Grāmatas, kurās smelties mednieka gudrības 0
Nokļūstot kādā no Eiropas mednieku izstādēm, viesojoties citās valstīs, nereti pārņem skaudība par to, cik daudz literatūras par medībām ir, piemēram, Vācijā vai tajā pašā Čehijā, Spānijā vai Francijā. Mūsu mednieks šajā ziņā ir turēts uz tādas kā diētas, līdz pienāk brīdis, kad informāciju sāc meklēt citu valstu forumos.
Tas gan iespējams ar nosacījumu, ka spēj lasīt citās valodās. Tēmas, par kurām raksta pasaulē, ir daudz un dažādas, sākot ar dzīvnieku aprakstiem, beidzot ar grāmatu par atsevišķām suņu šķirnēm vai pat vienkārši asinspēdu meklēšanu. Jauna mednieka dzīvē iestājas brīdis, kad svarīgi atrast jebkādu informāciju par medībām, jo medību pasaule ir tik plaša un vēl neatklāta. Ir cilvēki, kuri kā milzu dārgumus kolekcionē grāmatas un žurnālus par medībām, daudzi var lielīties ar izcilām kolekcijām, kas tiek sargātas kā acuraugs.
Pēdējā laikā, pateicoties tieši izdevniecībai “Latvijas Mediji”, pie mednieka nonāk arvien vairāk informācijas drukātā veidā par dažādām tēmām. Nevis kā līdz šim viena milzu grāmata, kas tradicionāli iznāk reizi piecpadsmit gados, bet gan mazāki izdevumi par konkrētām tēmām – receptes, ieroči, medību suņi, medību saimniecība, slimības utt.
Tomēr tāpat tā ir neliela pile salīdzinājumā ar informācijas apjomu, ar kādu lutina citu valstu medniekus. Galvenā problēma, runājot par drukāto informāciju medniekiem, ir tas, ka šī tēma ir ļoti specifiska un interesēs tikai konkrētus medniekus, kā arī finansiālais aspekts. Iztulkot, sarakstīt, salikt un izdot grāmatu nav lēts prieks, un pēc tam noskatīties, kā tā sapel grāmatu veikalu plauktos, jo lielākajai daļai mednieku šī tēma pašlaik nav aktuāla, – tas plosa sirdi.
Latvijas medniekam ir pieejamas dažādas grāmatas, bet lielākoties tās ir ar vispārīgu informāciju, nevis veltītas vienas tēmas dziļākai izpētei. Vāciešiem, piemēram, 2017. gadā iznāca 222 lappušu grāmata – cietos vākos, ar skaistām bildēm, veltīta tikai un vienīgi mežacūkai. No A līdz Z, tikai un vienīgi mežacūka, plus vēl grāmatai ir videopaskaidrojumi, kas pieejami īpašā lietotnē. Pilns komplekts. Vai tas pašlaik būtu pieejams Latvijas medniekam? Diez vai, jo nekad mūžā nebūtu iespējams pārdot tik daudz grāmatu, lai atmaksātos to izdošana.
Varētu jau likt arī reklāmas, lai gūtu finansiālo atbalstu, bet ir tik daudz mednieku, kuri sūdzas par to, ka žurnālos un grāmatās ir reklāmas, kas vēl piedevām atkārtojoties. Jāsaprot gan, ka žurnāls bez reklāmām maksās daudz vairāk, bet citreiz mednieki nesaskata šo saikni. Vāciešiem, piemēram, ir grāmatu sērijas par konkrētām suņu šķirnēm, un tie nav mazi un plāni bukletiņi, kādu 2006. gadā izdeva par Latvijas nacionālo medību suņu šķirni. Tie ir masīvi darbi, kuros var atrast svarīgu un būtisku informāciju par konkrēto suņu šķirni.
