Grāmatas – no pašvaldību maka 0
Lielu vilšanos izdevējiem, bibliotekāriem un, jādomā, arī lasītājiem sagādāja ziņa, ka arī šogad, neraugoties uz “Latvijas valsts mežu” (LVM) piešķirto 800 000 latu lielo ziedojumu, Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) nav atjaunota mērķprogramma ne izdevumu iepirkšanai publiskajām bibliotēkām, ne arī Bērnu un jauniešu žūrijai.
Tas nozīmē, ka publiskās bibliotēkas fondu papildināšanai un atjaunošanai jau trešo gadu pēc kārtas var cerēt tikai uz pašvaldību un ziedotāju atbalstu. Īpaši būtisks šajā ziņā ir Lauku Bibliotēku atbalsta biedrības ieguldījums, kurā savu nozīmīgu devumu ir sniedzis arī viens no tās dibinātājiem un galvenajiem atbalstītājiem AS “Lauku Avīze”.
Arī Bērnu un jauniešu žūrijas rīkotāji un atbalstītāji, visticamāk, atkal būs spiesti rīkot ziedojumu vākšanas kampaņu, lai visām 470 bibliotēkām, kuru jaunie lasītāji gribētu piedalīties žūrijā, nodrošinātu grāmatu komplektus simts latu vērtībā.
Politisks lēmums
Publiski notikusī viedokļu sadursme starp grāmatniekiem un VKKF situāciju nevis risina, bet gan sarežģī vēl vairāk, – uzskata VKKF padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa: “Mēs esam ļoti priecīgi par katru papildu naudu projektiem, taču vienošanās “Latvijas valsts mežu” ziedojumu sadalīt ar VKKF starpniecību galvenokārt izdevīga politiķiem, lai varētu teikt, ka fonda budžets šogad audzis. Faktiski bāzes finansējums samazinājies par 300 000 latiem.”
VKKF mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” kuratore Vita Vilka bažījas, ka ar jauno kārtību neapmierināto būs vairāk nekā apmierināto, jo diezgan daudzi no iesniegtajiem projektiem nekādā veidā nesaistās ar VKKF prioritātēm, bet gan iekļaujas LVM līdz šim atbalstītajās jomās, piemēram, dabas aizsardzībā.
Grāmatnieki izstumti?
Tā kā “LVM” sākotnēji plānotā pusmiljona vietā piešķīruši 800 000 latu, VKKF izdevies izcīnīt divas papildu mērķprogrammas – “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” un “Konkurss par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas”, stāsta Gundega Laiviņa. Tajās abās tiek pieņemti arī grāmatniecības projekti, tāpat arī mērķ- programmā “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”.
Lielo, naudas ietilpīgo projektu rīkotāji gluži labi apzinās finansiālo situāciju un cenšas tai pielāgoties. Solvita Ozola, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre, kura ar projektu palīdzību rūpējas par kaut minimālu valsts finansējumu publisko bibliotēku iepirkumam, teic – pērn projektu konkursos iesniegti projekti 20 000 latu apjomā, bet šā gada pirmajā konkursā prasīti tikai desmit tūkstoši, “jo visai literatūras nozarei VKKF pirmajā konkursā piešķirti 50 000 latu”.
Niecīgā projektos iegūstamā naudas summa pērn ļāvusi katrai no 28 reģionālajām bibliotēkām un Neredzīgo bibliotēkai nopirkt deviņas ekspertu izvēlētas grāmatas. Sen pagājis laiks, kad par valsts līdzekļiem varēja samērīgi iepirkt visu Latvijas izdevēju apgādātās grāmatas; piemēram, tik pieprasītei “Lauku Avīzes” izdevniecības darbi par valsts naudu bibliotēkās nav nonākuši kopš 2008. gada.
Arī LNB Bērnu literatūras centra vadītāja un Bērnu un jauniešu žūrijas iniciatore Silvija Tretjakova apzinās, ka programmas grāmatām vien gadā nepieciešamie 47 000 latu VKKF ir nepaceļama summa. Taču viņa zina arī ko citu: “Projekta izvērtējuma anketas atklāj, ka valsts dotajam latam pašvaldības pievieno divus latus lasīšanas veicināšanas aktivitātēm – dāvaniņām, ekskursijām, teātra biļetēm, saldumiem, lasītāju ballītēm u.c. Bet – ja nav šī lata?!”
Jāvienojas un jācīnās!
