“Nācija bez grāmatām mūsu valodā pāris paaudžu laikā pilnībā izzustu!” Sabiedrībā zināmi cilvēki aktualizē nopietnu problēmu 5
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) sākusi jaunu akciju, lai pievērstu valdības un sabiedrības uzmanību nozarei. Turpmākajās divās nedēļās katrs no 13 ministriem svinīgā dāvinājumā saņems 13 dažādu Latvijas grāmatu izdevēju (“Latvijas Mediji”, “Zvaigzne ABC”, Jāņa Rozes apgāds, “Liels un mazs”, “Zinātne”, “Avots” un citu) grāmatas, tādējādi uzsverot, ka Latvijas grāmatniecība spēj piedāvāt vērtīgu literatūru ikvienai nozarei.
“Vēlamies iet uz ministrijām pozitīvi un ar smaidu, bet neatlaidīgi cīņā par savu mērķi – panākt PVN likmes samazināšanu visām Latvijā izdotām grāmatām – drukātām, audio, e-grāmatām,” uzsver LGA izpilddirektore Marika Celma.
Laikā, kad Latvijas grāmatizdevēju nozare cīnās par izdzīvošanu, tā ir gatava turpināt sarunas ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju par 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu visām Latvijā izdotām grāmatām no 2022. gada. Satraucoša ir statistika par grāmatas kā kultūras preces patēriņa mazināšanos un jauniešu nepietiekamo lasītprasmi – spēju izlasīto saprast un interpretēt. Kā liecina PISA (“Programme for International Student Assessment”) 2018. gada dati, jauniešu lasītprasme Latvijā ir zem vidējā OECD un partnervalstu līmeņa.
Vai spēsim saglabāt latviešu valodu, kas ir katras nācijas pamats, ja apdraudēta ir grāmatizdevēju nozares pastāvēšana, kas tieši un netieši atbalsta ikvienu tautsaimniecības nozari? Vai turpmāk esošie un topošie nozaru speciālisti būs konkurētspējīgi?
Lai aktualizētu grāmatu lasīšanas nozīmi konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā, LGA aicināja atbildēt uz četriem jautājumiem sabiedrībā zināmus cilvēkus – Dailes teātra režisoru Viesturu Kairišu, “TV3” analītiskā raidījuma “Nekā personīga” vadītāju Ilzi Jaunalksni-Rēderi, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētāju Reini Rubeni un LR Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.
Ko jums nozīmē grāmatas, un kāpēc jūs tās lasāt?
V. Kairišs: Grāmatu lasīšana man ietver visu pasauli. Pat nezinu, kas ir dzīve bez grāmatām. Es tādā nevarētu piedalīties.
I. Jaunalksne-Rēdere: Grāmata ir kā tikšanās ar labu draugu, uz kuru vienmēr var paļauties. Tā aizrauj, prot smīdināt un kritiskos brīžos pat mierināt. No labas grāmatas ir tikpat grūti šķirties kā no laba drauga.
R. Rubenis: Grāmatas ir iedvesmas avots. Labākais veids, kā bagātināt dzīves izpratni un līdz ar to labāk saprast sevi un citus.
S. Osipova: Grāmatas ir neatņemama daļa no manas dzīves, tās palīdz gan strādāt, gan atpūsties. Man ir liela bibliotēka, kurā ir grāmatas darbam – juridiskā literatūra, pamatā tiesību vēsture, tiesību socioloģija, konstitucionālās tiesības. Tās ir dažādās valodās un atver man apvārsni uz pasaules zinātni. Tāpat man ir grāmatas, kas ar darbu nekādi nav saistītas, bet atbilst manām interesēm – palīdz domās ceļot gan laikā, gan telpā, gan paskatīties uz pasauli ar citu cilvēku acīm. Tas ir aizraujoši!
Kāda, jūsuprāt, ir grāmatu loma izglītotas nācijas un latviešu valodas pastāvēšanā?
