Grāmatas klausīšanās pret lasīšanu: vai ir starpība? 18
Nesen “New York Times” viedokļu rakstā Daniels Vilingems, Virdžīnijas universitātes psihologs un vadošais lasītprasmes pētnieks, aplūkoja jautājumu par to, vai grāmatu klausīšanās ir līdzvērtīga to lasīšanai. Viņš uzdod bieži uzdotu jautājumu: vai audio grāmatu klausīšanās ir mazliet šmaukšanās?
Vilingems skaidro, ka gan rakstītā, gan runātā tekstā ir vērtība. Abi formāti ir vērtīgi, tomēr tie nav vienlīdzīgi, vēsta portāls “Psychology Today”.
Saskaņā ar Vilingemu audio grāmatas ir vērtīgi klausīties brīžos, kad citādi grāmatu nelasītu, piemēram, sporta zālē, ejot pastaigā vai braucot automašīnā. Tā noteikti ir klausīšanās priekšrocība salīdzinājumā ar lasīšanu.
Galvenā atšķirība starp lasīšanu un klausīšanos ir tā, ka lasīšana ir aktīva darbība, bet klausīšanās ir pasīva. Lasot jūs iesaistāties tekstā, bet audio grāmatā vārdi tiek nolasīti jūsu vietā. Ja jūs aktīvi neuztverat informāciju, grāmatas virzība noritēs bez jums.
Savukārt audio grāmatas darbojas neatkarīgi no jūsu iesaistes. Jūs varat klausīties, ļaujot domām klīst, un stāsts tomēr turpināsies.
Vilingems piemin, ka sarežģītiem tekstiem ir nepieciešama lielāka iesaiste. Dažreiz ir jāatgriežas un jāpārlasa teksts. Tas nozīmē, ka sarežģītākam materiālam labāk der lasīšana, nevis klausīšanās.
Tehniskam materiālam labāk der lasīšana. Mēs nekad neiedomātos klausīties matemātikas uzdevumu, jo zinām, ka tam izpratnei ir nepieciešama rūpīga analīze. Līdzīgi, ja ir solis pa solim arguments, kur katrs solis noved pie nākamā, tad šādu tekstu labāk ir lasīt, nevis klausīties.
Tomēr ir situācijas, kad arī sarežģīta satura grāmatu ir vērts klausīties, nevis lasīt. Kāpēc? Tāpēc, ka, iespējams, tad tā grāmata netiktu aplūkota vispār.
Galu galā ir godīgi – pat nepieciešami – uzskatīt audio grāmatas un rakstītus tekstus par būtiski atšķirīgiem informācijas nesējiem. Jautāt, kas ir labāks, ir līdzīgi kā jautāt: “Vai man vajadzētu redzēt filmu vai izlasīt grāmatu?” vai pat “Vai man vajadzētu izlasīt kopsavilkumu vai visu grāmatu?” Tās ir dažādas formas, kuru pamatā ir viens un tas pats darbs. Kuru no tām vajadzētu izvēlēties, ir atkarīgs no tā, cik daudz laika un resursu ir vēlme šim procesam veltīt.
Varbūt vissvarīgākā atšķirība starp audio grāmatu un rakstītu tekstu ir stāstītāja klātbūtne.
Uzrakstītam tekstam nav stāstītāja, izņemot to, kas atrodas jūsu galvā. Un tas dara visu iespējamo, lai autora tonis būtu patiesi atspoguļots. Tomēr ikviens, kurš klausās audio grāmatas, zina, ka stāstītājs var būtiski ietekmēt uztveri, tāpat kā aktieru ansamblis ietekmē lugu.
Tātad, nē, grāmatu klausīšanās nav krāpšanās. Atkarībā no teksta izpildījuma tas varētu būt pat labāks risinājums. Galu galā svarīgākais ir laiks, kas pavadīts, apgūstot jaunas idejas un piedzīvojot jaunas pasaules. Un, ja audio grāmatas atver durvis uz jaunām idejām un pasaulēm, tas ir svarīgākais.
