Grāmata ir alternatīva vīrusam. Saruna ar izdevniecības “Latvijas Mediji” direktori Eviju Veidi 1
Koronavīrusa pandēmijas laikā uzstājīgi skan sauklis #paliecmājās. No vienas puses, šajā laikā pieaudzis kultūras produktu patēriņš, īpaši to, ko iespējams, nezaudējot kvalitāti, baudīt, neizejot no mājām. Šajā kategorijā ietilpst arī grāmatas. Tomēr ko grāmatizdevējiem un grāmatu tirgotājiem nozīmē pārvietošanās ierobežojumi un neskaidrība par to, cik ilgi šis stāvoklis varētu turpināties? EVIJA VEIDE, izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore, uzsverot krīzes skarbumu, tomēr redz tajā arī gaišus punktus.
Ko grāmatniecībai, grāmatizdevējiem nozīmē pašreizējā krīze, cik tā ir skarba, salīdzinot ar, piemēram, 2008. gadu?
E. Veide: Ir ļoti grūti salīdzināt. Vienīgais salīdzināmā lieta ir skaitļi, un tos šobrīd varam tikai prognozēt, nevaram pateikt, kā tas viss attīstīsies tālāk. Tad, kad runa ir par ekonomisku krīzi, ir algoritmi, ko uzņēmējs kaut nosacīti, tomēr var prognozēt. Pašreizējā situācija ir pilnīgi ārpus kontroles. Kā tā attīstīsies, ko drīkstēsim vai nedrīkstēsim darīt – katram faktoram ir ietekme uz nākamo soli.
Skaidrs tikai tas, ka ietekme būs skarba. Izdevniecības nestrādā ierastajā ritmā. Tas atstāj iespaidu gan uz izdevniecību kā uzņēmumu, gan darbiniekiem, autoriem, tulkotājiem, māksliniekiem, datorgrafiķiem, redaktoriem, korektoriem un šo uzskaitījumu varētu turpināt.
Ap izdevniecību pulcējas plašs līgumdarbinieku loks, kuru ienākumi ari ir atkarīgi no izdevēja pasūtījumiem. Izdevējs nespēs pildīt savas saistības un uzņemties jaunas, ja ir skaidrs, ka apgrozījums nākamajos mēnešos būs niecīgs. Pašlaik ikvienai izdevniecībai nākas pieņemt skarbus lēmumus.
Pagājušajā gadā varēja novērot, ka atsevišķos grāmatniecības segmentos iet mazliet labāk. Jāpriecājas, ka šopavasar paspēja notikt Latvijas Grāmatu izstāde – mēs redzējām, ka tās apmeklētāju skaits bija lielāks nekā parasti un arī grāmatas iegādājās vairāk – tas varētu liecināt par intereses pieaugumu. Arī tagad, cilvēkiem paliekot mājās, kad esam noguruši no ekrāniem, alternatīva ir grāmata.
Tomēr ekonomiskā ietekme būs ļoti nopietna, tas saistīts gan ar to, kā izdevējiem šobrīd jāstrādā, gan ar to, kā lai pircējs tiek grāmatām klāt.
Nemaz nerunājot par to, ka nevar prognozēt, kāds cilvēkiem būs ienākumu apjoms pēc diviem vai trim mēnešiem, kādas būs prioritātes un pirkumu grozs. Pašlaik mēs pat nevaram pateik – uz cik ilgu polāro ziemu izdevējam jāgatavojas.
Jau pieminēji, ka, cilvēku kustībai samazinoties, arī grāmatnīcas tiek mazāk apmeklētas, tādēļ izdevēji un grāmattirgotāji īsteno dažādus inovatīvus risinājumus. Ko piedāvā “Latvijas Mediji”?
Pilnīgi piekrītu viedoklim, ka tehnoloģijas nav ne labas, ne sliktas, jautājums par to, kā tās izmantojam. Izdevējiem, iespējams, bijis grūti pārkāpt tam aizspriedumam, ka digitālais laikmets apdraud tradicionālās kvalitātes, bet tagad digitālais laikmets kļūst par mūsu palīgu.
