“Mīlnieki, tāpat kā politiķi, dažreiz rīkojas avantūristiski.” Izdota grāmata par mīlu, politiku un mežu 5
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmuma “Latvijas Finieris” atpūtas bāzē “Zābaki” notika Aivara Berķa grāmatas “Kūlas svilinātāji” atvēršanas svētki. Turpat arī tika iedegts atmiņu ugunskurs, kurā katrs, kas Aivaru bija labi pazinis, iemeta pa atmiņu pagalei.
Romānā, ko izdevusi izdevniecība “Latvijas Mediji”, aprakstīti sešdesmitie gadi Latvijā, kad vēl asi sūrstēja kara laikā un čekas pagrabos piedzīvotais, kad labas lietas veikalā nopirkt nevarēja, bet kaut ko pārdot tirgū skaitījās spekulācija.
Kad vēl nebija ne datoru, ne dronu un visu Latviju klāja mežniecību tīkls. Tur tad arī, mežsargu mājās, meža ierīkotāji un tie, kuri plānoja meliorācijas darbus, sarunāja sev apmešanās vietas vasarā, kad katra diena, ņemot līdzi sviestmaizi, bija jāpavada mežā.
Un šādos komandējumos bieži vien uzliesmoja mīlestības uguns, kas pēc tam dedzināja, varbūt pat visu mūžu.
Mīlestība, politika, ekonomika un dzīvais mežs – tas viss romānā ir cieši saistīts, tomēr, lasot grāmatu, mēs sajūtam, ka cilvēku savstarpējās attiecības ir tās, kas kā stumbrs satur kopā visus mūsu dzīves zarus.
Aivara Berķa romāns liecina, ka vīrieši arī padomju laikos, kuros seksa neesot bijis, mīlējuši spēcīgi un jutekliski. Arī to Aivars Berķis esot gribējis uzsvērt un īsinājumiem šajā tēmā nav piekritis.
Viņam bijusi strikta nostāja – viss, kas aprakstīts intīmajās attiecībās, ir patiesība un visam tā arī jāpaliek.
Atbildot uz jautājumu – kā tad tomēr ir, vai erotiskās vietas manuskriptā rediģētas, Ēriks Hānbergs, kurš arī ieguldījis savu artavu teksta apstrādē, atbildēja: “Kas noīsināts, tas noīsināts, bet kas palicis, tas, tā kā bija, tā arī atstāts.”
Vislabāk savu romānu tomēr raksturot var pats autors, kura nu jau gadu starp mums vairs nav.
Aivars Berķis rakstīja: “Dziļākā būtībā šis nepavisam nav mīlestības romāns. Mīlestības dēkas ir vien daudzslāņainai rupjmaizes tortei uzklātas putukrējuma rozes, cerot našķu cienītājam tādā veidā iemānīt arī grūtāk sagremojamu barību. Romāns ir par cilvēka atbildību. Mīlestībā, tāpat kā politikā, nav demarkācijas līnijas.
Mīlnieki, tāpat kā politiķi, dažreiz rīkojas avantūristiski, spekulēdami uz pretspēlētāju veselo saprātu, būdami pārliecināti par tā piekāpšanos. Romāns būvēts pēc domino efekta principa: kūlā iemesta sērkociņa liesma pārvēršas par postošu ugunsgrēku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.”
Atceroties Aivaru Berķi, kurš savā dzīvē bijis mežsaimnieks, publicists un Saeimas deputāts, draugi uzsvēra trīs viņa galvenās īpašības.
Pirmkārt, pamatīgumu, ar kādu viņš rakstīja un vāca materiālus katrai publikācijai. Otrkārt, spēju strādāt kolektīvā, nekad neakcentējot sevi kā līderi. Un visbeidzot – dvēseliski juteklisku un dziļu cieņpilnas attieksmi pret sievietēm.
“Kūlas svilinātāji” ir Aivara Berķa vienīgais romāns. Atdodot izdevniecībai manuskriptu, viņš piebildis: “Es norakstīju visu, kas spieda sirdi.”
Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide grāmatu raksturo tā: “Dzīves garšu pilns stāsts par jauniem (un ne tik jauniem) cilvēkiem, kuri izdzīvo pirmo mīlestību, sastop kārdinājumu, kaislību, baudu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.
Protams, ka autors daudz smēlies savās mežinieka gaitās un paša pieredzētajā, taču tā nav biogrāfija. Tas ir labs un pikants romāns! Kā teicis autors – arī kaislība reizēm ir kā kūlas ugunsgrēks.
Tikpat viegli uzliesmojoša, nevaldāma un postoša. Tā mēdz daudz iznīcināt. Bet pēc tam – viss sadzīst un atjaunojas. Citāds.”
