Grāmatu radīšana bērniem – ļoti atbildīgs darbs. Saruna ar lietuviešu bērnu grāmatu rakstnieku Benu Berantu. 0
Izdevniecība “Latvijas Mediji” nupat laidusi klajā lietuviešu rakstnieka Bena Beranta bērnu grāmatu “Bubuļbailes” latviešu valodā. Grāmatas oriģinālizdevums pagājušajā gadā iekļuvis prestižajā White Ravens 2019 starptautiskajā katalogā, kurā iekļauj labākās bērnu un jauniešu grāmatas pasaulē. Šī gada Viļņas grāmatu tirgus laikā bija iespēja satikt pašu rakstnieku Benu Berantu un parunāt gan par grāmatas “Bubuļbailes” tapšanu, gan darba nokļūšanu prestižajā katalogā.
Kā sākāt rakstīt bērnu grāmatas?
Es vēlējos kļūt par rakstnieku jau no tā brīža, kad iemācījos rakstīt. Kad man bija 9 gadi, uzrakstīju īso stāstu grāmatu par notikumiem, kas atgadījās ar mani vasaras brīvlaikā. Mana tante sagatavoja maketu un uz darba printera izprintēja vienu grāmatas kopiju. Man tas bija neaizmirstams notikums, jo tas bija tik īpaši – printeri un datori tolaik vēl nebija tik pieejami. Kad tiku pie pirmā datora, tik ļoti aizrāvos ar videospēlēm, ka uz kādu laiku par rakstīšanu aizmirsu. Pie rakstīšanas atgriezos vidusskolas pēdējos gados un turpināju studiju laikā. Universitātes otrajā gadā man bija bērnu literatūras kurss, kas mani ļoti iespaidoja un lika pārdomāt, cik gan daudz labu bērnu grāmatu esmu palaidis garām. Tā es pieķēros šo grāmatu lasīšanai, kas beigu beigās darba meklējumos pēc studijām mani aizveda pie lielākā Lietuvas bērnu grāmatu izdevēja (izdevniecība “Nieko Rimto” – G.A). Ja esi cilvēks, kam patīk rakstīt, un visapkārt ir laba bērnu literatūra (tās manā kabinetā bija ļoti daudz, turklāt no visas pasaules), domāju, ka tas bija tikai laika jautājums, lai sāktu rakstīt savu grāmatu…
Cik daudz bērnu grāmatu esat uzrakstījis?
Līdz šim esmu uzrakstījis trīs bilžu grāmatas. Divās no tām darbojas labākie draugi vāverēns Ziķeris un vārnēns Ķirsēns. Grāmatā “Riekstu torte” viņi apēd visus riekstus un samelo mammai, ka tas ir lapsas darbs. Rotaļīgā veidā šis stāsts māca bērniem, ka labāk ir vienmēr teikt patiesību. Savukārt grāmatā “Bubuļbailes“, kas iekļauta White Ravens 2019 katalogā, vāverēns un vārnēns ir spiesti meklēt pazudušo bumbu un pārvarēt bailes no tumsas. Šajā grāmatā ietverta ideja, ka bailes var pārvarēt, ja “ieskatās tām acīs”. “Bubuļbailes” tiks izdotas Vācijā, Francijā, Somijā, Rumānijā, Grieķijā, Turcijā, Ukrainā un, protams, Latvijā. Savukārt mans pēdējais darbs “Stūra kungs” ir jauka bilžu grāmata par zīmējumu uz sienas, kas atdzīvojas un izstāsta ģimenes stāstu. Šīs grāmatas ilustrācijas augsti novērtētas vairākos prestižos kobkursos un Viļņas grāmatu tirgū Lietuvas Bernu un jaunatnes literatūras padome (IBBY) to nominēja kā labāko bilžu grāmatu 2019. gadā. Šobrīd rakstu grāmatu pusaudžiem, bet ceru, ka tuvākajā nākotnē uzrakstīšu vēl vienu grāmatu par vāverēnu Ziķeri un vārnēnu Ķirsēnu, jo šie tēli ir ļoti svarīgi gan man, gan ilustratorei Vilijai Kvieskaitei.
Grāmatā “Bubuļbailes” jūs runājiet par bailēm. Kāpēc Jums likās svarīgi runāt par to ar bērniem?
Šis stāsts ir ļoti personisks – es to veltīju savai māsai, kas bērnībā baidījās no tumsas, un viņa noteikti ietekmējusi šīs grāmatas tapšanu. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi runāt par bailēm ar bērniem. Lai arī, grāmatā koncentrējos uz bailēm no tumsas, es vēlējos parādīt bērniem, ka ikviens no kaut kā baidās (tāpēc grāmatas varoņi un pat autori atzīstas, ka viņi no kaut kā baidās) un ka bailes nav tik lielas, ja tām “raugās tieši acīs”. Protams, dažkārt bailes strādā kā būtisks aizsargmehānisms, bet lielākoties tās pazūd, ja mēs runājam par tām, izmēģinām lietas, no kā baidāmies, vai atrodam racionālu izskaidrojumu bailēm. Šajā ziņā grāmata mazliet strādā kā terapeitiska pasaka, bet, protams, tā nav mikstūra pret bailēm. Tajā pat laikā tā ir laba iespēja runāt par to ģimenēs, un man tas likās svarīgi.
Kā noritēja sadarbība ar mākslinieci Viliju Kvieskaiti? Ir jūtams, ka jūs abi pievērsāt lielu uzmanību detaļām – vārdu spēlēm, uzrakstiem, nosaukumiem utt.
Mēs ar Viliju esam labākie draugi. Viņa ir drusku līdzīgāka vārnēnam Ķirsēnam un man paliek vāverēna Ziķera loma, es ceru…(smejas). Grāmatā vāverēns vispirms dara un tad domā, ir pārgalvīgāks un spontānāks, kamēr vāverēns atturīgāks un uzmanīgāks. Ja esi tuvos draugos, tas dažkārt palīdz strādāt kopā, jo grāmatas tapšanas procesā varam pateikt, ko domājam, un kopumā cieši sadarboties. Kad rakstu stāstu, es gandrīz vai iedomājos, ko Vilija uzzīmēs, jo viņa ļoti labi jūt manus tekstus. Mēs abi esam ļoti pamatīgi un uzmanīgi pret detaļām – mēs nespējam iedomāties, ka varētu būt citādāk, jo grāmatu radīšana bērniem ir ļoti atbildīgs darbs.
Grāmatas “Bubuļbailes” oriģinālizdevums lietuviešu valodā ir izvēlēts starptautiskajam ikgadējam bērnu un jauniešu literatūras katalogam White Ravens 2019. Kāpēc, jūsuprāt, grāmata tika tam atlasīta?
Grāmatas izvēlēšanās šim katalogam Vilijai un man ir ļoti svarīga atzinība. Tā parāda, ka grāmata ir ievērota kvalitātes dēļ un tiek uzskatīta par īpašu starptautiskā līmenī (ko apstiprina arī tulkojumi 8 valodās). Katru gadu Starptautiskā Jauniešu bibliotēka Minhenē veic visā pasaulē izdotu bērnu un jauniešu grāmatu atlasi. Šīs grāmatas jeb White Ravens (tulkojumā – baltie kraukļi), kas izvēlēti iekļaušanai prestižajā katalogā, iedvesmo un provocē, rāda jaunas tendences un ir augstas kvalitātes darbi valodas, satura un mākslinieciskuma ziņā. Katalogs kalpo kā ieteikums bērnu vecākiem un bibliotekāriem pievērst uzmanību tieši šīm grāmatām.
Intervēja Gunta Apse
