Grāmatu izdošana Latvijā – atsitusies pret dibenu 3
Kad XVII gadsimta beigās mācītājs Ernests Gliks izdeva pirmo grāmatu latviešu valodā – Bībeli –, tās metiens bija 1500 eksemplāru.
Daļu no metiena izplatīja bez maksas, bet 800 līdz 900 eksemplārus nopirka zemnieki, neskatoties uz augsto cenu – grāmata maksāja apmēram tikpat, cik puse zirga.
330 gadus vēlāk mēs dzīvojam laikā, kad vidējās latviešu valodā izdotās grāmatas tirāža ir zemāka par tūkstoti – pērn tā bija 995 eksemplāri.
Visi aptaujātie piekrīt, ka situācija nav vienkārša. Piemēram, izdevniecības “Retorika A” menedžere Jeļena Solodjankina skarbajam vērtējumam par situāciju nozarē piekrīt, piebilstot, ka pastāvot arī grāmatas, kuru tirāža nepārsniedz 300 eksemplāru.
Situāciju mazliet uzlabojot tikai tas, ka šobrīd ir tipogrāfijas, kas drukā nelielas tirāžas par pieņemamu cenu, citādi grāmatas cena pircējam būtu pārāk liela.
Savukārt izdevniecības “Latvijas mediji” redaktore Inga Ābelīte stāsta, ka situācija pēc ilgas lejupslīdes ir nostabilizējusies, tomēr vērā ņemama izaugsme vērojama neesot.
Kādi ir radušās situācijas iemesli? Desmit gadu laikā pēc 2008. gada krīzes varam konstatēt, ka ilgstošā lejupslīde ir apstājusies, dažos jautājumos esot pat vērojamas cerīgas tendences, taču visa grāmatniecība ne tuvu nav atgriezusies tajā līmenī, kāds bija pirms krīzes.
Šādu situāciju nosaka divi faktori – pirmkārt, krasi samazinājies iedzīvotāju skaits un īpaši liels samazinājums ir tajā iedzīvotāju grupā, kas mācās un tātad pērk un aktīvi lasa grāmatas.
Otrs lejupslīdes iemesls ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) grāmatām, kas šobrīd gandrīz divas reizes pārsniedz pirmskrīzes PVN līmeni – bija 5%, ir 12%.
Cēlušās arī virkne grāmatu izdošanas izmaksu, īpaši autoratlīdzības, kas nosaka relatīvi augstās grāmatu cenas.
Praktiski neattīstās elektronisko grāmatu izdošanas joma Latvijā, arī tas saistīts ar nodokļu situāciju – Latvijas likumdošanā elektroniskās grāmatas tiek pielīdzinātas pakalpojumiem, tātad uz tām tiek attiecināta pilna PVN likme – 21%.
Tādējādi veidojas pilnīgi ačgārna situācija – pārējā pasaulē elektroniskās grāmatas ir lētākas par to papīra māsām, bet Latvijā – otrādi.
Visbeidzot Latvijā valda nekādi neapkarots un neierobežots grāmatu pirātisms – ir vietnes, kur iespējams bez maksas lejuplādēt praktiski visas jaunākās grāmatas.
Grāmatu pirātisma apkarošanu Latvijā neļauj uzsākt likumdošanas norma, kas nosaka, ka kriminālatbildība sākas tikai tad, ja izdevējam un/vai autoram nodarīti zaudējumi desmit minimālo algu apmērā, šobrīd tie būtu vairāk nekā četrarpus tūkstoši eiro.
Pierādīt šādus nodarītos zaudējumus izdevniecībām ir teju neiespējami, tādēļ arī pirātisms zeļ un plaukst.
Otra pirātisma šķautne ir Latvijas izglītības sistēmā plaši akceptētā prakse – skolās materiāli tiek kopēti, bet augstskolās elektronisko mācību materiālu sarakstos tiek norādīta saite uz grāmatu, kuras licence lielākoties nav pirkta.
“Nevaru izteikties par ārvalstu mācību līdzekļiem augstskolās, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka par Latvijā izdotajiem neviena augstskola nav maksājusi licences maksu,” saka izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
“Un visi uzskata šo sistēmu par labu un pieņemamu, jo tā ļauj ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus.”
Ko darīt?
Meklējot atbildi uz mūžīgo jautājumu, ko darīt, ir sākusies diskusija par grāmatām pielāgotā PVN nodokļa samazināšanu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī, kad nodoklis bija 5%.
Vismaz tā vēl augustā izteicās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka intervijā radio. Viņa atzīmēja, ka pašreiz situācija grāmatu izdevējiem ir samērā pozitīva un ar zināmu stabilitāti.
Grāmatnīcu apgrozījums pieaugot. Taču bažas rada arvien pieaugošās izmaksas.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas ļaus grāmatu izdevēju nozarē saglabāt un veicināt stabilitāti, kā arī veicināt grāmatu pirkšanu, piebilstot, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs vidējā PVN likme grāmatām ir 7%, savukārt atsevišķās valstīs tā ir pat zem 5%.
Protams, ka PVN samazināšana ļautu nostabilizēt grāmatu cenas, palielināt pārdoto apjomu un grāmatu pieejamību lasītājiem.
Taču par to, vai šī iniciatīva gūs panākumus, vēl grūti spriest, taču situācijā, kad dažādas nozares cīnās par nodokļu atvieglojumiem, jāatzīst, ka grāmatizdevēju balss nav tā skaļākā.