V. Kairišs: Domāju, ka izšķiroša. Mediji mainās, bet nemainīgs paliek iedziļināšanās process. Lasīšana paģēr cita veida līdzdarbību. Lasot tu piedalies garīgā procesā nesalīdzināmi vairāk, nekā skatoties televīziju vai sērfojot internetā. Lasot tu dzimsti kā līdzautors, nevis paliec patērētāja līmenī.
I. Jaunalksne-Rēdere: Attīstītas valsts pamatā ir izglītota un prasīga sabiedrība. Savu tiesību un vērtību apzināšanos tā nešaubīgi gūst, lasot vai klausoties tajos, kuri daudz lasa.
R. Rubenis: Latviešu valoda un nācija bez grāmatām latviešu valodā pāris paaudžu laikā pilnībā izzustu. Nemaz nerunājot par to, ko tas nodarītu to cilvēku dzīvei, kuri nav iemācījušies citas valodas.
S. Osipova: Ir pagājis tas laiks, kad visas tautas bagātības tika glabātas un nodotas tikai mutvārdu formā no teicēja pēctecim. Šobrīd ir būtiski tautas garamantas fiksēt. Lai pastāvētu izglītota nācija, ir svarīgi, lai visās dzīves sfērās – sadzīvē, mākslā, zinātnē, valsts lietās – par jebkuru jautājumu būtu iespēja izteikties valsts valodā. Grāmata ir sava laika nācijas kultūras spogulis. Valoda, ilustrācijas, iesējums – pilnīgi viss grāmatā veicina sabiedrības integrāciju, iepazīstot zināšanas, vērtības un estētiskos kanonus, kas pastāv noteiktā laikā.
Kā grāmatu lasīšana ietekmē personības veidošanos?
V. Kairišs: Personīgi, kad atklāju “būtisko” literatūru, man mainījās viss. Pasaule vienkārši atvērās.
I. Jaunalksne-Rēdere: Lasīšana ir valoda, kādā runājam, domājam, pārliecinām. Lasot liels var būt mazs un mazs var būt liels.
R. Rubenis: “Pasaki man, ko tu lasi, un es pateikšu, kas tu esi!” Protams, caur grāmatu varoņiem mums veidojas pasaules skatījums, kas ietekmē to, kā pasauli ieraugām, un līdz ar to – kā rīkojamies, nonākot dažādās situācijās. Kas gan cits veido personību, ja ne ģimene, kurā esi piedzimis, un grāmatas, kuras esi lasījis?
S. Osipova: Mēdz sacīt: “Es esmu tas, ko es ēdu.” Un tikpat lielā mērā var teikt: “Es esmu tas, ko es lasu.” Mūsu mentālā dzīve, personības izaugsme ir cieši saistīta ar to, kādu garīgo barību mēs uzņemam. Grāmatas veicina valodas bagātību – es varu pilnīgāk pastāstīt par savām izjūtām un domām. Grāmatas veicina empātiju, jo dod iespēju uzzināt citu cilvēku pieredzi un izjūtas. Grāmatas sekmē mūsu profesionalitāti, ja mēs lasām tās darba vajadzībām. Arī rakstot grāmatu, persona mainās, jo šis process paģēr sevis pārskatīšanu, rosina iztēli, liek domāt par savu valodu, vai es patiešām rakstu to, ko gribu pateikt, vai šie ir pareizie vārdi…
Kāda veida literatūru jūs šajā laikā lasāt un iesakāt lasīt arī citiem?
V. Kairišs: Man patīk divi romāni – katalāņu un igauņu – Žaumes Kabrē “Es atzīstos” un Jāna Kaplinska “Tā pati upe”. Runājot par upēm un makšķerēšanu, tikko izlasīju Ričarda Brotigana “Foreļu cope Amerikā”. Lūk, veids, kā man patiktu makšķerēt un klejot pa dzīves fantāziju, ja es būtu Viesturs Kairišs!
I. Jaunalksne-Rēdere: Savādais “attālināto mācību” laiks ir devis iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Un mēs piedzīvojam brīnišķīgus mirkļus ar manas bērnības mīļākajām grāmatām. Tūves Jānsones trollīši Mumini vien ir ko vērti!
