– Šie izdevumi varētu būt īsta zelta dzīsla pasaulē aizklīdušo dzimtu pēctečiem – grāmatā “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” atradu vairākas aizkustinošas epizodes par trimdas lībiešiem. 4
– Tiem, kuri aizbraukuši, tā patiesi varētu būt īsta zeltraktuve. Jā, protams, ne visi vairs var izlasīt grāmatu latviešu valodā, tomēr tā jebkurā gadījumā ir. Grizeldas Kristiņas meita Sarmīte no Kanādas teica: cik lieliski, ka tāda grāmata ir, jo vecāki par dzīvi Latvijā neko daudz nestāstīja. Tagad viņai ir sajūta, ka saprot savu pagātni, savu vecāku saknes. Jā, to vērtību izjutuši visi, ar ko es saskāros, visiem bija liels prieks, ka top šāda grāmata. Ārkārtīgi interesants bija Daniels no ASV, kurš speciāli izvēlējās ar Fulbraita stipendiju braukt uz Latviju, jo viņa senči ir lībieši no Vaides.
– Vai pēc visiem saviem pētījumiem varat pateikt, kādēļ lībieši faktiski izzuduši no Latvijas kartes? Ja skatās sākotnējos skaitļus, tad šķistu – pašreizējās Latvijas teritorijā pirms gadiem tūkstoš bija aptuveni vienāds kuršu, zemgaļu, sēļu un lībiešu skaits, turklāt lībieši taču apdzīvoja patiešām plašas teritorijas gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Rīgas apkārtnē pie Daugavas…
– Neesmu vēsturniece pēc izglītības, tādēļ pilnīgi precīzu datu par lībiešu skaitu man nemaz nav. Viens skaitlis, ko esmu atradusi Jāņa Stradiņa materiālos, liecina, ka Latvijā 13. gadsimtā, krustnešu laikā, bijuši tikai aptuveni 150 000 iedzīvotāju, no tiem tikai 20 000 lībiešu. Tātad jau 13. gadsimtā, kaut arī viņi apdzīvoja Vidzemi, Kurzemes ziemeļus, Pierīgu, tomēr tas skaitlis nav necik liels. Un visi vēlāko gadsimtu skaitļi parāda lejupejošu tendenci – jau 1935. gadā lībiešu jūrmalas ciemos vairs bijuši tikai apmēram 900. Es sliecos domāt, ka izšķirošais tomēr ir bijis tas, ka vairākums, kā tas notiek vienmēr, asimilējis mazākumu. Vienā teritorijā divām tik atšķirīgām valodām bija grūti līdzvērtīgi līdzās pastāvēt, vienīgais jautājums varēja būt par to, vai šī izzušana notiks ātrāk vai vēlāk. Protams, tur ir daudz blakus apstākļu, dažādu vēsturisku triecienu – kari, lielais mēris 18. gadsimtā, kad ļoti daudzi lībieši aizgāja bojā.
– Cilvēku aizplūšana no Latvijas laukiem aizsākās padomju periodā, varbūt tas ietekmējis arī lībiešu likteni?
– Noteikti nevar teikt, ka lībiešu izzušanā vainīgs tikai padomju laiks, tas varbūt vienīgi procesu paātrināja par kādiem pārdesmit gadiem, bet iznākums citāds diezin vai varēja būt. Jo arī pirmskara Latvijas laikā lielākajā daļā ģimeņu īpaši nelietoja lībiešu valodu, bija apziņa, ka ar to jau tālāk par sava ciema slieksni nevar tikt. Te drīzāk būtu jāpaskatās, ko latvieši var no lībiešu vēstures mācīties. Mums, latviešiem, taču tagad arī pustautas aizbraucis projām. Nevar teikt, ka esmu galīga pesimiste, bet optimiste arī neesmu. Ja latvieši grib izdzīvot, par nākotni ir ļoti nopietni jādomā.