Pašlaik aktīvākais drukāto grāmatu tirdzniecības kanāls ir internetveikali,
kur ikviens var izvēlēties grāmatu neizejot no mājām. Arī mēs domājam inovatīvus risinājumus, lai sasniegtu savus lasītājus un grāmatu pircējus – tiem, kam nav iespējas lietot internetveikalu, piedāvājam grāmatas pasūtīt pa tālruni. Rīgas robežās pat paši nodrošinām bezkontakta piegādi pirkumiem virs noteiktas summas.
Protams, šis ir arī e-grāmatu laiks. Mūsu izdevniecības e-grāmatas – sākumā tikai aptuveni desmit, bet klāstu pastāvīgi papildināsim – būs pieejamas arī “3td e-grāmatu bibliotēkā”. Esam parakstījuši vienošanos ar Kultūras informācijas sistēmu centru, tādēļ arī mūs lasītāji varēs izmantot šo piedāvājumu. Šobrīd informējam savus autorus un vienojamies ar par nosacījumiem.
E-grāmatu segmentā interese pieaug, cilvēki izvēlas šo iespēju ātri un viegli iegādāties grāmatu un lasīt to savās ierīcēs.
Kādus risinājumus redzi katra izdevēja līmenī, izdevēju kā nozares līmenī un valsts līmenī? Iespējams, ir nepilnības likumdošanā vai citur, ko šī krīze izgaismo?
Risinājumi laikam ir pati sarežģītākā daļa. Mēs novērtējam, ko šobrīd dara valsts, ka izrādīta vēlme palīdzēt gan uzņēmējdarbībai kopumā, gan meklēti risinājumi konkrētām nozarēm. Kas no tā visa derīgs tieši grāmatizdevējiem – tas jāvērtē atkarībā no katra uzņēmuma specifikas, darbības apjoma, tempa – noteikti kāds jau izmanto kādu no atbalsta mehānismiem.
Es domāju, grāmatniecības jomā šajā brīdī ārkārtīgi svarīgs būtu samazinātais PVN grāmatām –
tas nerisinās situāciju šodien vai rīt, bet varētu palīdzēt ilgtermiņā, kad sāksies ekonomikas atveseļošanās process.
Tas pats attiecas arī uz PVN e-grāmatām, kas mums šobrīd ir 21 %. Skaidrs, ka šajā sektorā izdevējs atgūst tikai nelielu daļu ieguldījumu, tomēr šis laiks ir mainījis grāmatniecības vidi, un cilvēki, iespējams, ir zināmā mērā spiesti izvēlēties e-grāmatu. E-grāmatu PVN ir viens no punktiem, kas nozarei noteikti nebūs izšķirīgs, bet tas būtu veicinošs faktors ikvienam, kurš vēlas e-grāmatu iegādāties.
Jāatceras, ka, atšķirībā no daudzām straujākām nozarēm, mēs strādājam parītdienai,
jo no brīža, kad tiek pieņemts lēmums izdot grāmatu līdz tās nonākšanai plauktos paiet gads un pat vairāk. Skaidrs, ka mēs katrā projektā ieguldām naudu, un skaidrs, ka šobrīd grāmatnieki ir piesardzīgi jaunu darbu apstiprināšanā. Ir samazināti tempi – to vērtēju pēc mūsu izdevniecības, ka vairs nestrādājam pēc gada sākumā apstiprinātajiem plāniem, un to esmu dzirdējusi arī no kolēģiem.
Bet izmaiņas gan izdevējs, gan lasītāji īsti sajutīs tikai pēc gada.
Protams, maksimāli jāveicina visas grāmatu iepirkuma programmas. Jācer, ka darbu turpinās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija – drīz būs zināma jaunā kolekcija. Tā ir ne tikai iespēja skolēniem atgriezties pie grāmatu lasīšanas, domājot par skolu bibliotēkām, bet arī vecākiem kā labs kompass, plašajā bērnu grāmatu piedāvājumā.
