Vāka cena palīdzētu? 14
Pirms diviem gadiem risinājumu šķita atradis apgāds “Mansards”, sākot publicēt grāmatas ar tā saucamo vāka cenu. Tie, kuri pieredzējuši padomju laikus, atcerēsies: lai kurā veikalā pirktu grāmatu, tās cena bija norādīta uz grāmatas un visur vienāda. SIA “Jānis Roze” šādu apgāda iniciatīvu noprotestēja Konkurences padomē (KP), kura pieņēma lēmumu, ka saskaņā ar Konkurences likumu pircēju interesēs tas nav pieļaujams. Jautājot KP padomes izpilddirekcijas izpilddirektora p. i. Mārim Spičkam, kādēļ pieņemts šāds lēmums, saņēmu atbildi, ka nav pieļaujama vertikālā vienošanās, proti, vienošanās par produkta cenu starp tā ražotāju un tirgotāju, jo tirgotājs tādējādi nevar pārdot preci par zemāku cenu. “Taču izdevējs varētu uz vāka norādīt, ka tā ir maksimālā cena, par kādu drīkst pārdot viņa grāmatu – to Konkurences likums neaizliedz,” uzsvēra KP speciālists, piebilstot, ka tādējādi būtu iespējams ierobežot grāmatu tirgotāju apetīti.
Taču šobrīd arī lielie grāmattirgotāji balansē uz bīstamas robežas, uzsver grāmatu nama “Valters un Rapa” direktore Iveta Ozola: “Es jau 40 gadus strādāju grāmatu tirdzniecībā un ar pilnu atbildību varu teikt: patlaban tas vairs nav bizness, bet tikai hobijs. Paskatieties septiņos “Valtera un Rapas” grāmatu namos: pusi plauktu platības aizņem nevis grāmatas, bet gan dažādas citas preces – mugursomas, kancelejas preces, spēles, mūzikas diski…”
I. Ozola atgādina: tirdzniecības vietas lielajos tirdzniecības centros ir dārgas, nozīmīgi ir arī komunālie izdevumi, tāpat slogu tirgotājiem uzliek nepieciešamība mainīt kases aparātus – nākamgad tas jādara atkal.
