā uzņēmumus, tā datorprogrammu izstrādātājus un grāmatvežus. Likumdošanas normas vajadzētu veidot pārdomāti, lai tās pēc dažiem mēnešiem atkal nebūtu jāmaina.