Kādas atbalsta formas vēl iespējamas?
V. Kilbloka saka: “Pats svarīgākais atbalsts, ko var sniegt valsts, un to pierāda Igaunijas piemērs, ir bibliotēku iepirkums. Igaunijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Latvijā un grāmatu cenas – augstākas. Neskatoties uz to – grāmatu tirāžas kaimiņvalstī ir lielākas un izdoto grāmatu skaits ir lielāks.”
“Kāpēc? Tāpēc, ka grāmatas bibliotēkām tiek iepirktas daudz lielākā skaitā nekā Latvijā. Igauņiem finansējums bibliotēku iepirkumam ir daudz nopietnāks, un var lēst, ka vērtīgās grāmatas tiek iepirktas vismaz 400 eksemplāru skaitā. Šāda stabilitāte ļauj izdevējiem daudz vieglāk uzņemties riskus un veidot sarežģītus, laikietilpīgus projektus – enciklopēdijas, rokasgrāmatas u. c. Latvijas skaitļi ir daudz pieticīgāki – ir virkne vērtīgu grāmatu, kas pārdotas tikai apmēram 350 eksemplāru apjomā.”
“Tātad – viss pārdotais ir mazāks par Igaunijas bibliotēku iepirkumu. Ir redzēti skaitļi par vērtīgu grāmatu iepirkumu apmēram 30 eksemplāru apjomā. Jā, tas palīdz taupīt budžeta līdzekļus, bet šādi mēs paši sev šaujam kājā – izdevniecības negrib iesaistīties sarežģītos projektos, pie autoriem, speciālistiem un zinātniekiem, kas iesaistīti šādu grāmatu veidošanā, nenonāk nauda,” saka V. Kilbloka.
Ar citām atbalsta formām ir sarežģītāk. Tā sauktā “vāka cena”, būtībā – izdevēju vienošanās par grāmatu cenām – Latvijā ir aizliegta, daudzviet Eiropā vēl atļauta, bet sākusies diskusija, vai šāda vienošanās par cenu nav pretrunā ar likumdošanu un brīvo konkurenci. Vēl iespējams atbalstīt grāmatu izdošanu ar Kultūrkapitāla fonda finansējumu jaunajiem izdevumiem un tulkojumiem. Visbeidzot, visi aptaujātie uzsver, cik liela pozitīvā loma ir Latvijas autoru darbu panākumiem ārzemēs.
“Pēc veiksmīgās piedalīšanās Londonas grāmatu izstādē tagad, pirmo reizi neatkarības laikā, ārvalstu izdevēji sāk interesēties, kādi ir latviešu bestselleri, bērnu autori un citi,” uzsver izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja V. Kilbloka.
Izdzīvošanas modeļi
Vija Kilbloka stāsta, ka izdevniecības galveno ienākumus gūst pirmajos trijos četros mēnešos pēc grāmatas izdošanas un pamata stratēģija balstās uz reālas cenas noteikšanu, kas balstīta uz iepriekšējo pieredzi.
Ļoti svarīga loma grāmatniecības nākotnē ir bibliotēkām. Ir ārkārtīgi pieaudzis skaitlis, cik reizes grāmatas izlasa bibliotēkās. Daudzas grāmatas tiek izdotas tikai 1000 vai nedaudz lielākā tirāžā, bet populārākās grāmatas bibliotēkās tiek izlasītas ap 3000 reižu.
Šajā jomā gan esot arī viens pozitīvs piemērs – publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls”.
“Tas ir Latvijā pirmais gadījums, kad valsts atzīst, ka elektronisko grāmatu licences ir jāpērk un autoriem ir jāmaksā, – tas nākotnē varētu pavērt lielākas perspektīvas elektroniskajām grāmatām,” saka V. Kilbloka.
Izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore I. Ābelīte uzsver, ka, plānojot tirāžas apjomu, izdevniecība skatoties, cik iepriekš līdzīgas tematikas grāmatas ir izdevies pārdot, vēro arī konkurentus, turklāt korekcijas plānos ievieš arī plānotais pārdošanas laiks – atkarībā no tā, vai grāmata ir cieši saistīta ar konkrētu notikumu vai arī tai ir kultūrvēsturiska vērtība un interese par to saglabāsies vairākus gadus, mainās arī tirāžas.
Maksimāli lielu skaitu grāmatu izdevniecība cenšoties pārdot par reālo cenu un ar atlaidēm kā tirdzniecības veicināšanas mehānismu īpaši neaizraujoties. Viņa gan nenoliedz, ka atlaides būtiski veicina tirdzniecību un atsevišķu grāmatu izdošanas stratēģija, viņasprāt, liecinot par mērķi gūt peļņu un pārdot maksimālu grāmatu skaitu ar atlaižu palīdzību.
Izdevniecības “Retorika A” menedžere Jeļena Solodjankina nozares situācijas relatīvo stabilizāciju saista ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un ar to saistīto vaļasprieku izdevumu pieaugumu.
Viņa skeptiski vērtē ideju, ka PVN likmes samazināšana nopietni samazinātu arī grāmatas cenu. J. Solodjankina atzīst, ka jautājumu par katras grāmatas cenu un realizāciju jārisina katrai grāmatai atsevišķi, bet izdevniecības biznesa stratēģijā par svarīgāko punktu uzskata savas nišas atrašanu un līdera pozīcijas ieņemšanu tajā.