Tāpat svarīgi jau tagad domāt, kas notiks ar bibliotēku apgādi,
to budžetiem, kad tās atgriezīsies ierindā un kā varēs papildināt krājumus. Tie ir pamatrīki, par kuriem ilgi runāts, un šobrīd ir īstais laiks, kad tos risināt.
Un noteikti jāstiprina arī “3td e-bibliotēka”, jo jo vairāk izdevēju piedalīsies, jo vairāk grāmatu būs tajā pārstāvētas, jo lielāks pamats būs Kultūras ministrijai skatīties pēc papildu līdzekļiem šī segmenta nodrošināšanai. Un arī labs veids, kā atbalstīt gan izdevējus, gan lasītājus. Un protams – ikviena grāmata, ko kāds nopirks pašlaik, kļūst par atbalstu izdevējam un iespēju nākotnes grāmatām.
Grāmatas turpina iznāk – kas ir interesantākie “Latvijas Mediju” jaunumi, un kas pilnīgi noteikti šogad vēl ir gaidāms?
Mēs tiešām turpinām izdot grāmatas, jo solis no nodošanas drukāt nav ne viena, ne divas dienas, tagad dzīvojam ar grāmatām, kas nodotas drukai vēl pirms krīzes. Bet arī te ir inovatīvi pasākumi – piemēram, lasītāju iemīļotās Daces Judinas jauno grāmatu “Slazdā” autore parakstīja neklātienē.
Sākumā grasījāmies piedāvāt šādu iespēju tikai pirmajiem 50 pircējiem, bet tagad jau laikam būs visi simts.
Turklāt, tā kā nekādi sarīkojumi šobrīd nevar notikt, bet Daces Judinas lasītāji ļoti labprāt nāk uz atvēršanas svētkiem, šonedēļ – sekojiet izdevniecības profilam sociālajā tīklā “Facebook” par konkrētiem laikiem! – notiks neklātienes grāmatas atvēršana ar tiešraidi sociālajos tīklos un, iespējams, arī portālā LA.LV. Arī šajā laikā domājam dažādus trikus, kā savest kopā autorus ar lasītājiem
Protams, katru mēnesi turpina iznākt “Vakara romāna” sērija, kas arī pagājušajā gadā piedzīvoja augšupeju.
Mēs šobrīd īpaši izceļam, ka sēriju var abonēt un lasīt arī kā e-grāmatu.
Nupat, šajās dienās, iznāca vēl divas interesantas tulkotas grāmatas – krievu rakstnieces Jūlijas Jakovļevas otrais romāns detektīvu ciklā, kas norisinās Ļeņingradā Staļina laikā “Sarkanā zirga savaldīšana”, kā arī zviedru rakstnieces Elizabetes Nurbekas psiholoģiskais trilleris “Saki, ka esi mana”.
Uz tipogrāfijas sliekšņa mums atrodas arī vairākas interesantas vēsturiskās grāmatas, no kurām visātrāk sagaidīsim Sauļus Gribkauska grāmatu “Padomju “ģenerālgubernatori””, kas stāsta par partijas otro sekretāru lomu dažādos notikumos, arī Latvijas politiskajā vidē.
Sagatavošanā ir divas grāmatas par kontraversālo Viktoru Arāju –
ASV vēsturnieka Ričarda Pļavnieka monogrāfija “Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju. Nacistu kolobaracionistu tiesas prāvas Aukstā kara laikā”, savukārt otra grāmata būs Viktora Arāja tiesas materiāli ar vēsturnieku priekšvārdu un zinātniskiem komentāriem – tā gan vēl neiznāks tuvākajās nedēļās, bet pavasarī mēģināsim ar abām šim grāmatām tikt galā.
