“Grāmatvedība praktiski neeksistē.” Pulksteņmeistars un VID pastāsta par patentmaksu 1
Nu jau teju 10 gadus – no 2010. gada 1. janvāra – konkrētu jomu saimnieciskās darbības veicēji iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu.
Lai gan patentmaksātāju skaits nav liels – 2018. gadā tie bija 5334 –, dažu profesiju pārstāvji šo nodokļu samaksas veidu uzskata par ārkārtīgi ērtu un izdevīgu.
Pulksteņmeistars Kaspars Brokāns, kurš izvēlējies patentmaksas maksājumu jau no brīža, kad šāda iespēja parādījās, stāsta: “Ar patentmaksu viss ir vienkārši, grāmatvedība praktiski neeksistē, jo tikai reizi ceturksnī ir jāiesniedz izlietotās kvītis.”
“Man nav vajadzīgs kases aparāts, varu izsniegt čekus pēc pieprasījuma. Lielākā daļa pat neuzprasa čeku, taču es parasti skaidroju, ka čeks ir arī garantija par paveikto darbu.”
“Jāsaka, ka arī bankas skatās pietiekami labi uz patentmaksātājiem, ja ir nepieciešamība pēc, piemēram, hipotekārā kredīta. Protams, sociālās iemaksas nav tik lielas, bet, ja ir vajadzība pēc samērīgas summas, bankas ir pretimnākošas. Vismaz man ir bijusi pozitīva pieredze,” norā K. Brokāns.
Cilvēks var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 15 000 eiro un saimnieciskajā darbībā, par kuru maksā patentmaksu, nav nodarbinātas citas personas.
Kas var maksāt patentmaksu
Patentmaksu var maksāt tie nodokļu maksātāji, kas darbojas ādas un tekstilizstrādājumu amatniecībā, apģērbu un apavu izgatavošanā un labošanā, pulksteņu un slēdzeņu labošanā, amatniecības izstrādājumu izgatavošanā, floristikā, fotografēšanā, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumu nodrošināšanā, skaistumkopšanas pakalpojumu nodrošināšanā, privāto mājsaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
Visiem patentmaksas maksātājiem ārpus Rīgas neatkarīgi no profesijas patentmaksa ir 50 eiro par vienu mēnesi, savukārt tiem, kuri savu saimniecisko darbību veic Rīgā, – 100 eiro par vienu mēnesi.
Jāatzīmē, ka patentmaksātāji ir sociāli apdrošināti invaliditātei un pensijai, jo 67% no maksājuma ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 33% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Taču, ja persona ir maksājusi samazināto patentmaksu, kas paredz tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, tā vairs nav sociāli apdrošināta.
Kam izsniegts visvairāk
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atzīst, ka visvairāk patentu esot izsniegts frizieriem – 1134, fotogrāfiem – 507, auklēm – 368. Arī Renāte Grūbe, kura strādā par frizieri, jau trīs gadus maksā patentmaksu. Viņasprāt, tas esot ērts veids, kā maksāt nodokļus un neapgrūtināt sevi ar liekiem papīriem.
Līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņām pēdējo divu gadu laikā, kas nav guvušas lielu atsaucību mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vidū, pieaudzis patentmaksātāju skaits.
VID dati liecina, ka 2016. gadā bija reģistrēti 56 303 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji (kas ir lielākais skaits kopš 2010. gada), bet 2018. gadā vien tikai 49 199. Savukārt patentmaksātāju skaits šo divu gadu laikā ir palielinājies par vismaz diviem tūkstošiem.
Vērtējot patentmaksas ieguvumus, VID sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro: “Pozitīvie aspekti ir vairāki, piemēram, maksājot patentmaksu, vienlaikus samaksā nodokļa maksājumu, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai samazinātās patentmaksas maksāšanas gadījumā – iedzīvotāju ienākuma nodokli.”
“Tāpat neatkarīgi no tā, cik nopelna, patentmaksas summa nemainās. Jāuzsver arī vienkāršotā grāmatvedība, kur jāuzskaita tikai ieņēmumi un nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.”
K. Augstkalne-Jaunbērziņa norāda arī uz vairākiem trūkumiem: persona, kas maksā patentmaksu, nav tiesīga ienākumam, par kuru maksā patentmaksu, piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus; nav pakļauta maternitātes, slimības apdrošināšanai, sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, apdrošināšanai pret bezdarbu; atšķirībā no saimnieciskās darbības veicējiem patentmaksātāji nevar “norakstīt” līdzekļus par darba radīšanas procesā iztērētajiem materiāliem u. tml.