R. Rubenis: Iesaku neaizrauties ar “pašpalīdzības ieteikumu grāmatām”, kā dzīvot laimīgi vai kā gūt panākumus, bet lasīt vairāk daiļliteratūru – gan latviešu, gan krievu, gan vācu, gan franču, gan amerikāņu!
S. Osipova: Es lasu daudz. Man ir svarīgi grāmatu nopirkt, lai pēc vajadzības es varētu to kādā īpaši mīļā lappusē atvērt atkal un atkal. Dvēsele veldzējas Tūves Jānsones “Vasaras grāmatā”. Šobrīd man uz galda stāv Ziedoņa Purva “Cilvēks cilvēkam”. Latviešu tauta ir ļoti bagāta, jo mums ir tik daudz vārda meistaru un ikvienā paaudzē! No cittautu autoriem mīlu Mihaila Bulgakova darbus, kas ļauj izjust vēstures elpu un izprast visu to absurdu, kas notika Padomju Savienībā. Lasot šīs grāmatas, es novērtēju, cik lieliskā valstī mēs tagad dzīvojam.
Viedokļus apkopojusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Kas atbalsta izmaiņas?
* Valsts prezidents Egils Levits jau februārī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, finanšu ministram un kultūras ministram, aicinot Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, kā arī iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei un to abonentmaksai.
Valsts prezidents uzskata, ka pašreizējais atbalsts grāmatniecības nozarei un masu informācijas līdzekļiem ar PVN samazināto likmi 12% apmērā ir nepietiekams latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu ilgtspējai. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienības Padomes direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 96. pantā noteikts, ka vispārīgi preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ir piemērojama PVN pamatlikme. Tomēr pastāv atkāpes no šī principa, kas paredz, ka samazināto PVN likmi – ne mazāku par 5% – var piemērot grāmatu piegādei un laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem.
Pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu masu informācijas līdzekļu piegādei un abonentmaksai noteiktā PVN samazinātā likme ir zemāka nekā Latvijā (piemēram, Somijā un Austrijā – 10%, Igaunijā – 9%, Vācijā – 7%, Zviedrijā – 6%, Lietuvā – 5%).
* Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uz jautājumu par to, vai PVN grāmatniecībai būtu samazināms, “Latvijas Avīzei” atbildēja izvairīgi: “Atbalsts nacionālajai grāmatniecībai ir nepieciešams. Vienlaikus šis jautājums ir jāskata valsts budžeta iespēju kontekstā, izvērtējot dažādus atbalsta veidus nozarei.”
* Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis vienmēr atbalstījis samazināto PVN grāmatām un preses izdevumiem. Viņš norādīja, ka PVN samazināšana grāmatām un medijiem ir Kultūras ministrijas (KM) prioritāšu sarakstā jau vairākus gadus, turklāt pirms kovida krīzes KM sadarbībā ar nozari veica visus nepieciešamos priekšdarbus, lai jautājums nonāktu valdības darbakārtībā, bet tika novirzīts skatīšanai kontekstā ar citām nodokļu izmaiņām. “Esmu gandarīts, ka ministrijas priekšlikumus jau šogad atbalstīja gan Valsts prezidents, gan valdības partneri. Līdz ar to ceram, ka šis jautājums, kas būs viena no Kultūras ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, beidzot iegūs pozitīvu virzību, skatot to kontekstā ar PVN likmes samazināšanu arī, piemēram, kino nozarei,” sacīja kultūras ministrs.
Jautāti, kādas grāmatas paši pēdējā laikā izlasījuši un ieteiktu izlasīt citiem, Krišjānis Kariņš minēja Garlība Merķeļa fundamentālo darbu “Latvieši”, savukārt Nauris Puntulis – Patrika Svensona “Zuša evaņģēliju”. “Lielisks noskaņas darbs par mūsdienu pilsētnieka un dabas attiecībām. Tajā smalki ievīta līnija par zūdāmību, kas manī emocionāli norezonēja. Iesaku ne tikai makšķerniekiem,” teic kultūras ministrs.