Iesakām izlasīt
Lielā medību grāmata
Izdota 1999. gadā; Sastādītājs Juris Rankevics. Kļuvusi par bibliogrāfisku retumu; Izdevējs Jumava
Šī ir grāmata, ar kuru izaugusi vesela mednieku paaudze. To 1999. gadā izdeva Jumava, sastādītājs nu jau labu laiku aizsaulē medījošais Juris Rankevics. Tā veidota kā “grāmata, kas domāta lasītpratējiem medniekiem un cilvēkiem, kuri interesējas par dzīvo dabu, kā rokasgrāmata tiem, kam nav bail paspert soli nost no asfalta. Ar terminu lasītpratējs domāts domājošs cilvēks plašākā nozīmē, jo medības vispirms ir izglītotu un domājošu un tikai pēc tam naudīgu cilvēku izprieca un laika pavadīšanas veids. Medības vispirms ir dzīvesveids!” Lielajā medību grāmatā aplūkotas visas klasiskās tēmas, lai gan īsi un konspektēti, bet tik un tā, radot priekšstatu par tēmu. Zīdītāji, putni, medību saimniecība, medību veidi, šķirnes medību suņi, medību ieroči, medību trofejas un taksidermija, medību ētika un estētika, kā arī medījumu gaļas ēdieni. Jāsaka, ka daļa informācijas, protams, joprojām ir aktuāla, bet ir lietas, kas jau sen novecojušas, it īpaši attiecībā uz medījamo dzīvnieku medīšanas sezonām un likumu normām. Pēdējo divdesmit gadu laikā šajā jomā daudz kas ir mainījies. Grāmatā vēl minēts, ka tinis Latvijā ir sastopams ļoti reti, bet tagad varam skaidri sacīt, ka nav sastopams nemaz. Nav jau tā, ka pirms divdesmit gadiem medīt bija iespējams daudz plašāk, piemēram, 1999. gadā mežazoss nebija medījamo dzīvnieku sarakstā, bet tagad ir.
Medības Latvijā
Izdota 2014. gadā; Sastādītājs Aldis Sāvičs; Veikalos vairs nav nopērkama; Izdevējs Lauku Avīze/Latvijas Mediji
Šis ir jaunākais izdevums medībām veltīto grāmatu plejādē. Izdota 2014. gadā Latvijas Mediju, tolaik Lauku Avīzes paspārnē. Sastādītājs Aldis Sāvičs, un jāsaka, ka vairāki autori, kas rakstīja Lielajai medību grāmatai, rakstījuši arī šai. Lai gan izdota tikai pirms pieciem gadiem, vairākas ikoniskas medību saimniecības personības, kas piedalījās grāmatas tapšanā, jau devušās uz citiem medību laukiem.
“Medības Latvijā” ir plašāka, bagātīgāka un arī noderīgāka nekā “Lielā medību grāmata”. Te plašāk par medību veidiem, ieročiem, kā arī mednieka ekipējumu, pieskaroties jau tādām laikmetīgām tēmām kā nakts redzamības tēmēkļi, binokļi, tālmēri, rācijas utt. Ievadā Aldis Sāvičs raksta: “Kopš seniem laikiem katra sevis cienoša mednieka ieroču un trofeju istabas neatņemama sastāvdaļa ir bijis pamatīgs dižkoka grāmatskapis, kurā saimnieks novietoja žurnālus un albumus, goda vietu atvēlot iecienītākajai, noderīgākajai, krāšņākajai medību grāmatai. Laikam ritot, mainījušies informācijas uzglabāšanas un izplatīšanas veidi, cilvēku paradumi, bet nekas nevar aizstāt to sajūtu, kad turi rokās jaunu, skaistu grāmatu, turklāt par tēmu, kurā ik sīkums šķiet interesants.”
Šī grāmata vēl ir pietiekami aktuāla un arī piedāvā gana daudz informācijas, kas interesanta būs ne tikai jaunajam medniekam, bet arī pieredzējušam jēgeram. Ir lietas, kas pēdējo piecu gadu laikā mainījušās, kaut vai pārmaiņas medību saimniecībā, kas attiecas un mežacūkām un Āfrikas cūku mēri, tomēr grāmatā var atrast pietiekami daudz noderīgu lietu.
Medības. Atziņas un patiesības
Izdota 2010. gadā; Autors Jānis Vanags; Kļuvusi par bibliogrāfisku retumu; Autora izdevums
Jāņa Vanaga grāmata starp citām līdzīgām izceļas ar vienu niansi – dažām pietiekami pikantām bildēm, raksturojot gadalaikus. Ir mednieki, kas ko tādu novērtē.