Runājot ar grāmatizdevējiem, bibliotēku, lasīšanas veicināšanas projektu rīkotājiem, nākas secināt – viņi lielākoties cer, ka par sava darba vajadzību līdzekļu dalītājus izdosies pārliecināt ar rezultātiem vien. Gundega Laiviņa uzskata – grāmatniekiem daudz intensīvāk būtu jāstrādā gan ar Kultūras ministriju, gan Ministru kabinetu, gan Saeimas frakcijām un komisijām, lobējot savas intereses. Viņa pamatoti uzskata – lasīšanas veicināšanas programmas un bibliotēku iepirkums – tāpat kā vairākas no mērķprogrammām, kuras šogad naudu caur fondu saņems, pateicoties “LVM” ziedojumam, – būtu jāfinansē tieši no valsts budžeta, nevis ar VKKF projektu konkursa starpniecību, kuru pamatideja ir attīstīt un atbalstīt radošo procesu.
Diemžēl salīdzinājums ar kaimiņiem atkal ir nelabvēlīgs Latvijai. Igaunijas Kultūras ministrijas bibliotēku nozares padomniece Mēli Veski:
“Publiskās bibliotēkas atrodas pašvaldību pārziņā, taču saņem papildu līdzekļus no valsts grāmatu un citu materiālu iepirkumam. Agrāk proporcija bija aptuveni vienāda – 50 procenti no pašvaldību un tikpat no valsts budžeta, diemžēl divi pēdējie gadi pašvaldībām bijuši ļoti smagi un iepirkuma nauda samazināta. Arī valsts līdzekļi iepirkumam 2009. gadā samazinājās, bet kopš tā laika ir stabili 1,7 miljoni eiro (aptuveni 1,19 miljoni latu) gadā.”
Jāpiebilst, ka Igaunijas Kultūras ministrija piešķir arī naudu četru koordinatoru algām katrā no 15 reģionālajām bibliotēkām; kopā Igaunija no valsts budžeta šim mērķim atvēl 477 536 eiro (~335 275 latus) gadā. M. Veski informēja, ka ministrijas budžetā tāpat paredzēti nelieli līdzekļi bibliotekāru apmācībai un attīstībai, tāpat arī mēbeļu iegādei, ja bibliotēka pārceļas uz jaunām telpām, kā tieši nupat Harju reģiona bibliotēka.
Līdzīgu, miljonam latu tuvu summu no valsts budžeta iepirkumam saņem arī Lietuvas bibliotēkas.
Latvijas Kultūras ministrija šā gada budžetā bibliotēku atbalstam varētu izmantot 25 000 latu, informē ministrijas preses sekretāre Annija Senakola. Vēl neesot pilnīgi skaidrs, kā šo naudu sadalīs, – iespējams, daļu atvēlēs Bērnu un jauniešu žūrijas noslēguma pasākuma – Lielo lasīšanas svētku – sarīkošanai. Daļu – KM neatklāj, cik lielu, – paredzēts izmantot, lai piesaistītu ziedotājus jaunu un vērtīgu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām. Ja ministrija šim mērķim plānojusi tērēt vairāk par 4000 latiem, tad gan labāk būtu tos novirzīt grāmatu iepirkumam, jo tieši tik lielu summu pērn izdevies iegūt VKKF projektu konkursos. Citādi jāsecina, ka Kultūras ministrijai bibliotēkas vajadzīgas tikai tādēļ, lai varētu uzturēt atbilstošo nodaļu ministrijā…
Viedoklis
Ruta Cibule, Balvu Centrālās bibliotēkas direktore, VKKF padomes locekle: “Valsts iepirkumu publiskajām bibliotēkām es pieredzēju tikai kā tā ekspertu komisijas locekle – kad pirms trim gadiem kļuvu par bibliotēkas direktori, tas faktiski vairs nepastāvēja. Šādā formā kā patlaban es vēlētos, lai tie daži tūkstoši latu, ko saņem iepirkumam, tiktu novirzīti Bērnu un jauniešu žūrijai. Tad vismaz vienai pozīcijai tiktu kaut cik pieklājīga summa, un tieši viņi ir mūsu nākamie lasītāji. Turklāt grāmatas, kas tiek nopirktas par konkursā iegūtajiem līdzekļiem, parasti pienāk ar tādu novēlošanos, ka vismaz mēs tieši tās jau esam paspējuši nopirkt. Taču valsts iepirkums kopumā būtu vēlams un atbalstāms, jo motivētu pašvaldības. Tad varētu noteikt, ka valsts un pašvaldība iepirkumam dod noteiktu procentu. Tas arī veicinātu kvalitatīvāku bibliotēku fondu veidošanos.”
