“Grāmatu kari” Ukrainā – krievi dedzina ukraiņu grāmatas un otrādi. Kāds tam ir mērķis? 47
Beidzamajā laikā ir izskanējušas divas pilnīgi pretējas ziņas par grāmatu dedzināšanu Ukrainā. Kas īsti notika un kāds tam ir mērķis?
LETA ziņoja, ka krievi okupētajos Roveņkos Luhanskas apgabalā izņem no bibliotēkām ukraiņu grāmatas un dedzina tās katlumājās, ziņo Ukrainas Nacionālās pretestības centrs (NPC). NPC vēsta, ka grāmatas tiekot konfiscētas gan pilsētas, gan skolu bibliotēkās. Iebrucēji apgalvo, ka iznīcinot “nacistisko literatūru”, pie kuras pieskaitāmas visas grāmatas ukraiņu valodā.
Krievijas uzturēto bruņoto bandu pašpasludinātās Luganskas tautas republikas tā dēvētā izglītības un zinātnes ministrija iepriekš bija nosūtījusi pilsētu okupācijas iestādēm un skolām sarakstu ar 365 grāmatām, kuras ieteikts izņemt no bibliotēkām.
Un vienlaikus, vien dažas stundas pēc iepriekšējās ziņas, izskanēja arī šāda: kopš Krievijas pilna apjoma kara sākuma Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrija ir paudusi ieteikumus bibliotēkām norakstīt zināmu tipu grāmatas. Līdz pērnā gada novembrim publiskajās bibliotēkās norakstīti 19 miljoni grāmatu, tai skaitā 11 miljoni krievu valodā, pastāstīja Augstākās radas Komitejas humanitārās un informācijas politikas jautājumos priekšsēdētāja vietniece Jevhenija Kravčuka.
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” jautājums par šo tēmu uzdots Jānim Slaidiņam. Kāpēc notiek šāda grāmatu dedzināšana?
Slaidiņu šī ziņa nemaz nepārsteidzot, un tā esot saistīta ar Otrā Pasaules kara vēsturi.
“Viss, ko pēdējā laikā Putins uzsver, ir, ka tikai Padomju savienībai un Krievijai ir bijuši lielākie zaudējumi. Viņš pilnībā noliedz Molotova-Ribentropa paktu, noliedz, ka nacistiskā Vācija ar Krieviju 18 mēnešus bija sabiedrotie,” saka Slaidiņš.
Līdz ar to grāmatu dedzināšana esot veids, kā Krievija cenšas iznīcināt vēsturi un rakstīt to pa jaunam saistībā ar Otro Pasaules karu.