Kā saka autors, rakstot un apkopojot atziņas grāmatas nodaļās, vienmēr pievērsis uzmanību tam, lai šie vērojumi, pārdomas un secinājumi noderētu jaunajiem medniekiem un palīdzētu viņiem kļūt par īstiem medniekiem. Grāmatā ir daudz noderīgas informācijas, tajā skaitā dati par Latvijā nomedītajiem un uzskaitītajiem dzīvniekiem kopš 1954. gada. Tāpat rakstīts par biotehniskiem pasākumiem – termins, kas pēc būtības no mednieka leksikas ir pazudis. Tāpat interesanta nodaļa ir par dažiem desmitiem mednieku trūkumu. Par trūkumiem Jānis Vanags uzskata skaudību par biedra veiksmi, dārgu odekolonu lietošanu medību rītā, patronu žēlošanu, pārāk lielu ēšanu un dzeršanu, kā arī žēlošanos par savu neveiksmi biedriem, kuriem gar to nav nekādas daļas.
Medniecība
Izdota 1943. gadā, pārizdota 2010. gadā; Autors prof. Dr. rer. for. Arvīds Kalniņš; Kļuvusi par bibliogrāfisku retumu; Izdevējs Apgāds Zvaigzne ABC
Savā ziņā mednieku Bībele, jo likusi pamatus idejai par to, kādai jābūt šai tēmai veltītai grāmatai latviešu valodā. Arvīds Kalniņš (1894–1981) ir izcila personība Latvijas zinātnē – koksnes ķīmijas nozares pamatlicējs, viens no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas dibinātājiem un viens no pirmajiem akadēmiķiem. Šis ir apjomīgs darbs uz vairāk nekā 700 lappusēm, kas aptver medniecību no visiem aspektiem. Protams, daudz kas kopš 1943. gada ir mainījies, bet dažādi pamatprincipi un atziņas tomēr ir palikušas nemainīgas. Ļoti interesanti un reizumis smieklīgi ir arī dzīvnieku un to uzvedības apraksti. Šī grāmata ir arī fantastiska vēstures liecība par to, kas medības bija agrāk, kā tika veidota medību saimniecība, kā arī iespējams iepazīties ar daudzām aizmirstām, bet mūsdienās noderīgām lietām. Grāmata dod ieskatu laikā, kad bija medījami ūdri, vāveres, lidvāveres, tiek minēts tāds brīnums kā meža trusis.
Izrādās, ka “lielā skaitā ieviesušās, vāveres uzskatāmas kā kaitīgi dzīvnieki arī no mežsaimniecības viedokļa”. Savukārt trusi sauc arī par kaniķi, un “arī pie mums meža truši ievesti no Vācijas vairāk reižu, bet tomēr nevairojas tik ātri kā dienvidos; ziemā viņi jābaro. Pēc ievāktām ziņām spriežot, visvairāk tie bijuši izplatījušies Mežotnes un Svītenes mežos (Jelgavas apr.), kur, neskatoties uz visām pūlēm viņus iznīcināt, tas līdz Pirmajam pasaules karam laikam tomēr nebija izdevies.” Pielikumā ir Lielvācijas valsts medību likumdošanas pamati, šejienes medību nosacījumi, noteikumi par suņu nodokli, plēsējputnu pazīšanas tabulas, medību signāli (gan vācu, jo Aļņa Zaķa latviešu medību signāli tika izstrādāti vēlāk), kā arī tā laika medījumu statistika. Arvīda Kalniņa grāmata patiesībā ir ļoti vērtīgs ieguvums, ko ik pa laikam pāršķirstīt.