Savukārt rudenī gaidāms bagātīgs un aizraujošs izdevums, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kas veltīts Lāčplēša kara ordeņa simtgadei un tā saņēmējiem. Protams, nav aizmirstas arī praktiskās grāmatas, palīgi dārza darbos.
Bet pie bērniem dosies ārkārtīgi šarmants katalāņu literatūras varonis “Krāsu mošķis”, kas ļaus vecākiem ar bērniem pārrunāt dažādas emocijas. Mēs šobrīd ļoti rūpīgi revidējam topošo grāmatu sarakstu, bet neesam darbu apturējuši.
Grāmatas turpinās iznākt un meklēt iespējas, kā veiksmīgāk satikt savus lasītājus.
Apgrozījums ļoti krities: grāmatu tirgotāji par koronavīrusa krīzi
Ināra Beļinkaja, Grāmattirgotāju asociācijas prezidente: “Asociācijas vārdā jau esam uzrakstījuši vairākas vēstules ministrijām un citām kompetentajām iestādēm. Mūs uztrauc, ka sestdienās un svētdienās tiek slēgti tirdzniecības centros izvietotie grāmatveikali – apgrozījums ļoti krities, bet lielveikalu īpašnieki, kas pārsvarā ir ārvalstu fondi, to neuzskata par force majeure, kura dēļ būtu jāsamazina nomas maksa.
Tādos veikalos kā “KSenukai”, kam pamatā lietuviešu kapitāls, cilvēku plūsma notiek, un šajos skumjajos apstākļos arī tā mums ir konkurence.
Cilvēki tāpat jau ir iebiedēti un negrib, daudzi arī nevar nekur iet, tāpēc arī atjaunotais veikals tirdzniecības centrā “Origo”, kurā ieguldījām lielus līdzekļus, stāv tukšs. Ļoti pieaudzis apgrozījums internetveikalā, tas kļuvis pat četras reizes lielāks, bet tas ir tikai viens veikals. Kopumā apgrozījums martā ir par apmēram 40% mazāks. Esam palaiduši dīkstāvē ap 60 pārdevēju un ceram, ka valsts to tiešām apmaksās, jo visiem noteiktajiem punktiem atbilstam.”
Daina Balhina, SIA “Latvijas grāmata” un grāmatnīcu tīkla “Globuss” vadītāja: “Arī tagad bibliotēkas, kuru darbinieki strādā, pasūtina grāmatas un mēs tās piegādājam ar kurjeru bezkontakta ceļā. Pasūtījums gan krities aptuveni uz pusi, turklāt esam dzirdējuši par pašvaldībām, kuras šajā laikā apturējušas finansējumu bibliotēkām grāmatu iegādei. Otra lieta, kas ietekmē mūsu darbu, ir tā, ka šobrīd ir ļoti pasīva izdevējdarbība.
Atsevišķas izdevniecības, kā “Latvijas Mediji” vai “Zvaigzne ABC”, arī šobrīd mums piegādā grāmatas, protams, mazākā apjomā, bet vismaz kāds jaunums ir katru nedēļu. Lai aktīvi strādātu ar bibliotēkām, mums vajadzīgas jaunas grāmatas, arī tādēļ piedāvājums ir krities. Nopietni pieaugusi interese interneta vidē, viens darbinieks strādā tikai pie pasūtījumu apstrādes internetveikalā. Tomēr tas ir tikai viens veikals, kas nevar nosegt visu zaudēto apjomu.”
Kur atrast izdevniecības “Latvijas Mediji” grāmatas
* Pa tālruni 67096693 grāmatas var nopirkt, zvanot katru darba dienu no pulksten 9 līdz 17. Pēc pirkuma noformēšanas pircējam tiks nosūtīts rēķins un pēc tā apmaksas – grāmatas piegādātas.
* E-veikalā portālā LA.LV: http://izdevumi.la.lv/izdevumi.
* Izdevniecības darbi pārstāvēti “3td e-grāmatu bibliotēkā” https://www.3td.lv/.