Medības. Medību taka gada garumā
Izdota 2003. gadā;Autors Gerts G. fon Harlings, tulkota no vācu valodasKļuvusi par bibliogrāfisku retumu; Izdevējs Apgāds Zvaigzne ABC
Par grāmatu autors ievadā raksta: “Pieredzējušajiem medniekiem tā ļaus kavēties atmiņās, jaunajiem liks ieklausīties un būt vērīgiem, bet nemedniekos modinās sapratni par brīnumaino un atbildīgo uzdevumu, ko mēs veicam, lai saglabātu un nosargātu mūsu apdraudēto dabu.” Tas ir gājums pa medību platībām dažādos gadalaikos, skatoties mēnesi pēc mēneša. Tā ir skaista grāmata ar novērojumiem un bildēm, veidojot tādu kā romantisku ieskatu medniecībā. Vienīgi grāmatā zosu medības ieliktas augustā, visticamāk, kā tas ir citās valstīs, tāpat rakstīts par murkšķiem un dambriežu riestu, un paipalu medniekiem, kas nav mums raksturīgi. Tomēr kā informācijas avots par šīm sugām šī grāmata ir noderīga. Grāmata var kļūt par iedvesmu skaistām medībām un tradīcijām.
Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā
Izdota 2011. gadā; Autors Gunārs Skriba; Kļuvusi par bibliogrāfisku retumu; Autora izdevums
Šis ir pamatīgs darbs uz vairāk nekā 600 lappusēm par mūsu mežu ķēniņu – staltbriedi, sākot ar ieskatu staltbriežu sugas senvēsturē un dzīvnieku sistemātikā, apskatot pēcleduslaikmeta aborigēnos staltbriežus, runājot par otrreizējo staltbriežu atgriešanos Latvijā, par šiem dzīvniekiem Pirmā pasaules kara laikā, brīvvalsts laikā, līdz pat mūsdienām. Plaša informācija ir par būtiskākiem Latvijas staltbriežu dzīves aspektiem, to audzēšanu nebrīvē un citiem interesantiem faktiem.
Kam pievērst uzmanību
Medību suņu apmācīšana
A. Siliņš, 1971. gads.
Maza grāmatiņa, kas, visticamāk, ir kļuvusi par lielu retumu vai arī aizmirsta slēpjas kādā grāmatplauktā. Grāmatiņā pieminētas daudzas medību šķirnes, un, lai gan būs informācija, kas ir novecojusi, tomēr viena atziņa ir ļoti patiesa: “Medību suņu izaudzēšana un apmācīšana prasa daudz pūļu, taču bauda, ko sagādā medības ar labi apmācītu suni, ieguldīto darbu kompensē pilnībā.”
Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana
Sastādītājs Aldis Sāvičs, 2014. gads
Grāmata, kas būs ikviena mednieka padomdevējs un palīdzēs noteikt, vai dzīvnieks medījams vai saudzējams, novērtēt pārnadžu vecumu un kvalitāti pēc ķermeņa izmēriem un silueta, pareizi apstrādāt medījumu, lai iegūtu kvalitatīvas trofejas. Vēl pieejama LA.lv e-veikalā.
Medību saimniecība Latvijas PSR
Sastādītājs A.Siliņš, 1984. gads
Šī ir vēl viena savā ziņā ikoniska grāmata, pēc kuras eksāmenam mācījusies viena mednieku paaudze. Šī grāmata gan vērsta tieši uz saimniecību padomju laika stilā, kad galvenais bija iegūt pēc iespējas vairāk medību produkcijas. Tādēļ uzmanība tiek pievērsta postījumu un kaitēkļu samazināšanai. Šī grāmata ir daudzu mednieku mājās, bet jaunajai paaudzei nav nojausmas par tās eksistenci.
Medību ieroči
Aivars Dundurs, 2000. gads
Nozīmīga, interesanta un noderīga grāmata, kura kļuvusi par ļoti iekārojamu mednieku vidū, jo ir praktiski vienīgā grāmata par šo tēmu latviešu valodā.
Medījamo ūdensputnu noteicējs
Jānis Vīksne, 2003. gads
Ļoti vērtīgs izdevums, piedzīvojis pārizdošanu, bet nu jau mūsdienās ir digitalizēts un pieejams tiešsaistē. Palīdzēs pīļu medību laikā un ļaus atpazīt ūdensputnus. Tiešsaistes noteicējs atrodams nomeditie.org
Vecuma noteikšana pārnadžiem pēc zobu nodiluma
Alda Pupila, 2008. gads
Noderīgs un praktisks izdevums, kas ļauj pietiekami efektīvi noteikt stirnu, staltbriežu un aļņu vecumu. Jāsaka gan, ka šī bukleta informācija iekļauta arī 2014. gada grāmatiņā “Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana”.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
